Alis P 'Gaismas Ceļš
$sound_file = 'http://www.delfi.lv/temp/audio/AlisP_GaismasCels.mp3';include "$includes_dir/articleincludes/audioplayer.inc";?>
Albuma prezentācijas pasākums notiks 28. jūlijā 19:00 bufetē "Gauja".
Gundars Rullis ir blūza ģitāras meistars un latviešu valoda, kurā viņš sacer un dzied savas dziesmas, veidojusies Zviedrijā, balsoties uz ikdienā lietotās valodas principiem, tāpēc ar mums neierasto vārdu secību un formām tā ir naivi šarmanta un līdz ar to unikāla.
Albuma ierakstā piedalījušies arī grupas “Dzelzs vilks” mūziķi – Gundars Rullis tagad ir arī pastāvīgais “Dzelzs vilka” skaņu operators un visos viņu koncertos sastopams aiz pults. Gundara iespaidā arī “Dzelzs vilka” mūzikā arvien biežāk parādās blūza nianses.
Pasaulē un arī Latvijā daudzi domā, ka blūzs var skanēt tikai angļu valodā, kurā tas ir dzimis, bet Gundars Rullis jeb ‘Alis P’ sagrauj šo priekšstatu jau ar savu 1988.gada albumu "Alis iet pastaigāt", ko mūzikas pazinēji atzīst par vienu no visu laiku labākajiem latviešu albumiem. Pēc divdesmit gadu pārtraukuma lielāko dzīves daļu Zviedrijā pavadījušais latviešu mūziķis atgriežas ar jaunu divpadsmit dziesmu albumu "Uz priekšu".
Gundars Rullis spēlējis kopā ar Marku Opeskinu un Māri Rozenbahu grupā „Prusaku ansamblis”, kas dibināta 1974.gadā, kad Gundaram Rullim kopā ar dzejnieku Juri Kronbergu radās ideja par grupas izveidi. Grupas neilgā pastāvēšana vainagojās ar plates „Dvēsele uz grīdas” (1975) ierakstīšanu, kurā arī Kronbergs lasa divus savus dzejoļus. Otra radošā apvienība „Alis P” kopā ar Pēteri Šmitmani un Māri Rozenbahu noformējās 1979.gadā. Pēc dažiem koncertiem tā noklususi, un tikai 1988. gadā dienas gaismu ieraudzīja albums „Alis iet pastaigāt”, jau kā Gundara Ruļļa soloprojekts. Kā ‘Alis P’ viņš arī turpina ik pa laikam parādīties uz Latvijas mūzikas skatuves, piemēram, 90.gada Mikrofona aptaujā ar dziesmu ‘Laimīgs’ un mūzikas festivālā „Bildes” 2005. un 2007.gadā. 2005.gadā viņa aranžētā amerikāņu mūziķa Boba Dilana dziesma ‘Aizvējā’ (oriģinālā – „Shelter from the Storm”) tika iekļauta Latviešu šūpuļdziesmu izlasē, bet pirms tam šo dziesmu bija izmantojusi grupa „Bet Bet”
Par „iespējams, pašu virtuozāko trimdas rokģitāristu” viņu nosaukuši gan Klāss Vāvere grāmatā "Bildes - mūzikas un mākslas festivāls 15 gados", gan Gunārs Freidenfelds 1989.gadā radioraidījumā „Blues, Soul, Rock”.