Džonijs Rotens, 'Sex Pistols'
Jā, "Sex Pistols" nav pirmā pankroka grupa. Tā nav arī ne oriģinālākā, ne novatoriskākā, tomēr "Sex Pistols" ir ietekmīgākā un slavenākā no visas pankroka klasiķu plejādes. Un tieši trīsdesmit gadus pēc oficiālās izjukšanas šie leģendārie mūziķi savā sākotnējā sastāvā ieradās priecēt Rīgas melomānu maņu orgānus.

imageFoto galerija

Kad savulaik presē parādījās ziņas par to, ka atcelts paredzētais "Sex Pistols" koncerts Tallinā, bet Rīgā pārdoti vien daži simti biļešu, radās bažas par to, ka koncerts varētu nenotikt. Kad tikai stundu pirms plānotā koncerta sākšanās laika nelielajam apmeklētāju skaitam "Arēna Rīga" vēl nevēra durvis, bažas pārauga nemierā. Tomēr mūsu varoņi izrādījās punktuāli (no vārda punk) un atšķirībā no daudziem koncertu sāka bez aizkavēšanās.

Rīgas koncerta publika trešdien bija visai raiba - no jauniem panciņiem, kuri pa ceļam uz "Arēnu" savas rūpīgi sakasītās grebenes aizkustinoši slēpa plastmasas maisiņos, līdz sabiedrībā pazīstamu parlamenta deputātu platajiem smaidiem. Šķita, ka tik nelielai publikai, kas ar grūtībām aizpildīja vien pusi "Arēnas", vajadzētu vismaz pārzināt grupas vienīgā albuma dziesmas, taču patiesībā Džonijam Rotenam nācās pielikt ne mazums pūļu, lai daļai klausītāju liktu no sēdvietām (!) piecelt savas di... pēcpuses. Tā pa īstam priekšējās rindas atdzīvojās vienīgi panku himnas 'Anarchy in the UK' laikā un, cīnoties pēc Glena Metloka pasviestajiem dvielīšiem.

Jau ar pirmajiem leģendārās dziesmas 'Pretty Vacant' akordiem ģitārists Stīvs Džonss, bundzinieks Pols Kuks, basģitārists Glens Metloks un vokālists Džonijs Rotens publiku aplaimoja ar savu nesamāksloto un pasauli nicinošo mūziku, vien pa starpu iespraužot kādu iestudētu joku par Irākas karu vai Latvijas brīvību. Džonijs Rotens nekad nav bijis skaistulis, bet trešdien 52 gadus vecais mūziķis savā klauna kostīmā izskatījās vienlaicīgi mīļāks un pretīgāks kā jebkad. Atbilstoši leģendai, viņš uz skatuves pamanījās gan dzert brendiju, gan ar saviem puņķiem un siekalām nošķiet strādnieku klasi priekšējās rindās. Savos sociālajos uzsaukumos Rotens pat pēc balss aizdomīgi atgādināja Džello Biafru.

Tā kā "Sex Pistols" potenciālais repertuārs nav pārāk plašs, tika nospēlētas faktiski visas albuma "Never Mind the Bollocks, Here's the Sex Pistols" dziesmas (ieskaitot slavenās 'Holidays in the Sun', 'E.M.I.', 'God Save the Queen' un citas), kā arī "The Monkees" klasika '(I'm Not Your) Stepping Stone' un "The Stooges" trakais gabals 'No Fun'. Grupas menedžeris Malkolms Maklarens savulaik teica, ka Sids Višess (domāju, ka nevienam no lasītājiem nav jāpaskaidro, kas tas tāds) personificē pankroka attieksmi, bet Džonijs Rotens - pankroka balsi, ko viņš pilnā mērā apliecināja, īpaši tajos brīžos, kad sēca "No fun, my baby, no fun".

Var jau būt, ka "Sex Pistols" ir mākslīgi radīts Maklarena PR kampaņas produkts, taču tik īslaicīgas pastāvēšanas laikā nevienai grupai nav izdevies radīt tik daudz leģendu par savu uzvedību uz skatuves un ārpus tās, sākot jau ar slaveno koncertu Mančestrā grupas darbības sākumā 1976. gadā, ko noklausījās 40 cilvēki, pēc kura katrs uzskatīja par nepieciešamību izveidot pats savu grupu ("Buzzcocks", "Joy Division", "The Smiths" un citas). Leģendu vairojuši arī stāsti par pūderēto britu kundzīšu apvemšanu lidostā, slaveno lamāšanos Bila Grundija televīzijas šovā, Metloka izmešanu no grupas par to, ka viņš klausās bītlus un regulāri mazgā kājas, Sida Višesa nonākšana slimnīcā, kur mediķi viņam uz krūtīm atrada ar žileti iegrieztu uzrakstu "Gimme a fix". Tāpat arī stāsts par to, ka bēdīgi slavenās Amerikas tūres beigās grupas biedri Rotenu pameta vienu pašu bez naudas Losandželosā un viņš no situācijas izgāja, piezvanīdams "Virgin" šefam Ričardam Brensonam, kurš piekrita apmaksāt biļeti, ja Rotens dziedās grupā "Devo"... Man nāk prātā tikai vēl dažas grupas, kas ar vienīgo albumu guvušas ievērojamus panākumus ("Blind Faith", "Derek and the Dominos", "The Modern Lovers"), taču leģendāru skandālu visvairāk noteikti ir dzīvajai pankroka klasikai "Sex Pistols", kuri gan paši sevi nekādām panku klišejām pieskaitīt nevēlas.

Šķiet, agrāk Latvijā labu rokmūziku mīlēja vairāk nekā šobrīd. Piemēram, 1996. gadā, kad Rīgā koncertēja "Ultravox" līderis Midžs Jūrs, sajūsmā par šo pasākumu bija pat visa valsts politiskā elite. Lūk, fragments no skotu izdevuma "Daily Record": "...Midžs Jūrs gandrīz aizrijās, kad atbildēja uz kāda sava fana telefona zvanu - viņš atklāja, ka uz līnijas ir Latvijas prezidents Guntis Ulmanis. Skotu popmūzikas miljonāram mute kļuva sausa dzirdot, ka Ulmanis ir viņa lielākais fans. Vēl lielāku pārsteigumu viņam sagādāja prezidenta paskaidrojumi, ka Midžs Latvijā tiek uztverts kā varonis un viņa dziesma 'If I Was' iedvesmoja valsti cīņā par neatkarību no Padomju Savienības. Ārlietu ministrs Andrejs Panteļejevs piebilda: "Midža dziesmas ir daļa no mūsu dzīves"." (Starp citu, pirms Džonija Rotena dziedāt grupā "Sex Pistols" piedāvāja tieši Midžam Jūram, taču viņš šo piedāvājumu noraidīja. Tiesa, pēc Metloka padzīšanas no "Sex Pistols" viņi abi izveidoja savu grupu "The Rich Kids").

Mazliet skumji, ka tautas tik ātri aizmirst savus varoņus, taču tiem nedaudzajiem 20. augusta koncerta apmeklētājiem kaut kad tālā nākotnē jēdziens ""Sex Pistols" koncerts Rīgā" būs tikpat nozīmīgs kultūrcitāts kā "The Exploited" dziesmas vārdi, ka Sids Višess bija nevainīgs...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!