Kad septiņdesmito gadu otrajā pusē aizsākās panku un atbilstoši pankroka kustība, viens no tās rašanās oficiālajiem iemesliem bija publikas nogurums no tā laika vadošajiem mūzikas žanriem, starp kuriem stabilu vietu ieņēma progresīvais roks ar "Yes", "Genesis" un "Emerson, Lake and Palmer" priekšgalā. No panku viedokļa, progresīvais roks (kas neoficiāli vienmēr tiek saīsināts kā progroks) bija pārāk smagnēja, samākslota un nedzīva mūzika, un ļoti ironiski sagadījies, ka ar dažu dienu intervālu Rīgā koncertēja pankroka leģenda "Sex Pistols" un viens no progroka izcilākajiem muzikantiem Kīts Emersons.
Patiešām, masīva un fundamentāla skaņa, orķestrāls izpildījums, pretencioza un ambicioza attieksme ir progroka galvenās iezīmes. Oficiāli tiek uzskatīts, ka pirmie progroka aizmetņi parādījušies bītlu albumā "Sgt. Pepper's Lonely Hearts Club Band", taču pirmā grupa, kas no psihodeliskās mūzikas uzbūvēja tiltiņu uz žanru, ko mūsdienās pazīst kā progresīvo roku, bija Kīta Emersona pirmā grupa "The Nice". Tās ietvaros Emersons bija pirmais mūziķis, kurš koncertos un ierakstos sāka izmantot "Moog" sintezatoru, kas lielā mērā noteica visa žanra turpmāko skanējumu.