Zīvere: muļķības, ka latviešu valoda melodijās neskan  (19)

Viņa tāpat pauž uzskatu, ka gadījumā, ja brauktu uz citu zemi, "tad gan jādzied angliski". "Patriotisms Latvijā atgriežas – sevišķi caur mūsu vietējo produkciju: modē, ēdienā. Lielā mērā tas ir atkarīgs no jums, kā jūs, žurnālisti, rakstāt par to: vai tikai svešzemju spīgulītis ir tas labais, foršais. Manā ģimenē nekad neesam dižojušies, taču vienmēr esam bijuši ļoti lepni un ļoti latviski. Mani aizkustina un saviļņo šie mazie uzņēmumi, kas rodas ar maziem budžetiņiem, bet tas ir tik interesanti, tik sirsnīgi un tik ļoti latviski. Tajā ir mūsu spēks. Un mūsu laukos. Katram vajadzētu kaut ko savu tur sākt," intervijā teic Zīvere.

Jautāta, ko viņa izpildīs dzīvesbiedra jubilejas koncertā, Zīvere "TV Izklaidei" stāsta: "Izvēloties no repertuāra, kas man ir bijis, liku lietā arī savu režisores un producentes pieredzi. (..) Sapratu, ka tas, ar ko varētu parādīties, ir tautas dziesmas. Diez vai savā pašreizējā vecumā man vajadzētu dziedāt kādu seno disko dziesmiņu vai par nelaimīgu mīlestību. Nedomāju, ka tas būtu piemēroti.

Man ir svarīgi, lai tas, ko dziedu, būtu loģiski – no manas mutes un manas esības. Lai es dziedot pati tam ticu. Joku un mīlas duetu laiks ir pagājis, bet tautas dziesmas ir mūžīgas. Tās var dziedāt gan jauns, gan vecāks cilvēks. Gan nobriedis, gan nenobriedis. Tā ir milzīga bagātība. Man uz skatuves ir iznācis diezgan daudz būt kopā ar tautas dziesmām."

Jautāta, vai viņa apmeklē festivālu "Jaunais vilnis", Zīvere norāda: "Vienu reizi biju uz "Jauno vilni" un uzreiz to nožēloju. Tomēr es tam sekoju, vēroju televīzijā. Noteikti skatīšos arī šovasar. Mani interesē arī olimpisko spēļu atklāšanas un noslēgšanas ceremonijas. Bieži vien ar Zigmaru kaut kur aizbraucam, lai noskatītos kaut ko lielu un skaistu. Operuzvedumus Bregencas festivālā, koncertus."