Foto galerijaTad arī sekoja periods, kurā tika klausīts daudz un dažādas mūzikas, tomēr atstājot "Placebo" starp pirmajiem favorītiem. Manis pēc "Black Market Music" varēja būt arī pēdējais, ko Molko&co izdod, nekas no vēlākajiem ierakstiem tik dziļi kā pirmie trīs šīs grupas albumi nav mani spējis aizkustināt (lai gan, jāatzīst, ka atsevišķi vēlāko albumu singli, kā arī kaverversiju albums bija tiešām lieliski). Iespējams, kaut kas pārdega un grupas dalībnieki arvien mazāk radīja dziesmas, kas skrāpē līdz kaulu smadzenēm un pietuvojas visjūtīgākajiem nerviem. Stefans Olsdals un Braiens Molko intervijās sāka svaidīties ar pašironiskām frāzēm: "Mēs esam indie-rock 'Westlife'", vai arī "Man jābūt par vienu frizūru priekšā saviem faniem". Lai nu kā būtu ar viņiem, mūzika, ko esi klausījies ap saviem 20, bezkritiski ir pati labākā pasaulē un to ne man, ne arī kādam citam no "Placebo" cienītājiem 17. novembra koncertā vairs nevar atņemt.
Par trešo "Placebo" Rīgas koncertu runājot – fakts, ka šīs grupas kults ir pabalējis, bija acīmredzams, arēnā pulcējās krietni mazāk apmeklētāju nekā pirms diviem gadiem. Netrūka jauno fanu, kas nākuši izaugušo kādreizējo tumšo indie bērnu vietā, bet mazliet trūka tās pacilātības, kas savulaik vēl gadiem ilgi lika saukt 2001. gada "Placebo" Rīgas koncertu par vienu no labākajiem un enerģijas uzlādētākajiem koncertiem, kādi Latvijā notikuši. Te gan vietā būtu pārdomas par tēmām 'laiks' un 'paaudze', bet, lai nu paliek.... "Placebo" savā trešajā Rīgas koncertā pēc nudien noslogota turnejas grafika (25 vasaras festivāli vien!!!) spēja iekustināt un pat pārsteigt, iespējams tāpēc, ka pārsteigums vairs nemaz netika gaidīts.
Koncertu iesāk virkne jaunākā albuma "Battle for the Sun" hītu, kas arī vēlāk pārsvarā veido lielāko daļu koncerta materiāla, pa vidu ļaujot skanēt pāris kompozīcijām no albumiem "Meds" un "Sleeping With Ghosts". Publika, kā to arī var gaidīt, tiek sapurināta ap koncerta vidu, kad ieskanas hīts 'Every You Every Me', kas savulaik "Placebo" no daudzsološas indie grupas padarīja par elkiem. Enerģisko uzrāvienu turpina 'Special Needs', tomēr kopumā gribētos teikt, ka par daudz raudulīgo gabalu. Lai arī koncerts bija tehniski gandrīz nevainojams....Braien, mēs gribam izplosīties ar 'Nancy Boy' un 'Bruised Pristine', skumji sērīgie, lēnīgie gabali lai paliek ierakstiem!
Pēc jaunā albuma atskaites koncerta, grupas atgriešanās uz skatuves ir īsta "Placebo" esence ar 'Special K', 'Tase in Man' un 'Infra-Red'. Tā gan ir ļoti paredzama ikvienam, kas ir draugos ar internetu un google.com, tomēr - tā ir labākā daļa no visa koncerta. Šķiet, es jau teicu – esence!
Īpaši jāuzteic koncerta video materiāls, kas lieliski papildināja uz skatuves notiekošo piecos dažādas formas ekrānos. Tāpat jāpiemin jau pazīstamā skrupulozā attieksme pret skaņu, nemitīgi mainot katras atsevišķas dziesmas skanējumam piemēroti uzskaņotu instrumentu, un bariņš 'pelēko bruņinieku' jeb pavadošais sastāvs pilnīgākam skanējumam. Nav noslēpums, ka "Placebo" uz skatuves jau sen vairs nav tikai trīs cilvēki, un lielu daļu no skaņas buķetes koncertos veido tieši pavadošais sastāvs.
Kopumā koncerts aizrāva, un, atceroties grupas basģitārista Stefana Olsdala portālam "Delfi" intervijā teikto: "Mēs esam tikai un vienīgi cilvēki, turklāt ļoti emocionāli. Un tas ir atkarīgs arī no publikas – ja publika ir atsaucīga, tad arī koncerts izdodas labāks", gribētos domāt, ka mežonīgajā turnejas skrējienā šis koncerts arī viņiem bija izdevies, tieši tāpat kā mums skatītājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!