Rīgas Domā 8. septembrī Garīgās mūzikas festivāla noslēguma koncertā mums būs iespēja klausīties mūziku, ko komponējis ne tikai Apvienotajā Karalistē, bet arī visā Rietumu pasaulē viens no populārākajiem sakrālās kormūzikas autoriem Džons Raters. Viņš ir gan neskaitāmu koristu iemīļots mūzikas sacerētājs, gan arī izcils diriģents, un šī ampluā kvalitāšu labākais liecinājums ir paša Ratera 1981. gadā dibinātais koris "Cambridge Singers". Rīgā Džons Raters eksponēsies, atskaņojot pats savus darbus, – skanēs viņa Rekviēms, "Gloria" un "Te Deum", dziedās Valsts akadēmiskais koris "Latvija", spēlēs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.
Orests Silabriedis: Vēlos sākt mūsu sarunu vispārējā mūzikas vēstures kontekstā: jums gan ir izteikts autora rokraksts, taču vienlaikus jūsu mūzikā var saklausīt gan ko iz Rahmaņinova vai Forē, gan iz Bokerīni vai Gretrī galantā laikmeta atbalsu ziņā – tāda ausij tīkama mūzika, kas, liekas, dzimst bez lielas piepūles.
Džons Raters: Es teiktu, ka ir komponisti pētnieki un komponisti žagatas. Pētniekiem lemts pavērt mūzikā jaunus ceļus, izgudrot jaunas tehnikas un skaņupasaules... Žagatas ņem skaņas, kas jau, tā sakot, atrodas gaisā, un veido personisku sintēzi no tām. Bahs bija pētnieks, Hendelis – žagata. Es pats arī esmu žagata. Jūtos laimīgs, ka uz manu daiļradi atstājuši iespaidu simti visu laikmetu komponistu. Paņemsim par piemēru manu Rekviēmu – jūs varat norādīt uz jebkurām astoņām taktīm un paziņot, ka, lūk, to un to varētu būt rakstījis tas un tas. Taču kopumā šādu mūziku nebūtu varējis uzrakstīt neviens cits, ne velti ļaudis teic, ka mans stils ir viegli atpazīstams.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!