Lielā mūzikas balva 2024. Kategorija – "Par izcilu sniegumu gada garumā"

Dziedātāja Gunta Gelgote par savējo tiek uzskatīta arī kaimiņzemē Lietuvā, kur vidzemniece dzīvo jau kopš 2009. gada un atpazīstamību iemantojusi, pateicoties kā spilgtām operlomām, tā smalkai kamermuzicēšanai un iespaidīgiem sniegumiem vokālsimfoniskos opusos. Allaž gaidīta Gunta ir arī dzimtenē, kur viņas stilistiski un žanriski daudzpusīgais talants atklājas ne mazāk krāšņā amplitūdā, ne vien dažnedažādus skatuves partnerus, bet arī skaņražus allaž ar gaišu vieglumu iedvesmojot paplašināt radošos apvāršņus.

Pērn iepriecinoši bieži varējām pārliecināties, ka Gelgotes varēšanai jaunu opusu iedzīvināšanā un jau zināmu aktualizēšanā šķietami nepastāv nedz tehnisku šķēršļu, nedz māksliniecisku robežu. Lai atminamies vien dzidri siltā soprāna atbalsošanos Rīgas Doma velvēs, latviskā repertuārā izjusti savijoties ar flautas un ērģeļu balsīm vai spožā varenībā līdzstāvot orķestra "Rīga" pilnskaņas spēkam stilistiski plašā adventes laika programmā! Izcelšanas vērti ir arī mākslinieces festivālā "Skaņu mežs" pirmatskaņotie Gundegas Šmites "Četri elektroakustiskie mīlas dzejoļi" vai pavisam īstā mežā "Sansusī" festivālā spoži izdzīvotais Evijas Skuķes cikls "Sievietība". Un atmiņās aizvien vibrē arī Ventspilī dzirdētās Aldoņa Kalniņa "Karavīru dziesmas" un Barisona "Brīnumzeme", Māleru pāra vokālā lirika un latviešu klasiķu pērles Romana Sutas un Aleksandras Beļcovu muzejā, kā arī Vītola bērnu dziesmas Vecgulbenē.

Jau vairāk nekā divas desmitgades basbaritons Rihards Mačanovskis ir viens no pieprasītākajiem un interesantākajiem opermāksliniekiem Latvijā. Aizvadītajā gadā viņa ierasti pārliecinošo un nesatricināmi stabilo sniegumu papildināja arvien jaunu talanta šķautņu izgaismošanās iespaidīgi daudzveidīgā repertuārā. Dziedātāja skaisti tembrētā, spēcīgā balss kuplināja gan Mocarta, Forē un Verdi Rekviēmu iespaidīgos skanējumus Rīgā un Liepājā, gan Lūcijas Garūtas kantātes "Dievs, Tava zeme deg!" satricinošos lasījumus Kuldīgā un Cēsīs, gan tā saviļņoja Ventspils koncertzālē, pārliecināja Siguldas opermūzikas svētkos un mākslinieka dzimtajā Daugavpilī. Jo īpaši izceļams ir Latvijas Nacionālās operas solista veikums uz Baltā nama skatuves. Ar savu skatuvisko šarmu un dabisko muzikalitāti, tehnisko varēšanu un emocionālo sniegumu pamanāms teju vai katrā repertuārizrādē, pērn Mačanovskis savu iespaidīgo lomu katalogu papildināja ar vairākiem jauniem un spilgti atšķirīgiem ierakstiem. Tāds ir gan viņa atveidotais elegantais krāpnieks Dulkamara Doniceti "Mīlas dzērienā", gan ļaunuma un viltus pilnais Mefistofelis Guno "Faustā", un pāri visam – viņa teju neticamais sniegums četrās dažādas lomās Žaka Ofenbaha operā "Hofmaņa stāsti".

Teju visās Latvijas malās, reiz par mājām sauktajā Londonā un arī tāltālās zemēs aizvadītajā gadā koncertējušā pianista Reiņa Zariņa paveiktais balansē uz prātam neaptveramas daudzveidības un neiespējamības robežas. Ar iepriekš nepamanītiem jautājumiem un pārsteidzošām atbildēm Bēthovena Ceturtā klavierkoncerta lasījumā saspēlē ar Liepājas Simfonisko orķestri un Andri Vecumnieku viņš satricināja vēju pilsētā un, dievišķās klātbūtnes apspīdētā vienatnē pirmatskaņojot īpaši viņam rakstīto Dubras ciklu "Krustaceļa vīzijas. Gaisma", Rēzeknes un Jūrmalas klausītājus aizveda neaizmirstamā svētceļojumā. Galvaspilsētā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Andri Pogu Zariņš ļāva iemirdzēties laikmetīgi romantiskām skaņkrāsām Lutoslavska Klavierkoncertā, ar Normunda Šnē vadīto kamerorķestri "Sinfonietta Rīga" izjustā saspēlē pieskārās baroka granda Baha un jaunā garīguma meistara Tavenera pārlaicīgajai daiļradei, un līdz ar Vāgnera dzimšanas dienas muzikālajām svinībām pamanījās piebremzēt Vecrīgas ielu nemieru.

Cēsīs Reinis Zariņš atgriezās pie dievinātā Mesiāna nošu rakstiem un bija līdzdalīgs Ērika Ešenvalda simfonijas "Vēstules" piedzimšanā, savukārt Ventspilī ieskandināja unikālās vertikālās klavieres. Un vēl ar dažādām kamerprogrammām paguva nest Adventa gaismu Līgatnē un Valmierā, Lūznavā un Sabilē, sabalsoties kā ar Jāni Šipkēvicu un Valdi Klišānu, tā ar "Trio Palladio" partnerēm.

Jau ziņots, ka Lielās mūzikas balvas svinīgā ceremonija šogad norisināsies 23. februārī. Svinīgo pasākumu tiešraidē atspoguļos Latvijas Televīzijas 1. kanāls un Latvijas Radio 3 "Klasika".

Atgādinām, ka šogad balvai astoņās dažādās kategorijās ir nominēti gan mūziķi, gan komponisti, gan uzvedumi, gan koncerti. Balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikā saņems komponists Pēteris Vasks un čelliste Maija Prēdele.