Lielā mūzikas balva 2024. Kategorija – "Gada uzvedums"

Muzikālā cirka izrāde par jauniešiem un mums pašiem "Nevaru ciest, ka viņi ēd tik skaļi" savas skatuves gaitas pērnpavasar uzsāka Rīgas cirkā un Liepājas "Lielajā dzintarā". Šī vēju pilsētas koncertzāles iniciētā mākslu projekta "CirqueMusique" tapšanas ceļā būtiski pieturpunkti bija arī vairākās reģionālajās kultūrvietās īstenotās radošās laboratorijas, daudzveidīgai mākslinieciskajai komandai no Latvijas un Skandināvijas sastrādājoties ar jauniešiem, kuri ikdienā apgūst mūzikas vai kustību mākslu. Savstarpēji iedvesmotais kopdarbs rezultējās pārsteidzoši svaigā, emocionāli piepildītā un mākslinieciski aizraujošā piedzīvojumā.

Tā muzikālās un skatuviskās darbības centrā ir četri atšķirīgi un vienlaikus ļoti saderīgi skaņdarbi, Krista Auznieka lirismam kontrastējot ar Platona Buravicka dramatismu un Lindas Leimanes krāsu faktūrām sabalsojoties ar Santas Ratnieces smalkajiem nošurakstiem. Šīs krāšņās skaņpasaules atklāsmē īpašas uzslavas veltāmas vijolniecei Agnesei Kanniņai, klarnetistam Kārlim Catlakam, flautistei Lienei Dobičinai, basistam Jānim Rubikam un sitaminstrumentālistei Elīnai Endzelei. Līdztekus mūziķu kvintetam Ances Muižnieces veidotās dramaturģijas daudzslāņainību izgaismo arī pieci cirka mākslinieki, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Pamela Butāne, par gaismas un skaņas dizainu rūpējoties Jurģim Ozolam un Jānim Straumem.

Viens no 2024. gada Cēsu Mākslas festivāla īpašajiem notikumiem – Astora Pjacollas operita "Marija no Buenosairesas" – līdz ar publikas lielo interesi jūlija izskaņā tika izrādīts pat divus vakarus pēc kārtas. Blakus izslavētajiem viessolistiem – čīliešu/zviedru izcelsmes dziedātājai Lusianai Mansīni, kuras titullomas smalkā interpretācija ar kvēlām ovācijām sveikta ārkārtīgi plašā starptautiskā vērienā, un puertorikānim Danielam Boniljam-Torresam, kurš Duendes tēlā arvien jaunas nianses rod jau kopš aizvadītā gadsimta izskaņas, līdzvērtīgs spēks šī muzikālā teātra šedevra skatuviskajā atklāsmē bija arī mūsu pašu daudzpusīgais talants Daumants Kalniņš.

Lielisks ceļrādis šajās kaislību sazarotajās krustcelēs izrādījās Edvīna Raupa veiktais Horasio Ferrera daudzslāņainā libreta latviskojums. Tango karaļa vitālās kaisles un jutekliskās smeldzes plosītās mūzikas temperatūru savukārt uzkarsēja vijolnieks Daniils Bulajevs, kurš iejutās ne vien solista, bet arī diriģenta ampluā, iespaidīgi vadot instrumentālo ansambli, kura kodolu veidoja paša dibinātā kamerorķestra "Davinspiro Camerata" domubiedri un jo īpaši iekrāsoja bandoneonists Artūrs Noviks un sitaminstrumentālists Andrejs Puškarevs.

"Hofmaņa stāsti"

Pēdējo reizi uz Baltā nama skatuves iestudēts tālajā 1982. gadā un latviešu mēlē, Žaka Ofenbaha franču valodā tonētais meistardarbs "Hofmaņa stāsti" Aika Karapetjana režijā un Frederika Šaslēna muzikālajā vadībā atgriezās Latvijas Nacionālās operas repertuārā. Un atgriezās spoži, pateicoties radošās komandas skaidrajam redzējumam, jo īpaši iespaidīgajam solistu ansamblim. Balansējot starp komēdiju, traģēdiju un melodrāmu, šī lakoniskajā scenogrāfijā izdzīvotā pasaka pieaugušajiem raisās kā vizuāli aizraujošs un muzikāli baudāms ceļojums.

Fantastiskā stāsta daudzpusīgajā stilistikā uzmirdzēt ļauts gan viessolistiem ar titullomas atveidotāju Džordžo Berrudži priekšgalā, gan mūsu pašu lepnumiem – Annijai Kristiānai Ādamsonei un Ingai Šļubovskai-Kancēvičai, Innai Kločko un Jūlijai Vasiļjevai, Laurai Greckai un vēl daudziem citiem, no kuriem īpaši izceļams Rihards Mačanovskis un viņa iespaidīgi iemiesotie četri antivaroņi viena vakara gaitā.

Jau ziņots, ka Lielās mūzikas balvas svinīgā ceremonija šogad norisināsies 23. februārī. Svinīgo pasākumu tiešraidē atspoguļos Latvijas Televīzijas 1. kanāls un Latvijas Radio 3 "Klasika".

Atgādinām, ka šogad balvai astoņās dažādās kategorijās ir nominēti gan mūziķi, gan komponisti, gan uzvedumi, gan koncerti. Balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikā saņems komponists Pēteris Vasks un čelliste Maija Prēdele.