Lielā mūzikas balva 2024. Kategorija – "Par izcilu sniegumu džezā"

Kaut arī sitaminstrumentālists Ivars Arutjunjans ikdienas dzīvi jau kādu laiku vada Berlīnē, viņa klātbūtne Latvijas koncertdzīvē ir iepriecinoši regulāra un allaž spilgti pamanāma. Tieši pateicoties Ivara iespaidīgi plašajai un starptautiskā apritē nemitīgi augošajai pieredzei, pašmāju džeza ainā pastāvīgi ieplūst svaigas vēsmas un atziņas, kas mums kalpo kā milzīgs dzinējspēks arvien jaunu apvāršņu izzināšanai.

Arī paša Arutjunjana tehniskajai varēšanai un virtuozitātei, radošajai izdomai un emocionālo atklāsmju daudzveidībai šķietami nepastāv robežas. Ivars burtiski iemieso džezu, gan kā mūziķis, gan personība, kuras starojums teju jebkuru iedvesmo varoņdarbiem, kam vien laimējies ar šo dinamiski enerģisko mākslinieku baudīt saspēles maģiju. Izcils improvizācijas meistars, kurš lieliski papildina jebkuru partneri un spēj mirdzēt arī cēli pašpietiekamā vienatnē, apveltīts ar plašu erudīciju un izsmalcinātu gaumi, dabisku muzikalitāti un harismātiska līdera dotībām.

Aizvadītajā gadā šaipusē par Ivara Arutjunjana talanta daudzpusību pārliecināties varējām vairākkārt. Kopā ar sava kvarteta partneriem – saksofonistu Tomu Rudzinski, pianistu Karlu Vinteru un kontrabasistu Makaru Novikovu – mūziķis sajūsmināja "M/Darbnīcā", viesojās "VEF Jazz Club" un Latvijas reģionus apceļoja kopā ar Matīsa Čudara trio un Toma Rudzinska akustisko kvartetu, sadarbojās ar Shipsea un vēl daudziem citiem, pagūstot arī kuplināt vairākus skaņu ierakstus un radīt mūziku Aika Karapetiana pilnmetrāžas filmai "Bezkaunīgie".

Jau agrāk ar plašu atzinību un slavinājumiem sveiktais saksofonists un komponists Kārlis Auziņš pērn pierādīja, ka mākslinieciskais briedums nozīmē arī nemitīgu izaugsmi un spēju paplašināt ierastos priekšstatus par džezu un mūziku kopumā. Jaunradē Auziņš ir smalki poētisks un bezbailīgi eksperimentējošs, ar savu spilgti unikālu balsi un saviļņojošu aizrautību, atklājoties kā viena no spilgtākajām Latvijas džeza sejām.

Radošajos lidojumos regulāri sastopams arī tālās zemēs, savulaik Amsterdamā un Kopenhāgenā meistarību spodrinājušais mūziķis nu jau vairākus gadus ir piezemējies dzimtenē, kur iedvesmu smeļas dabas spēku daudzveidībā un folkloras neizdibināmajās dzīlēs, laikmetīgās skaņumākslas atbalsīs un ansambliskas saspēles ķīmijā. Lieliski skatuves partneri aizvadītajā gadā Auziņam bijuši gan viņa "Skandināvu kvarteta" un "Double Trio" kolēģi, tai skaitā bundzinieks Simons Olderskogs Albertsens, ar kuru muzicēts arī duetā, un vēl citi meistari. Un koncertēts ir ne vien "M/Darbnīcā", bet arī citās Rīgas kultūrvietās, festivālā Sansusī, Cēsīs, Valmierā un ārpus mūszemes robežām, ienirstot oriģinālkompozīciju dzīlēs un izzinot improvizācijas plašās tāles, vai iedvesmojoties no dižo meistaru Džona Koltreina vai Teloniusa Monka veikuma.

Saksofonista un komponista Toma Rudzinska 2024. gada koncertkalendārs bija reibinoši raibs un iespaidīgi bagātīgs – kopumā teju simts vakaros dažnedažādos sastāvos muzicēts vienpadsmit valstīs – gan Dānijā un Somijā, gan Igaunijā un Vācijā, Itālijā un Islandē, Grieķijā, Lietuvā, Lielbritānijā, Čehijā, kā arī daudzviet Latvijā. Pērn klajā nākuši arī vairāki albumi ar spilgtā mūziķa ieskandinātā saksofona nesajaucami iezīmīgo toni, tai skaitā "Jersica Records" paspārnē izdotā Toma Rudzinska akustiskā kvarteta skaņuplate "Interception". Līdzās grupas līderim, kuru droši var dēvēt par vienu no Baltijas inovatīvākajiem džeza talantiem, šo četrinieku veido arī pasaulē atzītais un Ņujorkā rūdītais libāņu džeza vizionārs – pianists Tareks Jamani, viens no aktīvākajiem Berlīnes džeza skatuves pārstāvjiem – itāļu kontrabasists Igors Spalatī, kā arī godalgotais latviešu džeza un ritmiskās mūzikas bundzinieks Ivars Arutjunjans. Toms Rudzinskis ir īstens laikmetīgā džeza vēstnesis, kura saksofona spēlē un oriģinālmūzikā iezīmējas aizraujoša tradīciju un novatorisma līdzāspastāvēšana, elpu aizraujoša virutozitāte un spēja runāt gan tieši nepastarpinātā valodā, gan daudznozīmīgos zemtekstos.

Jau ziņots, ka Lielās mūzikas balvas svinīgā ceremonija šogad norisināsies 23. februārī. Svinīgo pasākumu tiešraidē atspoguļos Latvijas Televīzijas 1. kanāls un Latvijas Radio 3 "Klasika".

Atgādinām, ka šogad balvai astoņās dažādās kategorijās ir nominēti gan mūziķi, gan komponisti, gan uzvedumi, gan koncerti. Balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikā saņems komponists Pēteris Vasks un čelliste Maija Prēdele.