Lielā mūzikas balva 2024. Kategorija – "Par izcilu darbu ansamblī"

Flautista Anda Klučnieka talanta vēriens ir iespaidīgi plašs un daudzveidīgs – par savējo viņu noteikti atzītu gan viduslaiku un renesanses mūziķi, gan galma orķestranti un tautas muzikanti, kā akadēmiski rūdīti speciālisti un estrādes zvaigznes, tā mūslaiku skaņraži un džeza cunfte, arī karstasinīgie latīņamerikāņi, melanholiskie īri un mūsu pašu kuplā mūziķu saime.

Ikkatru no saviem desmitos skaitāmajiem daudzveidīgajiem pūšaminstrumentiem Andis pārvalda kā neviens cits, apburot ar tehnisku vieglumu un gaumīgu eleganci, vienlīdz brīvi ļaujoties gan improvizācijas azartam, gan spējai izsekot līdzi pat vissarežģītāko partitūru nošurakstiem. Šo daudzpusīgo darbības šķautņu neatņemama virsvērtība ir Klučnieka spēja būt lieliskam komandas spēlētājam.

Uz Andi kā flautu grupas koncertmeistaru paļaujas orķestra "Rīga" mākslinieki, kā spēcīgu plecu izjūt jaunās mūzikas ansamblis "Altera Veritas" un sāpīgu zaudējumu pērn piedzīvojušais ansamblis "Brokastis četratā", ar prieku sadarbībai viņu uzrunā Latvijas Radio koris un mūsu orķestri, visdažādāko stilistiku pārstāvoši solisti, grupas un komponisti, no kuriem īpaši jāizceļ Raimonds Tiguls un Ēriks Ešenvalds. Un līdztekus koncertēšanai Andis arīdzan pievērsies pedagoģiskajam darbam un ir kora "Mārupe" otrais diriģents.

Multiinstrumentāliste Ieva Nīmane par saviem galvenajiem radošās dzīves ceļiem izvēlējusies seno un tradicionālo mūziku, ar degsmīgu azartu allaž iedvesmojot arī mūslaiku skaņražu radošo lidojumu. Pērn darbīgās mākslinieces muzikālo ceļojumu karte aptvēra teju vai visu Latviju, aizrautīgi turpinot arī regulāro koncertdarbību Nīderlandē un vēl citās zemēs, kopā ar uzticamiem un jaunatrastiem domubiedriem ieskandinot baroka obojas un dažnedžādas flautas, dūdas un kokles, duduku un vēl neskaitāmus citus instrumentus.

Vēsturiski informēta atskaņojuma praksi Nīmane bauda kopā ar mūsu pašu kolektīviem "Schola Cantorum Riga" un "SABIA Ensemble", "Bach d'Amour" un "Fabella Ensemble", nīderlandiešu baroka orķestri "Florilegium Musicum" un vēl citiem senās mūzikas vēstnešiem, bieži vien sadarbojas ar mūsu profesionālajiem koriem un orķestriem vai grupām "Auļi" un "Raxtu Raxti", iesaistās arī ar teātra mākslu vai populāro mūziku saistītos projektos. Ārkārtīgi augsta profesionālā latiņa apvienojumā ar aizraujošu entuziasmu, nerimstoši mutuļojošs izzināšanas prieks un fascinējoši plašs redzesloks, dabiska spēja iejusties visdažādākajās lomās saspēlē ar tik daudzveidīgiem skatuves partneriem un silta atbalsta sajūta Ievu Nīmani ļauj dēvēt par izcilu ansamblisti.

Bruņojies ar akordeonu, bandoneonu un akordīnu, Artūrs Noviks ir klātesošs šķietami visur: viendien kopā ar ansambli "Tango Sin Quinto" izdejo tango kaislības, citkārt kopā ar "Altera Veritas" vai Ievu Salieti šķetina mūsdienīgus skaņurakstus, bet jau pēc mirkļa palīdz uzburt īpašu atmosfēru kādā teātra izrādē vai līdz ar Jelgavas bigbendu atgādina par franču mūzikas šarmu.

Pērn Novika talants īpaši bija pamanāms LNSO kamermūzikas cikla notikumā "Tango. Argentīnietis Eiropā" Lielajā ģildē saspēlē ar orķestra Stīgu kvintetu un ģitāristu Kasparu Zemīti, kopā ar Rīgas Saksofonu kvartetu veidotajā programmā "Pasaulīgs (t)vēriens" kultūras centrā "Imanta", lieliskajā sapratnē ar Tarmo Peltokoska vadīto Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri izdzīvotajā Artura Maskata Tango Latgales vēstniecībā "Gors", kā arī "Gada uzvedumam" nominētajā Cēsu Mākslas festivāla virsotnē piedzīvotajā Astora Pjacolla operitā "Marija no Buenosairesas". Regulāri uz Artūru paļaujas visi Latvijas vadošie simfoniskie kolektīvi un kori, kā arī dažnedažādi neakadēmiski sastāvi, jo viņam līdzvērtīga, saspēlē iejūtīga un stilistikā drosmīgi elastīga sava amata meistara šaipusē nav.

Jau ziņots, ka Lielās mūzikas balvas svinīgā ceremonija šogad norisināsies 23. februārī. Svinīgo pasākumu tiešraidē atspoguļos Latvijas Televīzijas 1. kanāls un Latvijas Radio 3 "Klasika".

Atgādinām, ka šogad balvai astoņās dažādās kategorijās ir nominēti gan mūziķi, gan komponisti, gan uzvedumi, gan koncerti. Balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikā saņems komponists Pēteris Vasks un čelliste Maija Prēdele.