Festivāla apskats: 'Open'er' Polijā  (8)

Brauciens uz festivāla norises vietu no Rīgas pagāja salīdzinoši ātri un veiksmīgi, aptuvenais ilgums - 12 stundas. Tuvojoties festivāla norises teritorijai mūs sagaidīja stiprs lietus, iedalītā telts vieta bija slapja un uz galvenajām gājēju takām jau sāka parādīties neliela dubļu kārta. Skaidrs, bez gumijas zābakiem šajā festivālā varētu būt ļoti grūti.

Oficiālā festivāla "Open'er" bilžu galerija.

Uz vakara pusi laka apstākļi sāka noskaidroties, mēs bijām gatavi doties uz koncertu zonu klausīties pirmos māksliniekus - "The Kills". Atraktīvais duets ar šarmanto vokālisti Alisoni Moshārtu priekšplānā piedāvāja teicamu garāžroka paraugstundu un krāšņi atklāja festivāla pirmās dienas programmu. Tālāk devāmies uz otru lielāko skatuvi (Tent Stage) baudīt Bruklinas kolektīvu- "Yeasayer".

Savā koncertā puiši lielākoties atskaņoja skaņdarbus no sava gaidāmā albuma, taču neizpalika arī tādas kompozīcijas kā "ONE", "Ambling Alp", kuras lika lielajam cilvēku pūlim ļauties karsti vasarīgās dejās.

Fonā skanot balkāniskajiem "Gogol Bordello", devāmies aplūkot Islandes dīvu - Bjorku. Tērpusies zilā vakarkleitā, ar kuplu parūku oranžā krāsā, ekstravagantā māksliniece apbūra skatītāju tūkstošus, taču jāatzīst, ka Bjorkas liriskās kompozīcijas mani aizkustināja daudz vairāk nekā brīži, kad māksliniece ieslīga diezgan nebaudāmā avangardā.

Neapzināti nokļuvām arī pie skatuves, uz kuras uzstājās jauniešu iemīļotie "The Ting Tings", taču dueta izpildījums bija diezgan nepārliecinošs, tādēļ pēc ballīšu grāvēja "That's Not My Name" devāmies klausīties vakaru noslēdzošos māksliniekus - "New Order". Kaut arī šie vīri jau ir gados veci, viņu skanējums bija spēcīgs un varēja just grupas profesionalitāti un gadu laikā uzkrāto pieredzi. Neizpalika arī pērles no "Joy Division" laikiem("Transmission", "Love Will Tear Us Apart" u.c.).

"Open'er" koncertu zona katru dienu tiek vērta vaļā aptuveni no plkst.16., tādēļ kā pavadīt dienas pirmo daļu apmeklētājiem ir jāizdomā pašiem. Aptuveni 20 minūšu gājienā no telšu pilsētas atrodas jūras piekraste ar plāšu pludmales zonu. Tur ik dienas starp vietējiem poļiem no karstuma veldzējāmies arī mēs.

Otrās dienas viens no galvenajiem notikumiem bija "Bon Iver" koncerts. Mierpilnie Džastina Vernona dziedājumi ar lielisko orķestra pavadījumu sagādāja visiem klausītājiem brīnišķīgu baudījumu un atmosfēru. Pēc šī lieliskā priekšnesuma caur biezu miglu devāmies uz telts skatuvi aplūkot grupas "The Maccabees" sniegumu. Pārsteidzoša vienkāršība, lieliska komunikācija ar publiku, un, protams, pašas labākās kolektīva dziesmas, kas tika izpildītas ar degsmi un pārliecību. Pēc šādiem koncertiem bija ļoti patīkams atslābums, kad vairs īsti nav vēlme turpināt skriet apkārt pa teritoriju, tādēļ nedaudz uzmetām aci uz franču elektroniķiem "Justice" un devāmies pie miera.

