Jaunās mūzikas festivāls 'Arēna' - programma  (2)

Šogad septiņos koncertos tiks svinēta gan Džona Keidža simtgade, gan meklēti renesanses un laikmetīgās mūzikas saskarsmes punkti Latvijas Radio kora programmā "Šekspīra sapnis" ar vairākiem pirmatskaņojumiem.

Pirmoreiz festivālā ”Arēna” muzicēs Liepājas Simfoniskais orķestris, vienā programmā apvienojot Pētera Vaska Otro simfoniju un nupat tapušo Ērika Ešenvalda Klarnetes koncertu ar Džona Keidža mūziku.

Tieši Keidžam pieder arī par šī gada festivāla saukli izvēlētā frāze ”Sounds we hear are music” - viens no provokatīvākajiem viņa teicieniem, kas satricināja līdzšinējos priekšstatus par mūziku un tās uztveri, pozicionējot pavisam jaunu pārliecību: jebkura skaņa ir mūzika, ja vien tajā attiecīgi klausās.

Jaunās mūzikas festivāls "Arēna" šogad sāksies ar elektroakustiskās mūzikas koncertu "Balss no citurienes", kas notiks 17.oktobrī, pulksten 20 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Kā vēsta festivāla rīkotāji, koncertā tehnoloģiju ierosināti izteiksmes ceļi savīsies ar balss transformāciju iespējām un smalkām instrumentālo skaņu impresijām. Argentīnieša Alehandro Vinjao "Chant d'aillures" (Dziedājums no Citurienes) vēsta par kādu imagināru kultūru, kurā sadzīvo augsti attīstīta tehnoloģija apvienojumā ar dabas procesos balstītu dzīvesziņu un dzīvesveidu.

Franču skaņraža Filipa Lerū opuss Voi (Rex) uzskatāms par vienu no 21. gadsimta elektroakustskās mūzikas šedevriem. Par žanra klasiku dēvējams Džonatana Hārvija skaņdarbs "Mortuos plango vivos voco" elektronikai, kuru komponists balsta Vinčesteras katedrāles zvana un sava dēla balss transformatīvā apstrādē, radot izsmalcinātu elektroniskās skaņu pasaules poētiku. Kā vēsta festivāla rīkotāji, koncertā gaidāma arī kāda intriga - latviešu elektroniskās mūzikas meistara Rolanda Kronlaka jaundarbs.

Programmā:

Alehandro Vinjao (Alejandro Viñao) Chant d'aillures soprānam un elektronikai (1991)

Filips Lerū (Philippe Leroux) Voi (Rex) balsij, sešiem instrumentiem un dzīvā laika elektronikai (2002)

Rolands Kronlaks Jaundarbs soprānam, saksofonam un elektronikai (Pasaules pirmatskņojums)

Džonatans Hārvijs (Jonathan Harvey) Mortuos plango vivos voco elektronikai (1980)

Mākslinieki:

Elīna Kalnakārkle, Gunta Davidčuka, Iveta Romancāne (soprāns),

Arvīds Kazlausks (saksofons),

Sinfonietta Rīga mūziķi,

diriģents Normunds Šnē,

Rolands Kronlaks (elektronika),

Ivars Ozols (skaņu režija)

19.oktobrī, pulksten 19 Sv. Jāņa baznīcā jaunās mūzikas festivāla "Arēna" ietvaros notiks koncerts "Šekspīra sapnis", kurā skanēs Šekspīra iedvesmota mūzika un mūzika no Šekspīra laika.

Kā vēsta festivāla rīkotāji, Latvijas Radio koris un ērģelnieks Aigars Reinis koncertā meklēs renesanses un laikmetīgās mūzikas saskares punktus.

Programmas "Šekspīra sapnis" pirmsākumi meklējami šovasar Cēsīs notikušajos sestajos starptautiskajos komponistu meistarkursos, kuru dalībnieki īpaši Latvijas Radio korim radīja skaņdarbus ar moto "Šekspīra sapnis", iedvesmojoties no Viljama Šekspīra tekstiem un idejām.

Meistarkursu noslēguma koncertā līdz ar studentu darbiem izskanēja arī trīs lektoru: igauņu mistiķa Toivo Tuleva, Mesiāna skolnieka Mikaēla Levinasa un Džona Keidža skolnieka un līdzgaitnieka Viljama Brūka kompozīcijas. Festivāls Arēna koncertā Šekspīra sapnis piedāvā ieskatu daļā no meistarkursos izskanējušajiem opusiem kombinācijā ar divu latviešu – Ērika Ešenvalda un Kristapa Pētersona jaundarbiem un mūziku no Viljama Šekspīra laika.

