"Viņa būtība bija labsirdība, kas viņam piemita, liela bērna simpātiska naivitāte un vīrišķīgā balss un tēls – iekšējs miers un stabilitāte" un "liriska izteiksme, dramatisms, himnisks lepnums līdzās ar joku, ar dzīves ērmību – pilnasinīga, svinīga un reizē arī karnevāliska dzīves izjūta" - tā ceturtdien aizsaulē aizgājušo komponistu Uldi Stabulnieku atceras literāte Māra Zālīte un skaņu ierakstu kompānijas "Mikrofona ieraksti" pārstāvis Guntars Račs.
"Ir bijuši daudzi jauki brīži un gaišas epizodes, kas man saistās ar Uldi Stabulnieku. Viena no tām – mēs jauki braucām kopā uz Valmieras teātri, kur notika mūsu kopdarba "Eža kažociņš" pirmizrāde. Tie patiesi bija jauki brīži – vieni no retajiem, kad biju viņu redzējusi tik labā omā,” sarunā ar portālu "Delfi" stāsta literāte Māra Zālīte.
"Ulda dziesmas ir ļoti jaukas! Protams, pašas lielā liekās un gaišākās atmiņas ir par "Tik un tā", kurai viņš sacerēja mūziku. Tā kā tagad – nāk rudens apgleznot Latviju… Tolaik, kad šī dziesma tapa, vārdu "Latvija" nevarēja lietot. Uldis man piezvanīja un teica: "Šovakar klausies, būs dziesmas". Šķiet, šī dziesma "Mikrofona aptaujā" iespruka pēdējā brīdī. Pēc tam tā ieguva milzu popularitāti. Mums ar Uldi bija iekšējas gaviles,” atceras Zālīte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!