Trešā diena sākās ar spēcīgu negaisu un stipru lietu, kas festivāla teritoriju pārvērta par diezgan lielu dubļu lauku. Taču tas nebija šķērslis, lai vakarā dotos baudīt lielisko kvartetu - "Franz Ferdinand". Šo enerģisko britu koncerts bija piepildīts ar izciliem skaņdarbiem, kas lika dejot un dziedāt līdzi tūkstošiem skatītāju. Nav šaubu, "Franz Ferdinand" ir pelnījis atrasties starp labākajiem festivālu "hedlaineriem". Fonā skanot hip hopa grupējumam "Public Enemy" devāmies aplūkot franču elektroniskās mūzikas pārstāvjus ''M83'', kuri ar spilgtiem lāzeru stariem, masīvām bungu un sintezatoru skaņām piepildīja plašo telts skatuvi. Vakara izskaņā patīkami pārsteidza zviedru popmūzikas kolektīvs "The Cardigans", kuru koncerta programmā netrūka visiem labi zināmi hīti, piemēram, "Lovefool", "My Favorite Game" u.c. Jāizceļ arī grupas centrālā persona - harizmātiskā Nina Pēršone, kura apbūra skatītājus ne tikai ar saviem dažādajiem skatuves tērpiem, bet arī ar savu maigi trauslo balss tembru.

Festivāla noslēdzošā diena bija ļoti karsta, kas uz vakarpusi nesa stipras lietus šaltis. Tās diemžēl bija traucēklis pašmāju ''Instrumentu'' koncertam, kuru apmeklēja pavisam neliels skaits skatītāju, kas tāpat sastāvēja gandrīz tikai no latviešiem. Taču pēc pāris minūtēm tumšās debesis pārvērtās skaistā saulrieta ainavā un mēs varējām pilnvērtīgi izbaudīt patiesi sirsnīgo "Mumford & Sons" koncertu. Viennozīmīgi, šis bija viens no visemocionālākajiem priekšnesumiem, kāds mums blakus sēdošais jauneklis kādā dziesmas laikā pat bildināja savu mīļoto.

Dažus skaņdarbus paguvām dzirdēt arī no pievilcīgās mākslinieces Natašas Hānas jeb projekta "Bat For Lashes". Turpinājumā uz galvenās skatuves kāpa amerikāņu duets "The Mars Volta", kuri jau ar pirmajām dziesmas taktīm pāršalca skatītāju pūli ar agresīviem skaņu viļņiem. Kā vienmēr publikas uzmanību pievērsa ambiciozais grupas solists, kurš jau koncerta sākumā izšķaidīja pret bungām kādas fanes dāvinātu ziedu pušķi. Lai arī cik enerģisks būtu puišu sniegums, tas likās nedaudz par skaļu un depresīvu priekš noslēdzošās dienas, tādēļ devāmies uz pasaules mūzikas skatuvi, kur skatītājus priecēja spriganā Janelle Monae, kura savā performancē bija kā mazs spridzeklis, gluži kā Džeksons jaunībā.

Tālāk mūsu ceļš veda uz skatuvi, kurā uzstājās diskopanka trio "Friendly Fires". Varu teikt visiem "Positivus" festivāla apmeklētājiem, kuru plānā ir doties uz viņu koncertu, šie puiši, it īpaši grupas solists ir ļoti labā formā un spēj iekustināt tūkstošiem skatītāju ar saviem saulainajiem ritmiem un melodijām. Kā "Open'er" noslēdzošie mākslinieki uz galvenās skatuves uzstājās "The XX". Kā jau iepriekš paredzēju, šis lieliskais jauniešu trio gan vizuālā, gan muzikālā ziņā pieturējās pie sava veiksmīgi izstrādātā stila- dūmu mākoņi, izgaismoti X simboli, tumši apģērbi, iespaidīgs skanējums un saturiska koncerta programma. Lielisks noslēgums, lieliskam festivālam.

Kopumā šogad "Open'er" festivāls bija patiešām izdevies, neraugoties uz krasajām laika apstākļu maiņām. No organizatoriskās puses viss bija smalki izplānots, bez jebkādām kļūdām, kas sagādātu neērtības apmeklētājiem. Pēdējā dienā bija pat noorganizēti speciāli džipi, kuri vilka ārā dubļos iestigušās mašīnas, tajā skaitā arī mūsu. Protams, šādi festivāla prasa lielu budžetu, kas savukārt nozīmē lielu spiedienu no sponsoru puses, šajā gadījumā "Heineken". Visur var redzēt tikai viņu reklāmas, no alkoholiskajiem dzērieniem pieejams ir tikai viņu alus utt., taču neraugoties uz šīm niansēm, šo festivālu ir patiesi vērts apmeklēt. Demokrātiskas cenas, tuvu Latvijai un pats galvenais, iespēja četrās dienās redzēt tik daudz augstvērtīgu koncertu vienuviet.