Viņa bija pirmā un gandrīz 20 gadus arī vienīgā sieviete, kas kāpusi Dziesmu svētku virsdiriģenta tribīnē un vadījusi kopkori, sākot ar Dziesmu svētku simtgadi 1973. gadā līdz pat XXIV Dziesmu svētkiem 2008.gadā.
Derkēvica ir sieviešu koru kustības izveidotāja un attīstītāja Latvijā un pirmā diriģente, kas ar Latvijas kori ("Dzintaru") piedalījusies un ieguvusi "Grand Prix" starptautiskā konkursā Debrecenā jau 1968. gadā, kas bija pirmā Latvijas mūziķu uzvara starptautiskā konkursā. Aizgājējas meita norāda, ka Derkēvicas gandrīz 60 gadus ilgais diriģentes darba mūžs lielākoties bijis saistīts ar daudzu starptautisko balvu ieguvēju - sieviešu kori "Dzintars" un Valsts kori "Latvija", ar kuru sadarbībā ar daudziem pasaulslaveniem orķestriem, diriģentiem (M. Jansonu, K. Mazuru, K. Kondrašinu, V. Giergijevu, G. Herbihu u.c.) un solistiem iestudēts vairāk nekā simts lielformas vokāli instrumentālo darbu, kas izpildīti uz dažādu valstu skatuvēm.
Derkēvica bijusi arī vairāku starptautisku konkursu žūriju priekšsēdētāja, kā arī goda patronese. 1994. gadā Derkēvicai piešķirta Lielā mūzikas balva par mūža ieguldījumu latviešu kora mākslā, kopš 1995. gada Derkēvica ir Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere, bet 2004. gadā viņai pasniegta Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu kora mūzikas attīstībā.
Derkēvica līdzās klasiskajam repertuāram paplašinājusi latviešu kormūzikas bibliotēku, sadarbojoties ar latviešu mūsdienu komponistiem, īpaši Pēteri Vasku, norāda meita.