Lielā mūzikas balva 2024. Kategorija – "Gada jaunais mākslinieks"

Annijas Kristiānas Ādamsones brīnišķīgi izkoptajai balsij piemīt valdzinošs dzidrums un gaišs vieglums, ko lieliski papildina arī skatuviskā šarma starojums un māksliniecisks viedums. No muzikālām tradīcijām bagātas ģimenes nākusī dziedātāja mācību gaitas sākusi Rīgas Doma kora skolā un turpinājusi Latvijas Mūzikas akadēmijā, Antras Jankavas klasē, pēcāk papildinoties arīdzan Štutgartes Mūzikas augstskolā pie Ulrikes Zontāgas un neskaitāmās starptautiskās meistarklasēs.

Soprāna daudzpusīgajā interešu lokā ir gan operžanrs un lielformāta skaņdarbi, gan kamermūzika, uzmanību veltot kā klasiskām vērtībām, tā laikmetīgiem skaņurakstiem. Uz mūsu operas skatuves pirmoreiz dziedājusi jau desmit gadu vecumā Mocarta "Burvju flautā", šosezon īsteni debitējot Baltajā namā, Ādamsone kļuva par vienu no Ofenbaha "Hofmaņa stāstu" jauniestudējuma spožākajām zvaigznēm un lielākajiem atklājumiem. Uzmanību saistīja arī viņas dalība Siguldas opermūzikas svētkos, pērnvasar vairākkārt piedzīvotā satikšanās Mocarta mūzikā ar ērģelnieci Ilzi Reini – gan Rīgas Sv. Jāņa baznīcā, gan Rīgas Domā, arī spilgtās epizodes Latvijas Nacionālās Operas un Baleta teātra koncertos un "ielēkšana" Adeles lomā Trīres teātra iestudētajā Štrausa operetē "Sikspārnis".

Kā Emīla Dārziņa mūzikas skolā Rīgā un Norvēģijas mūzikas akadēmijā Oslo, tā arī Kolburnas skolā Losandželosā pie pasaulslavenā Jehudas Gilada meistarību spodrinājušais klarnetists Artūrs Perts pērn pārliecinoši atklājās kā viens no spilgtākajiem jaunās paaudzes latviešu atskaņotājmāksliniekiem. Augsts tehniskais līmenis un dabiska muzikalitāte viņa spēlē iet rokrokā ar saistošas inteliģences cauraustu spēju iedziļināties ik partitūras būtībā un brīnišķīgu ansambļa izjūtu.

Oslo filharmoniskā orķestra stipendiāts muzicējis arī vairākos Latvijas simfoniskajos kolektīvos un Eiropas Savienības Jauniešu orķestrī, citstarp savu klarneti ieskandinot arī uz tādām prestižām skatuvēm kā Amsterdamas "Concertgebouw" un Berlīnes "Konzerthaus". Līdztekus tam būtiska Artūra darbības šķautne saistās arī ar kamermuzicēšanu un īpašu interesi par mūsdienu skaņu mākslu, sevišķi Latvijas komponistu veikumu.

Pērn Artūrs dzimtenē koncertējis gana intensīvi, – Ungurmuižā daudzveidīgā programmā uz viena viļņa esot ar pianisti Evelīnu Jēkabsoni un Rīgā izjustā saspēlē ar Agnesi Egliņu, jaunu elpu piešķirot Vecumnieka Sonātei klarnetei un klavierēm, īpaši saistot nule pieminēto melnbalto taustiņu pavēlnieci un dziedātāju Katrīnu Paulu Felsbergu Latvijas Radio īstenotajā tiešraides koncertā, kura virsotnēm pieskaitāmi Koplenda Klarnetkoncerta un Rorema dziesmu cikla "Ariel" niansētie lasījumi.

Jaunās latviešu ģitāristes un komponistes Ellas Zīriņas dzīve jau vairākus gadus saistās ar Nīderlandi – tur viņa absolvējusi Amsterdamas Konservatoriju, ir džeza ģitārspēles pasniedzēja Hāgas Karaliskajā konservatorijā un dibinājusi arī pašas vārdā nosauktu džeza trio, kur ģitāra sabalsojas ar kontrabasu un sitaminstrumentiem. Ellas radošo biogrāfiju krāšņo gan uzstāšanās prestižajā Ziemeļjūras džeza festivālā Roterdamā, gan sadarbība ar Amsterdamas "Concertgebouw" džeza orķestri solistes ampluā, izdoti jau trīs albumi un ovācijām sveikta Eiropas koncertturneja.

Pērn Ellas Zīriņas vārds skaļāk izskanēja arī mākslinieces dzimtenē. Iespaidīga bija gan viņas uzstāšanās festivālā "Rīgas ritmi", gan Lāčplēša dienas vakarā piedzīvotais tiešraides koncerts Latvijas Radio 1. studijā, talantīgajai mūziķei elpu aizraujošā piedzīvojumā pirmoreiz uz skatuves tiekoties ar koklētāju Laimu Jansoni un sitaminstrumentālistu Kasparu Kurdeko. Zīriņas kompozīcijās jūtama gan klasiskās skaņumākslas ietekme, gan pasaules mūzikas elpa un interese par novatorisku krāsveides un faktūras līdzekļu meklējumiem. Būtiska viņas darbības šķautne saistīta ar improvizāciju, ikreiz uzburot niansēti emocionālu un atmosfērisku skaņu ainu, kurā saklausāmas arīdzan atbalsis no viņas apbrīnoto talantu Aleksandra Skrjabina, Džonijas Mičelas un Bila Frisela daiļrades.

Jau ziņots, ka Lielās mūzikas balvas svinīgā ceremonija šogad norisināsies 23. februārī. Svinīgo pasākumu tiešraidē atspoguļos Latvijas Televīzijas 1. kanāls un Latvijas Radio 3 "Klasika".

Atgādinām, ka šogad balvai astoņās dažādās kategorijās ir nominēti gan mūziķi, gan komponisti, gan uzvedumi, gan koncerti. Balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikā saņems komponists Pēteris Vasks un čelliste Maija Prēdele.