Festivāls šogad norisinājās trešo reizi, bet Līgatnes "Ratniekos" - otro, jau demonstrējot izteiktus vaibstus, kas šo atšķir no citiem līdzīgiem Latvijā notiekošajiem pasākumiem. Romantiska telšu pilsētiņa milzīgā ābeļdārzā, bezrūpīga, bet atbildīga publika, daudz priecīgas mūzikas, kaut kas mazliet no dārza svētkiem, kaut kas no hipiju pirmatnības, jā, un daudz bērnu, patiešām daudz, kas līdzi paņēmuši savus laimīgos vecākus.
Fotogalerija: "Laba daba" pirmā diena
Šogad festivāla organizatori bija ņēmuši vērā sevis pašu uzstādīto pozīciju – ģimenēm draudzīgs pasākums un galveno mākslinieku koncerti vairs neievilkās krietni naktī, izņemot dažus, kas paši pieauguši un priekšnesums arī no sērijas "tikai pieaugušajiem". Tāpat prieks par veiksmīgo skatuvju izkārtojumu, kas netraucēja cita citai un netraucēja atrast arī kādu klusāku stūrīti sarunām un laiskai pēcpusdienas gulšņāšanai.
Tāpat līdzās ekstrēmākām izklaidēm, kā lēkāšana iekārtam gumijās un šļūciens pa lubrikanta slidkalniņu, festivāls jau tradicionāli piedāvāja arī dažādas visām paaudzēm domātas atrakcijas, - slēpņošanu, dančus dažādu folkgrupu pavadījumā, zirgu pajūgus un dažādas radošās darbnīcas, kur pat vismazākos apmeklētājus nodarbināt visas dienas garumā.
Tāpat kā pērn, arī šogad festivālā īpašus priekšnesumus bija ieplānojušās vairākas Latvijas grupas – gan sen kopā nespēlējusī estrādes apvienība "Kaija", gan "19 gadi pirms sākumi", kura gan īsi pirms festivāla tomēr uzstāšanos atteica. Savukārt piektdienas vakarā pirmais lielais ķeksis programmiņā bija ievilkts pie grupas "Voiceks Voiska" uzstāšanās, kas iepriekš tika izsludināts, kā grupas atvadu priekšnesums.
Kas koncertu nokavēja – kodiet vien savos pirkstos, jo vismaz tuvākajā laikā vairāk koncerti nav plānoti un šī oficiāli bija izziņota kā pēdējā uzstāšanās, tādējādi noslēdzot teju 20 gadus garu, ievērības cienīgu posmu Latvijas pagrīdes un neatkarīgās mūzikas vēsturē. Vēlāk neoficiālās sarunās grupas dalībnieki gan saka, ka "hapī rejūnions" neesot izslēgts, tomēr pārskatāmā nākotnē "Voiceks Voiska" nekoncertēs un jaunas dziesmas neierakstīs.
Svētku koncertā "Voiceka" paplašinātajā sastāvā jeb orķestrī bija ņemti arī divi "akadēmiķi" - komponists Jēkabs Nīmanis, kurš ne pirmo reizi uz ar pīpi uz jumta, savulaik spēlējis ska grupā "Pest of a Child", bet otrs - pianists Uģis Krišjānis, gan līdz šim šādu grupu sastāvos nav redzēts. Kopumā - sēdieties pieci (piecu ballu sistēmā) – šis bija varens un pacilājošs par pēdējo izsludinātais koncerts. Kājas nodancotas jau zaļi melnas, un, aizsteidzoties notikumiem priekšā, turpmākās dienas tā tas arī paliks - apavi biežāk kājās nav nekā ir, bet sajūta kā "Inokentija Mārpla" dziesmā: "kājas mazgāšu es rīt – alu dzeršu tagad".
Kopumā liels festivāla akcents, kā arī iepriekšējos divos gados, bija likts uz vietējiem izpildītājiem. Tas gan mazliet rada bažas, ka drīzumā šis pašmāju grupu klāsts varētu tikt izsmelts un, ja nemainīsies festivāla koncepcija, tad gadu no gada grupu saraksti arvien vairāk līdzināsies viens otram. Tomēr nākotne, lai paliek festivāla organizatoru ziņā. Šogad pieminēšanas vērts ir teju katras vietējās grupas priekšnesums - neprātīgās dejas "tiem, kam pāri 30" pie "Zig Zag", pankroka klasika "Inokentija Mārpla" izpildījumā, Nila Īles pirmatnējie ritmi, dzīvespriecīgie "The Sound Poets" un nevaldāmā "Oranžo brīvdienu" ģimene. Nekādas rutīnas vai "atspēlēšanas" tīrs rokenrols, svētki un dzirksteļojoša enerģija abās skatuves pusēs.
Šogad otrā plašāk pārstāvētā pilsēta mākslinieku vidū aiz Rīgas, izrādās ir Sanktpēterburga, no kuras uz festivālu braucis prāvs bariņš mākslinieku – jau Latvijā labi zināmie "Markschneider Kunst", ska gardēžu prieciņš "St.Petersburg ska-jazz Review", kā arī īstenais tautu draudzības slavinājums "Otava Yo", kas manā subjektīvajā "Labas dabas" festivāla grupu skalā stabili ierindojās pirmajā vietā.
Jau pērn festivālā iepazītā grupa, pie skatuves pulcēja pamatīgu un nepacietīgu pūli. Pēc ilgas un detalizētas instrumentu skaņošanas viņi turpmākās stundas laikā neļauj miera stājā stāvēt, nedz pieticīgi līdzi šūpoties nevienam no publikā sanākušajiem. Nu gluži kā viņu rokās būtu ielikta Vēja mātes dāvātā Sprīdīša stabulīte, kuras spēlētajai melodijai Lutaušiem kājas pašas kustas līdzi. Pus latviski, pus krieviski, pa kādai rindiņai angļu un somu valodās, īru tautasdziesmas un krievu častuškas, kadriļas un polkas, un "nāvīgais triks" - "Tumša tumša tā eglīte" gandrīz nevainojamā latviešu valodā.
"Otava Yo" ir kaut kas no "Gogol Bordello" un "The Pogues" plauktiņa (tikai skaidrā), kas tik ideāli var pacelt jebkuras festivāla publikas noskaņojumu un tik ļoti līdz šim ir pietrūkusi vairākos lielajos Latvijas festivālos.
Vēl gaidīti viesi ir no Polijas – regeja metri "Paprika Korps" un "Vavamuffin", bet festivāla kulminācija ir britu klasiķi "Zion Train", kad vienotā regeja ritmā šūpojas ne tikai pirmās rindas, pie Lāča skatuves, bet, šķiet, pat koku galotnes.
Kopumā daba "Labā daba" bija laba arī šogad, atstājot patīkamu pēcgaršu pēc lieliskas un harmoniski pavadītas nedēļas nogales. Lai gan organizatori atzīst, ka cerēts nedaudz lielāks apmeklētāju skaits, ticu, ka daudzi no klātesošajiem mierīgu sirdi pie ieejas biļetes vēl piemestu pāris latus klāt, lai nosargātu neliela festivāla burvīgo auru, kad katrs pretimnācējs ir tavs domubiedrs un draugs.
Fotogalerija: "Laba daba" otrā diena
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!