Lielā mūzikas balva 2024. Kategorija – "Gada jaundarbs"

Aleksandrs Avramecs jaunākās paaudzes latviešu komponistu saimē izceļas ar īpaši izkoptu kompozīcijas tehniku, fascinējošu erudīciju un spilgti individuālu balsi. Ar katru jaunu darbu arvien smalkāk izprastais profesionālo nianšu klāsts viņa skaniskajā rokrakstā savijas ar vēl saistošāku tēlainību, pastāvīgi augošu interesi par faktūras daudzslāņainību un katra instrumenta individuālā skanējuma specifiku.

To apliecina arī Avrameca 18 stīginstrumentiem rakstītais brīnumskaistās gaismēnās zaigojošais un kopskaņā spoži starojošais opuss "Iridescence". Idejiski tas sakņojas vēlmē balansēt uz robežas starp orķestra skanējuma viendabīgumu un katru tā veidojošā elementa unikālajām īpašībām, velkot paralēles ar darba nosaukumā likto optisko parādību, kuras dēļ noteikti materiāli, to skaitā dārgakmeņi vai ziepju burbuļi, šķietami maina krāsu, kad uz tiem lūkojamies no dažādiem skatpunktiem. Pirmatskaņojumu šis pārsteidzošais jaundarbs piedzīvoja 7. maijā JVLMA Lielajā zālē, festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" atklāšanas koncertā, iezīmējot jau otro jaunā talanta sadarbību ar diriģentu Andri Vecumnieku un viņa vadīto kamerorķestri "Sinfonia Concertante".

Monumentālais klaviercikls "Krustaceļa vīzijas. Gaisma" ir ne vien iespaidīgs koncertdarbs, bet arī neaizmirstams garīgs svētceļojums. Tas tapis, mūzikā pirmoreiz satiekoties diviem lieliem sava amata meistariem, diviem brāļiem Kristū – komponistam Rihardam Dubram un pianistam Reinim Zariņam. Ienirstot šī pusotru stundu garā un kopumā piecpadsmit daļās izklāstītā dziļi personiskā opusa skaņu pasaulē, nepastarpināti un tieši esam arī klātesoši Jēzus dzīves pēdējos mirkļos – tajos notikumos, kas risinājās no Zaļās ceturtdienas vakara Ģetzemanes dārzā līdz pat Augšāmcelšanās brīnumam, komponistam piedāvājot arī savu interpretāciju par Lielās piektdienas notikumiem Golgātā un ceļu uz neiznīcināmas mīlestības uzvaru. Pirmoreiz šī īpašas auras ieskautā kompozīcija izskanēja Ciešanu laikā, 17. martā Latgales vēstniecībā "Gors", pie klavierēm esot meistardarba rosinātājam un iedvesmotājam.

Marina Gribinčika runā trausli smalkā un vienlaikus satricinoši spēcīgā mūzikas valodā. Vienubrīd tajā varam saklausīt ārkārtīgi ekspresīvu un dažbrīd pat traģisma cauraustu kliedzienu, bet citkārt attapties gaiši spārnojošā un pat rotaļīgā izteiksmē. Marinas darbu katalogs tiek papildināts samērā reti, ik jaunam ierakstam esot spilgti pamanāmam un klausītāju atmiņās vēl ilgi rezonējošam.

Tāds ir arī viņas "Koncerts flautai un orķestrim Silentium", kas pirmatskaņojumu piedzīvoja 20. aprīlī koncertzālē "Lielais dzintars", pie Liepājas Simfoniskā orķestra diriģenta pults esot poļu maestro Tadeušam Voicehovskim un solopartijas ekspresiju iespaidīgi izdzīvojot orķestra tā brīža flautu grupas koncertmeistaram Reinim Lapam. Nospriegotajā partitūrā komponiste runā par klusumu, kuru piepilda viss apkārt notiekošais, par viņas dzimteni tepat netālu un visu pasauli plosošo karu. Flautu Gribinčika izjūt kā dvēseli, kas grib izrauties no tumsas, un izskaņā ļauj tās skanējumam pietuvoties putnu balsu patiesumam. Vai tie vēsta par pavasara atnākšanu vai arī ir rudenī aizlidojošie gājputni – atbildi katram jāmeklē sevī.

Jau ziņots, ka Lielās mūzikas balvas svinīgā ceremonija šogad norisināsies 23. februārī. Svinīgo pasākumu tiešraidē atspoguļos Latvijas Televīzijas 1. kanāls un Latvijas Radio 3 "Klasika".

Atgādinām, ka šogad balvai astoņās dažādās kategorijās ir nominēti gan mūziķi, gan komponisti, gan uzvedumi, gan koncerti. Balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikā saņems komponists Pēteris Vasks un čelliste Maija Prēdele.