23. februārī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" notika "Lielās mūzikas balvas 2024" pasniegšanas ceremonija, kurā par izcilību un sasniegumiem paziņoti laureāti astoņās kategorijās.
Kategorijā "Gada jaunais mākslinieks" balvu ieguva dziedātāja Annija Kristiāna Ādamsone.
Balvu kategorijā "Par izcilu sniegumu džezā" saņēma saksofonists Kārlis Auziņš.
Savukārt "Par izcilu darbu ansamblī" tika apbalvots flautists Andis Klučnieks.
Kategorijā "Gada jaundarbs" balvu ieguva Rihards Dubra par "Krustaceļa vīzijas", kas pirmatskaņojumu piedzīvoja 17. martā Latgales vēstniecībā GORS un ko uz klavierēm izpildīja Reinis Zariņš.
No 4. līdz 20. februārim portālā "Delfi" norisinājās auditorijas simpātijas balsojums. Visvairāk balsu un līdz ar to simpātiju balvu saņēma dziedātāja Annija Kristiāna Ādamsone.
Kategorijā "Par izcilu sniegumu gada garumā" tika apbalvots dziedātājs Rihards Mačanovskis.
Savukārt balvu kategorijā "Gada koncerts" ieguva Reinis Zariņš (klavieres), Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Andris Vecumnieks programmā "Sinfonia E. Jautājums bez atbildes", kas norisinājās 17. februārī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" un ko rīkoja Liepājas Simfoniskais orķestris.
Kategorijā "Gada uzvedums" pie apbalvojuma tika Astora Pjacollas operita "Marija no Buenosairesas" koncertzālē "Cēsis" – muzikālais vadītājs Daniils Bulajevs (rīkotāji – Cēsu Mākslas festivāls).
Tāpat par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikā ceremonijā tika godināti čelliste Maija Prēdele un komponists Pēteris Vasks.
"Lielās mūzikas balvas 2024" žūrijā strādāja žūrijas priekšsēdētāja, muzikoloģe, mākslas doktore Ilze Šarkovska-Liepiņa, muzikoloģe, Latvijas Radio 3 "Klasika" žurnāliste Ilze Medne, muzikoloģe, mūzikas pedagoģe un docētāja Iveta Grunde, mūzikas žurnāliste, Latvijas Radio 3 "Klasika" programmu vadītāja un LTV atbildīgā redaktore Anete Ašmane-Vilsone, muzikoloģe, diriģente Kristiāna Vaickovska, muzikologs, žurnālists, publicists Armands Znotiņš un mūzikas žurnālists, publicists, saksofonists Mikus Solovejs.
Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. 1993. gadā Latvijas Republikas Kultūras ministrija, pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas, pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu. LMB augsto prestižu gan sabiedrībā, gan mūziķu aprindās nodrošina respektablas žūrijas darbs, kuras dalībnieki visu gadu apmeklē koncertus un ik mēnesi satiekas sēdēs. Janvāra sākumā žūrija izvirza LMB iepriekšējā gada nominantus, par kuriem paziņo īpašā Kultūras ministrijas preses konferencē, un tikai pirms paša LMB pasniegšanas pasākuma notiek žūrijas balsojums par laureātiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!