Lielā mūzikas balva 2024. Kategorija – "Gada koncerts"

Liepājas Simfoniskā orķestra 17. februāra koncertprogramma "Sinfonia E. Jautājums bez atbildes" atklājās kā konceptuāli veidots māksliniecisks veselums. Gaita Jāņa Pujāta skanīgi instrumentētajai Jāzepa Vītola "Viļņu dziesmai" bez apstājas pārplūstot Andra Vecumnieka idejiski daudzslāņainajā jaundarbā "Sinfonia E", kas izaug no tautasdziesmas "Pūt, vējiņi!", un laiku pa laikam no dzīlēm tuvāk gaismai iznirt ļauj arī veselai klasiskās mūzikas citātu plejādei, vakara pirmo daļu apjūma jūras un Kurzemes un arī Latvijas likteņgaitu motīvi. Čārlza Aivsa "Jautājums bez atbildes" raisījās kā turpinājums aizvadītā gada jubilāra Piektās simfonijas jautājošajai un neziņas aizēnotajai izskaņai, kas tik spēcīgi rezonē ar mūsdienu pasaules realitāti, kura alkst pēc Bēthovena Ceturtajā klavierkoncertā ieaustās stiprinošās cerības spēka.

Uzteicama bija gan diriģenta lieliskā sapratne ar viņam labi pazīstamo kolektīvu, iespaidīgi realizējot vērienīgo savstarpējiem tematiskiem un tonāliem tiltiem caurstrāvoto programmu, gan Vecumnieka pirmā radošā satikšanās ar pianistu Reini Zariņu, kura izcilajā lasījumā Vīnes klasiķi sastapām kā poētisku un smalkjūtīgu, enerģijā dzirkstošu un cilvēci mīlošu vizionāru.

Aizvadītais gads Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" radošajā biogrāfijā iezīmējas ar virkni iespaidīgu notikumu. No bagātīgā klāsta īpaši jāizceļ aizvadītā gada ieskaņā iemantotais kolektīva mākslinieciskais partneris Jērgs Vidmanis un viņa veidotās Latvijas kultūrvidi spēcīgi saviļņojušās koncertprogrammas un intensīvā pievēršanās Volfganga Amadeja Mocarta daiļrades pārskatīšanai. Tieši šīs divas šķautnes raksturo arī 1. novembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā izskanējušo programmu "Mocarts. Mocarts. Mocarts", kurā hrestomātisos Vīnes meistara opusus varēja piedzīvot negaidīti svaigā un emocionāli atkailinātā skanējumā, ka šķita – tie top tieši mūsu acu priekšā un runā par nepārejoši būtiskāko.

Par to, ka Vidmanis klasicisma ģēniju izjūt kā neviens cits, viņa mūzikā spējot izgaismot arī citkārt nepamanītus harmoniskus sakāpinājumus un fakturālus sazarojumus, ritmiskus saspīlējumus un apskaidrotas katarses brīžus, pārliecināties varēja ik uz soļa. To apliecināja gan bavārieša skatījums uz dzīves alku caurausto vīnieša 40. un cēla skaistuma piepildīto 41. simfoniju, gan kopīgi ar Berlīnes filharmoniķu izcilajiem koncertmeistariem – fenomenālā savstarpējā izjūtā muzicējušo vijolnieci Vinetu Sareiku un altistu Amihaju Grosu – izdzīvoto līdz asarām aizkustinošo "Sinfonia Concertante".

Hermaņa Brauna fonda jau 27. reizi rīkoto festivālu "Winterfest" 2. novembra vakarā Melngalvju nama Svētku zālē ieskandināja viens no aizvadītā gada kamermuzicēšanas spilgtākajiem jaunatklājumiem – vijolnieces Elīnas Bukšas un pianistes Aurēlijas Šimkus duets. Abas latviešu mākslinieces satikās pasaules plašajos ceļos un viņu pirmajā kopīgi veidotajā koncertprogrammā klausītājus pārņēma apbrīns un aizkustinājums, vērojot tik dabisku un saskaņotu ansambli, ka šķita, - personības viena otru pazīst jau gadiem un kopā spēlē ik dienu. Izcils bija mākslinieču svaigais un dziļi personiski tonētais skatījums uz Sezāra Franka izaicinoši sarežģīto Sonāti vijolei un klavierēm Lamažorā, uz viena viļņa esot ik frāzējumā un tempa maiņā, gaumīgi elegants un patiesumā uzrunājošs veidojās arī viņu dialogs Volfganga Amadeja Mocarta Famažora Sonātē. Saistošs izvērtās arīdzan dueta vienlaikus smalki niansētais un vērienīgi temperamentīgais skatījums uz Bēlas Bartoka Otro rapsodiju un ungāru meistara iedvesmoto Evijas Skuķes kolorīto opusu "about Bela".

Jau ziņots, ka Lielās mūzikas balvas svinīgā ceremonija šogad norisināsies 23. februārī. Svinīgo pasākumu tiešraidē atspoguļos Latvijas Televīzijas 1. kanāls un Latvijas Radio 3 "Klasika".

Atgādinām, ka šogad balvai astoņās dažādās kategorijās ir nominēti gan mūziķi, gan komponisti, gan uzvedumi, gan koncerti. Balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikā saņems komponists Pēteris Vasks un čelliste Maija Prēdele.