Programmā:

Viljams Bērds (William Byrd) Sing joyfully (~1590)

Viljams Brūks (William Brooks) 1.un 2.daļa no Six Mediaeval Lyrics (2004)

Lasse Tūresenss (Lasse Thoresen) Une miraculeuse Présence, 3.daļa no Mythes Étoilés (2010)

Mikaēls Levinass (Michaël Levinas) Ma déraison d'être (2009)

Tomass Tomkins (Thomas Tomkins) When David heard (~1622)

Evelīna Separra (Evelin Seppar) Sonnet No 53 (2012)

Jūžins Birmans (Eugene Birman) La rosa rosa (2012)

Oskars Herliņš Sonnet No 28 (2012)

Kristaps Pētersons INCESSANT JEALOUSY (Pasaules pirmatskaņojums)

Ēriks Ešenvalds O, she doth teach the torches to burn bright! (Pasaules pirmatskaņojums)

Toivo Tulevs (Toivo Tulev) Flow, my tears (2008)

Tomass Vīlkss (Thomas Weelkes) Gloria in excelsis Deo

Mākslinieki:

Latvijas Radio koris,

diriģenti Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš,

Aigars Reinis (pozitīvs)

20.oktobrī, pulksten 19 Rīgas Mākslas Telpā ar koncertu viesosies leģendārais amerikāņu ansamblis "Bang on a can All-Stars".

Kā vēsta festivāla "Arēna" rīkotāji, dibināts pirms divdesmit gadiem, šis sešu mūziķu kopums brīvi un nepiespiesti šķerso dažādu žanru robežas, brīvi klejojot starp azartisku džeza brīvību un pārbaudītām klasiskās mūzikas vērtībām, hipnotisku minimālisma izteiksmi un tautas mūzikas nesamākslotību, rokmūzikas tiešumu un nekad nenogurstošu vēlmi eksperimentēt.

Ansambļa saknes meklējamas 1987. gadā dzimušajā apvienībā "Bang on a Can", kuru izveidoja trīs (post-)minimālisma komponisti - Džūlija Vulfa, Deivids Langs un Maikls Gordons ar pārliecību, ka neviens cits nedz spēj, nedz arī var atskaņot laikmetīgo mūziku labāk par tās autoriem. Ar laiku Bang on a Can no komponistu ansambļa pārtapa projektu sērijā un sabiedriskā organizācijā, kas veicina jaunās mūzikas popularizēšanu, galveno uzsvaru liekot uz koncertdarbību un vēlmi pārsteigt, aizkustināt un provocēt.

Programmā:

Deivids Langs (David Lang) Sunray (2006)

Maikls Gordons (Michael Gordon) For Madeline (2009)

Džūlija Vulfa (Julia Wolfe) Big Beautiful Dark and Scary (2002)

Stīvs Reihs (Steve Reich) Electric Counterpoint (1987)

Braiens ENO (Brian Eno) Music for Airports : 1/1 (1978)

Luiss Andrīsens (Louis Andriessen) Workers Union (1975)

Mākslinieki:

Bang on a Can All-Stars (ASV).

Festivāla "Arēna" ietvaros 21.oktobrī, pulksten 19 LNMM izstāžu zālē "Arsenāls" ar soloprogrammu "Elektrokardiogramma" viesosies dāņu ģitārists Mikkels Andersens.

"Viņa virtuozajā, temperamenta un poētisma piesātinātajā spēlē sirdspukstu ritma svārstības ietekmēs gan ģitāras repertuāra pārbaudītas vērtības, gan pavisam jaunas partitūras. Skandināviju pārstāv liriskā ekspresionista Aksela Borupa Jergensena "Morceax", skaņu ģeometrijas meistara Pera Nergorda "In the Mood of Spades" un Džeimsa Džoisa romāna "Finegana vāķēšana iedvesmotais Hansa-Henrika Nordsrema opuss "Tingsomingenting".

Līdzās tiem kolorītā atšķirīgie Vidusjūras tēli itālietes Adas Džentiles un spānietes Mersedesas Savalas koķeti sievisķīgajos opusos. Turpat arī Andra Dzenīša Narrow Paths and dreamy steps (2003) un divi pasaules pirmatskaņojumi, rakstīti tieši Mikkelam Andersenam: Dānijā dzīvojošā kubieša Luisa Agirres "A souls Journey" un Santas Bušs jaundarbs "Elektrokardiogramma"," vēsta festivāla organizatori.

23.oktobrī, pulksten 19 Spīķeru koncertzālē festivāla "Arēna" ietvaros notiks pasākums "Keidža nakts".

Kā vēsta festivāla pārstāvji, "2012. gads aizrit Džona Keidža simtgades zīmē un viens no ietekmīgākajiem un provokatīvākajiem 20. gadsimta komponistiem un domātājiem ir arī jaunās mūzikas festivāla Arēna uzmanības lokā".

Džons Keidžs pazīstams kā jaunu tembru meklētājs un drosmīgs eksperimentētājs, kurš azartiski rīkoja performances un hepeningus, apbrīnoja klusumu un cīnījās par skaņas "cilvēktiesībām".

