Viņš skaidroja, ka orķestrī spēlē augstas klases mūziķi, kas savā jomā izglītojušies pat 20 gadu garumā, taču izmaksātā alga viņiem uz rokas ir vien 280 lati. Līdz šim orķestris mūziķu iztrūkumu centies novērst, atsevišķiem projektiem piesaistot mūziķus no Lietuvas. Arī kaimiņvalstu mūziķi zemā atalgojuma dēļ nav ar mieru palikt spēlēt LNSO.
Mūziķis stāstīja, ka savā jomā izglītojies 18 gadus, mācoties gan Latvijā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, gan arī Vācijā, Berlīnes Mākslu augstskolā. "Mūziķi jau pamazām sāk skatīties uz konkursiem, kas notiek ārzemēs, jo mums tur nebūtu problēmu dabūt darbu vidēja līmeņa orķestrī. Mēs vēlētos, lai mūziķu atalgojums tiktu uzlabots un tiktu celts mūziķu profesijas prestižs, kas patlaban zemā atalgojuma dēļ ir ļoti zems," sacīja LNSO mūziķis.
Viņš arī minēja, ka LNSO ļoti bieži nākas strādāt kopā ar viesdiriģentiem, kuri redz mūziķu augsto profesionalitāti. Aizbraucot uz citām valstīm, šie viesdiriģenti slavē un stāsta par LNSO mūziķiem, tādā veidā popularizējot arī Latvijas kultūru.
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas priekšsēdētājs Aldis Misēvičs pauda, ka, neskatoties uz to, ka tiks pacelts mākslas un mūzikas skolu pedagogu atalgojums, koru un deju kopu vadītāju algu jautājums ir palicis neatrisināts.
Savukārt Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) vēstīja, ka tiks meklēti risinājumi, kā LNSO varētu tikt pie papildus naudas ar dažādu projektu palīdzību. Tai pat laikā viņa minēja, ka vienotā atalgojuma sistēmā pastāv virkne būtisku problēmu, tādēļ algu pacelšana nav vienkārši atrisināma.
Jaunzeme-Grende aicina kultūras jomas darbiniekus aktīvi piesaistīt finanšu līdzekļus no dažādiem fondiem, iesaistoties dažādos projektos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!