Tā kā šī jau būs trešā reize, kad koncertēsiet Latvijā, gribēju pajautāt, vai mūziķiem pašiem ir kāda iespēja izvēlēties valstis, kurās spēlēt, vai viss ir atkarīgs no menedžmenta?
Tā ir kombinācija. Katru reizi, kad gribam doties uz jaunām vietām, konsultētajiem ar menedžeriem. Mēs uzskatām, ka pasaule ir liela un plaša, bet lielākoties tas atkarīgs no transporta un loģistikas. Mēs nevaram apbraukāt visas valstis – šogad, piemēram, neapmeklēsim Igauniju un Spāniju. Katras tūres laikā mēs cenšamies aptvert visus kontinentus. Drīzumā pirmo reizi spēlēsim Kambodžā, bet, kā jau teicu, tas tomēr lielā mērā ir atkarīgs no loģistikas.
Vai ir iespēja nedaudz apskatīt tās pilsētas un valstis, kurās koncertējat, vai tomēr īsti nesanāk laika?
Nē, lielākoties tas ir tikai koncerts. Tā diemžēl ir, bet viss ir pakārtots šovam. Parasti nesanāk pastaigāt pa tām pilsētām, bet vienmēr ir iespēja tur atgriezties brīvdienās.
Vai starp koncertiem un intervijām atrodas laiks arī izlasīt kādu grāmatu vai noskatīties filmu?
Pēdējā laikā esmu aizrāvies ar tenisu.
Oficiālajās biogrāfijās parasti tiek minēts, ka "Placebo" iespaidojušies no "Depeche Mode" un Deivida Bovija. Bet esmu dzirdējis, ka tu esot liels "ABBA" fans...
Jā, "ABBA" ir atstājusi uz manu lielu iespaidu, pat muzikālajā ziņā. Bet tas ir pilnīgi loģiski. Tā kā esmu dzimis Zviedrijā un mana bērnība bija septiņdesmito gadu beigās, tas vienkārši nevarēja mani neietekmēt. "ABBA" ir manī un citos zviedros uzsūkusies tāpat kā, teiksim, ēdiens. Tā ir daļa no manas bērnības un tā vienmēr paliks ar mani.
Tu tici vai varbūt ceri, ka kādu dienu viņi apvienosies?
Nē, es tā nedomāju. Kaut ko viņi ir spēlējuši arī tepat Londonā, bet tas bija pavisam kas cits.
Kas ir tavas autoritātes ģitārmūzikā, kas tevi pamudināja sākt mācīties spēlēt ģitāru?
Tas nav viegls jautājums, es tā nemaz nevaru pateikt. Lielu ietekmi uz mani ir atstājusi grupa "Sonic Youth". Runājot par basģitāru, tas varētu būt "Iron Maiden" basists Stīvs Hariss. Es negribu uzsvērt pašu instrumentu, nekad neesmu gribējis būt ātrs ģitāras spēlētājs vai kaut kā īpaši spēlēt basģitāru. Jā, es spēlēju instrumentus, bet man galvenais šķiet kopīgais skanējums nevis izrādīšanās.
Pēdējā "Placebo" albumā "Battle for the Sun" jūs izmantojat dažādus neparastus instrumentus, kā, piemēram, saksofonu. Vai tā ir kāda bēgšana no rutīnas grupas mūzikā?
Tev šķiet, ka saksofons ir neparasts?
Es biju domājis – neparasts "Placebo" mūzikas kontekstā...
Jā, tā tas ir. Bet mēs gribējām paeksperimentēt un saprast, kā citi instrumenti iederas "Placebo" skanējumā. Nav jau tā, ka "Placebo" skaņa būtu nodefinēta pirmajos piecos albumos. Man šķiet, ka lielākajai daļai mūziķu tas ir tikai dabiski, ka ar laiku rodas vēlēšanās pēc kādiem muzikāliem eksperimentiem.
Vai jums abiem ar Braienu Molko ir viegli spēlēt kopā ar jaunu puisi, bundzinieku Stīvu Forestu, kurš iepriekš bija viens no daudzajiem grupas faniem?
Nu, viņš daudzās izpausmēs ir pat ļoti nobriedis savam vecumam. Katrā gadījumā viņš ir ļoti talantīgs bundzinieks ar lielu enerģijas lādiņu. Tas mums ir bijis salīdzinoši viegli, neraugoties uz viņa nelielo gadu skaitu.
Vai viņš iesaistās arī dziesmu sacerēšanas procesā?
Nē, viņš tikai sit bungas. Un pāris dziesmās iedziedājis bekvokālus.
Kurš tev pašam šķiet vistuvākais "Placebo" albums?
Patiesībā es tos nemaz neklausos. Cilvēkiem, kas paši sacerējuši mūziku, ar to ir ļoti neparastas attiecības – mūsu uztvere atšķiras no jebkura cita viedokļa. Ja viens tomēr jāizceļ, tad tas ir pēdējais albums "Battle for the Sun", jo tas ir vistuvākais tam, kādas ir manas sajūtas attiecībā par grupu tieši šobrīd.
Ļoti tipisks jautājums – vai jau trešajā koncertā Latvijā grupas fani var sagaidīt kaut ko vēl neredzētu un nedzirdētu?
(Smejas.) Nu, tas ir mūsu darbs – katrs koncerts ir īpašs koncerts. Un katra valsts ir īpaša.
Atkal runā standartfrāzēs?
Nē, tā tas patiešām ir. Mūsu koncertturneja šobrīd rit pilnā sparā. Dažreiz koncerti padodas izcili, dažreiz – nekas prātīgs nesanāk. Dažreiz tu jūties sūdīgi, dažreiz viss ir kārtībā. Tā kā patiešām katrs koncerts ir īpašs. Mēs esam tikai un vienīgi cilvēki, turklāt ļoti emocionāli. Un tas ir atkarīgs arī no publikas – ja publika ir atsaucīga, tad arī koncerts izdodas labāks. Tas atkarīgs no dažādiem faktoriem.
Un kurā valstī ir vislabākā publika?
Labākā publika ir visur. Mums katrā valstī ir jāpiedomā pie tās publikas, pie tās cilvēkiem, pie cilvēku centieniem būt vislabākajiem. Tās patriotiskās lietas gan man šķiet smieklīgas. Mēs spēlējam visur, tāpēc man nav saprotams jēdziens "nacionālais pašlepnums". Ar ko gan kāda valsts varētu būt īpašāka? Tā nevar būt, ka kaut kas kādu valsti padara īpašāku par citām. Tās visas ir īpašas.
Neapvainošos, ja neatbildēsi, bet vai kaut ko atceries no savām iepriekšējām vizītēm Latvijā?
Parasti es vienkārši cenšos kaut kur iziet pastaigāties. Ja pareizi atceros, mēs bijām izbraukuši kaut kur ārpus pilsētas. Tas bija ļoti skaisti. Pirmo reizi, kad spēlējām Latvijā, bija lieliska publikas atsaucība, tāpēc arī labprāt atgriežamies šeit vēl.
Pilnu intervijas tekstu lasiet izklaides portālā Mango.lv
Atgādinām, ka grupas "Placebo" koncerts "Arēnā Rīga" notiks 17. novembrī. Biļetes uz koncertu nopērkamas visās "Biļešu servisa" kasēs.
$bslink="http://www.bilesuserviss.lv/lat/concerts/muzika/cits/?concert=52564"; include("/www/htdocs/whatson/includes/bs.inc"); ?>
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!