Viens no amerikāņa radikālākajiem teicieniem "Sounds we hear are music" satricināja līdzšinējos priekšstatus par mūziku un tās uztveri, pozicionējot pavisam jaunu pārliecību: jebkura skaņa ir mūzika, ja vien tajā attiecīgi klausās. Keidžs mēdza "pārbūvēt" mūzikas instrumentus, pielāgojot tos savām skaniskajām idejām, kā arī par mūzikas instrumentiem padarīja sadzīves priekšmetus, kuru skaniskais pielietojums uz skatuves klausītājiem nebija iedomājams. Programmā Keidža nakts viņa skaņu pasauli atklās Latvijas Radio kora grupa kopā ar pianistu Rihardu Plešanovu, kura pārraudzībā klavieres pārtaps gan par sitaminstrumentu, gan tiks "saskrūvētas", slāpētas un visādi citādi sagatavotas jeb preparētas. Programmas ietvaros pirmatskaņojumu piedzīvos arī "Mushrooms rhapsody" - Riharda Plešanova veltījums Keidžam.

Programmā:

Džons Keidžs (John Cage)

Rihards Plešanovs Mushrooms rhapsody (Pasaules pirmatskaņojums)

Mākslinieki:

Rihards Plešanovs (klavieres),

Latvijas Radio kora grupa,

diriģents Sigvards Kļava,

Roberts Rubīns (video scenogrāfija).

25.oktobrī, pulksten 19 Lielajā Ģildē festivāla "Arēna" ietvaros skanēs programma "20.gadsimta melnās pērles".

Kā vēsta festivāla rīkotāji, tajā satiksies trīs "autsaideri". Līdzās leģendārā amerikāņu komponista, Spānijas brīvības cīnītāja, par nelokāmu sociālista pārliecību no ASV izraidītā un patvērumu Meksikā guvušā Konlona Nenkerova krāšņajām studijām orķestrim skanēs arī iespaidīgais Échange basklarnetei un ansamblim, kura autors - Grieķijā dzimušais komponists un arhitekts Jannis Ksenakis bija viens no pēckara avangarda intelektuālajiem balstiem. Kad 1947. gadā ar viltotu pasi kabatā viņš pameta dzimteni, kurā par dalību grieķu pretošanās kustībā un pilsoņu karā viņam aizmuguriski bija piespriests nāvessods, viņu ar atplestām rokām un lieliskām iespējām sagaidīja Parīze.

"Tāpat varēs dzirdēt arī divus opusus no Šveicē mītošā mūsdienu austriešu meistara Georga Frīdriha Hāsa daiļrades, kuras ceļš līdz atzīšanai bijis visai līkumots un sarežģīts. "Sinfonietta Rīga" atskaņos stīgu instrumentiem rakstīto Unheimat, kurā Hāss emocionāli iešifrējis savu nepiederības sajūtu videi, kurā pavadījis bērnību, nerunājot vietējā dialektā, esot protestants starp katoļiem, ilgojoties būt "savējais", un apjaušot, ka nekā tuvāka māju sajūtai par šo svešatni tomēr viņam nav, un līdztekus tam Normunda Šnē vadībā uzdzirksteļos arī ārkārtīgi virtuozais opuss "Remix", kurā komponists koncentrētā veidā atskatās uz savu līdzšinējo daiļradi," atklāj "Arēna" organizatori.

Programmā:

Georgs Frīdrihs Hāss (Georg Friedrich Haas) REMIX ansamblim (2007)

Georgs Frīdrihs Hāss Unheimat stīgu orķestrim (2009)

Jannis Ksenakis (Iannis Xenakis) Échange basklarnetei un ansamblim (1989)

Ruta Paidere Sabi kamerorķestrim (2012)

Mākslinieki:

Guntis Kuzma (basklarnete),

"Sinfonietta Rīga",

diriģents Normunds Šnē.

Jaunās mūzikas festivālā "Arēna" pirmoreiz muzicē Liepājas Simfoniskais orķestris. Diriģenta Atvara Lakstīgalas lasījumā festivāla noslēgumā atklāsies trīs partitūras: viens no šī gada jubilāra Džona Keidža vēlīnajiem opusiem "Twenty-Three" 23 stīgu instrumentiem un divi latviešu komponistu skaņdarbi.

Kā vēsta festivāla rīkotāji, Latvijā atkal skanēs spēcīgu kontrastu un emocijām cauraustā Pētera Vaska Otrā simfonija un nedēļu pēc Liepājā notikušā pimatskaņojuma Ints Dālderis Lielaja Ģildē skaņās krāsos Arktikas nakts vīzijas - Ērika Ešenvalda koncertu klarnetei ar orķestri un elektroniku.

Programmā:

Džons Keidžs Twenty-Three 23 stīgu instrumentiem (1988)

Ēriks Ešenvalds Arktikas nakts vīzijas, koncerts klarnetei ar orķestri un elektronikai - Ceturtais Liepājas koncerts (2012)

Pēteris Vasks Otrā simfonija (1999)

Mākslinieki:

Ints Dālderis (klarnete),

Liepājas Simfoniskais orķestris,

diriģents Atvars Lakstīgala.