Koncerta apskats: '30 Seconds to Mars' Tallinā  (2)

Caur asajām lietus lāsēm un nemainīgi pelēkajām debesīm, Džareds Leto ar savu noslēpumaini vīrišķīgo acu skatienu teju uz katra Rīgas stūra un parfimērijas veikala skatloga pavadīja mūsu delegāciju ceļā uz Tallinu. Vēlāk mūziķa un aktiera reklamētais aromāts tiks dalīts pie ieejas koncerta norises vietā, bet viņš pats savas acis gandrīz visu koncerta laiku slēps zem saulesbrillēm.

Mūziķi jūtoties noguruši un grupas līderis esot slims – lai ko tas nozīmētu. Kamēr Tallinas centra viesnīcas vestibilā ik pa laikam ieklīst pa kādam meiteņu pārim kedās, melnās drēbēs un sarūpētām rozēm, mūziķi uzkrāj spēkus vakara uznācienam. Ar žurnālistiem Džareds Leto izvēlas netikties un koncentrēties vakara šovam. Viņa vietā pāris vārdus ir gatavi bilst abi pārējie grupas dalībnieki, tomēr arī atzīst, ka nemitīgais skrējiens ir izsmēlis viņu spēkus.

Grupa "30 Seconds To Mars" savu ziedu laiku piedzīvo tieši šobrīd, tā atrodas uz slavas un popularitātes viļņa, turklāt tas kļūst augstāks un augstāks. Nule britu rokmūzikas žurnāls "Kerrang!" trešo gadu pēc kārtas atzinis 30STM par labāko ārvalstu rokgrupu, tāpat apbalvojumu plauktiņā ierindojušies dažādas MTV statuetes un citi sasniegumi. Tas nozīmē arī arvien vērienīgākus koncertus un arvien plašākas ļaužu masas skatītāju rindās. Par to liecina arī apbrīnojamais 12 tūkstošus lielais kopkoris Tallinas Dziesmu svētku estrādē, kas perfekti pārvalda repertuāru un zina īsto brīžus kad dūkt, kad dungot un kad skaļi izkliegt liktenīgās frāzes no 30STM lielākajiem hītiem. Savukārt man tas liek pārdomāt savas ar attiecības laiku un tā ritējumu, kā arī rūpīgi izvētīt pārliecību par to, kas manā izpratnē ir populāras un aktuālas amerikāņu rokgrupas, nevis "kaut kādas pāraugušu pokemonu apvienības".

Grupas seja, nereti par vīrišķības un sekssimbolu atzītais Džareds Leto, ir arī labi pazīstams kā kinoaktieris, tomēr viņam jautāt par ekrāna darbiem ir stingri liegts, grupa izvēlējusies savu atpazīstamību veidot tikai uzrunājot ar mūziku. Tiesa, nevarētu teikt, ka kino estētika 30STM ir sveša. Grupas firmas zīme ir rūpīgi vizuāli un sižetiski pārdomāti videoklipi, kas nav atstājuši vienaldzīgus arī tos, kuriem, iespējams, grupas mūzika īsti neiet pie sirds.

Tā lūk, ar iespaidīgām Grenlandes ledāju ainavām no dziesmas "A Beautiful Lie" video uz ekrāna sākas koncerts. Vēlāk uz tā dziesmu saturu ilustrēs gan palēnināts lodes lidojums, gan skaudri militāristi, gan dažādi grupas simboliku ietveroši uzraksti. Skatuve šoreiz vērsta pret estrādes korim paredzēto amfiteātri, kas dod iespēju lielam skaitam cilvēku ērti vērot koncertu nesnaikstoties pāri viens otra pakaušiem. Uz aizmugurē paliekošā klajuma fona skatuve izskatās pat visai pieticīga. Skatuves dziļumā ekrāns, nekādas liekas dekorācijas, nekādi īpaši veidoti gaismu šovi. Koncerta laikā pār skatītāju galvā, lido konfeti lietus, veļas milzīgi asinssārti baloni, bet par vislielāko šova elementu tiks padarīti koncerta apmeklētāji.

Grupas līdera komunikācija ar kvēlākajiem atbalstītājiem pirmajās rindās un priecīgo pūli attālāk, patiešām ir sirsnīga un tiek izvērsta par veselu izrādi. Atraktīvam atbalstītājam ar izbalinātu grebeni ļauts fotografēties Džerada vietā uz skatuves "mēles", turpat uz vietas, iesaistot publiku, tiek filmēts videosveiciens, "ietvītots" kopīgs foto. Savukārt finālā līdzīgi kā vectētiņa Igija un serbu kinogranda Emira Kusturicas koncertos uz skatuves tiek savilkts ievērojams fanu pūlis, kas gan stingri skatuves ļautiņu ierobežots, drīkst fotografēt, sarokoties ar savu elku un piedzīvot savu zvaigžņu stundu.

Paši pasākuma vaininieki ir patiešām labā formā, un tikai pāris reizēs enerģiskā priekšnesuma laikā aizlūstošā Džareda Leto balss un paša atzīšanās koncerta izskaņā, ka sliktās pašsajūtas dēļ gandrīz atcelts koncerts, atgādina, par to, ka rokenrols ir ne tikai mūžīgas dzīres. Tāpēc atliek viens novēlēt daudz spēkus un labi iesildīties vasaras festivālos Rīgas uznācienam novembrī.