20 kilogrami mūzikas. Saruna ar akordeonisti Kseniju Sidorovu  (115)

Sarunā ar portālu "Delfi" akordeoniste, kuras priekšnesumu tandēmā ar ekspresīvo čellisti Gunu Āboltiņu mūzikas mīļotāji varēja baudīt Cēsu mākslas festivālā, stāsta, ka ar Māri Druvu iepazinusies telefoniski. "Viņš piezvanīja laikā, kad man bija koncerti festivālā Bergenā. Tas bija zvans no nekurienes, ar jaunu ideju, kas man sākotnēji bija kā liels noslēpums.

Ar Tarkovska filmām biju pazīstama jau iepriekš, tomēr es nevarēju iedomāties, kā mūzika ar to saskanēs. Kad redzēju slaidu un filmu fragmentu, kas tiks izmantoti izrādē, demo versiju, es pārliecinājos, ka izvēlētā mūzika saskan ar izrādes jēgu un ieceri," teic mūziķe.  

Pieskarties ģēnijam

Viņasprāt, šādā projektā iekļauties nebūt nav viegli. "Tas nav tāpat kā parādīt filmu, jo izrādē būs redzami dažādu filmu fragmenti, kurus papildina tikpat ģeniālu mūziķu darbi - izrādē skanēs Johana Sebastiana Baha, Alfrēda Šnitkes un citu izcilu komponistu darbi.  

Savukārt man būs tas gods izmēģināt sevi jaunā lomā, sajust kaut ko citu uz skatuves - lasot dzeju es tomēr jūtos mazliet ārpus savas komforta zonas."

Uz jautājumu, kādēļ viņa bērnībā izvēlējusies tieši akordeonu, Sidorova atbild, ka sākotnēji akordeons bijusi viņas vecmāmiņas izvēle. "Pirmo akordeonu es dabūju, kad man bija seši gadi. Tas bija vecs, noputējis instruments. Vēlāk sāku mācīties Rīgas 1.mūzikas skolā un tur es sapratu, cik šis instruments ir daudzpusīgs - klasiskā mūzika nav vienīgais, ko ar to var atskaņot. Vēlāk sāku iedziļināties arī modernajā mūzikā, cenšoties apvienot laikmetus savos koncertos - piemēram, apvienoju Sofijas Gubaiduļinas un Johana Sebastiana Baha skaņdarbus," viņa norāda.

Trausla būtne un akordeons

Jautāta, kā viņa, būdama trausla sieviete, spēj savaldīt tik vizuāli smagnēju instrumentu, mūziķe atklāj, ka pie akordeona, kurš sver 20 kilogramus, smaguma viņa jau no bērnības pieradusi. "Bērnībā, protams, instruments ir mazāks - līdzīgi kā tas ir ar čellu vai vijoli. Atceros par to, cik akordeons sver, vien tad, kad gadās garāki lidojumi un brīžos, kad instruments patiešām ir jānes. Citādi esmu pieradusi pie tā, kāds tas ir," smaidot stāsta mūziķe.

Ksenija beigusi Lononas Karaliskās Mūzikas akadēmijas maģistrantūras studijas ar izcilību un pašlaik dzīvo Londonā. "Manuprāt, Londona ir lieliska vieta klasiskajai mūzikai. Tur ir ļoti daudz cilvēku, kuri apmeklē visdažādākos koncertus, kas man pašai ir ļoti interesanti. Tāpat esmu priecīga arī biežāk apmeklēt savu dzimto valsti.

Es savu publiku cenšos iepazīstināt ar ko jaunu, veidojot repertuāru. Dažos gadījumos cilvēki ir vairāk sagatavojušies, bet citos - mazāk. Protams, vienmēr ir cilvēki, kuriem kaut kas nepatīk, tomēr arī tas, manuprāt, ir pilnīgi normāli - tā ir reakcija uz notiekošo. Es savos koncertos cenšos savienot dažādus laikmetus un pat mūzikas virzienus un vienmēr esmu vēlējusies, lai klausītājs atrod sevi pašu kaut vienā no tiem," viņa teic.

Projektā "Vientulībā ar Tarkovska kino" piedalās - saksofonists Oskars Petrauskis, Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris "Sōla", aktieris Rustems Gaļičs (Ņujorka) un vēlāk tam, iespējams, tiks piesaistīts arī izcilais krievu kino režisors Ņikita Mihalkovs.

Monoizrādes pirmizrāde paredzēta 16.novembrī un projekta veidotāji cer to izrādīt ne vien Rīgā, bet arī Maskavā, Ņujorkā un Parīzē, Romā un Stokholmā - vietās, ar kurām bijis saistīts Tarkovskis. Biļetes uz izrādi varēs iegādāties no septembra.

Izrādes ieceres autors un režisors Druva, kurš arī pats ir akordeonists, pastāstīja, ka ideja veidot šādu monoizrādi ar Sidorovas piedalīšanos viņam radusies, kad viņš redzējis un dzirdējis jaunās akordeonistes harismātisko muzicēšanu Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijā.

Kā portālam "Delfi" pastāstīja Druva, izrādes laikā uz skatuves būs video ekrāns, uz kura skatītāji varēs redzēt Tarkovska darbu fragmentus. Savukārt Tarkovska tēva - dzejnieka Arsēnija Tarkovska un arī Ivana Buņina dzeju lasīs arī aktieris no Ņujorkas Rustems Gaļičs. Savukārt koris "Sōla" atskaņos fragmentus no Sofijas Gubaiduļinas darba "De Profundis", bet kopā ar Sidorovu un Petrauski - Semjuela Bārbera skaņdarbu "Agnus Dei".

Sākotnēji bijis paredzēts, ka monoizrādē dzeja skanēs latviski, krieviski un angliski, taču vēlāk nolemts, ka tajā skanēs vien krievu valoda, bet informatīvās programmas būs pieejamas arī latviešu valodā.