Sākumā nedaudz par skumjo pusi. Ja esi no tiem rokmūzikas baudītājiem, kas rokgrupas koncerta kvalitāti mēro pēc tā, cik līdzīgs koncerta skanējums ir tavam studijas albumus dzirdējuša cienītāja priekšstatam par grupas oriģinālo rokrakstu, tad „merši" nav īstā izvēle. Diemžēl koncertā „pēc sevis" skan vienīgi bungmašīna. Sintezatora, kas radīja „Floodland" un „First & Last & Always" unikālo skaņu, uz skatuves nav. Savukārt brīnumainais par gotu klasikas firmas zīmi kļuvušais Eldriča vokāls ir tāds (kā lai to saudzīgāk pasaka) visai savārdzis (ko pierāda arī šņaukāšanās kabatlakatiņā skatuves dziļumā dūmu aizsegā). Visbeidzot abi ģitāristi, protams, cenšas palīdzēt, cik spēj, bet nu divu veču balsis nevar, saprotams, aizstāt kori iekš „This Corosion" uvertīras vai Megiju Reiliju „Something Fast" un „Detonation Boulevard" piedziedājumos.
Protams, ka šādās reizēs ierasts, ka visu par labu vērš koncertversiju apdares, taču izrādās, ka „meršiem" tās pašas par sevi nav gana interesantas. Tas, protams, būs subjektīvi, un es esmu pilnīgi gatavs tam, ka kāds cits, kas pabija sestdienas koncertā, izsauksies „nu, vecīt, tev tās emocijas pilnīgi garām", taču, ja runā par leģendāro mega-hitu Tallinas koncertversijām, tad manā uztverē jāuzteic vienīgi „Flood" un „Vision Thing". Turpretī „This Corrision" un „Marian", kurus saldo jaunības atmiņu dēļ gaidīju visalkatīgāk, vismaz manā uztverē bija sačakarēti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!