'Viņas, protams, ir no Latvijas'. Latviešu operas dīvas pasaulē  (187)

"Viņa, protams, ir no Latvijas!" tā pēc Marinas Rebekas spožās debijas Ņujorkas Metropolitēna operā pagājušajā gadā rakstīja Nujorkas prese, akcentējot muzikālo talantu skaitu, kas pēdējo gadu laikā no Latvijas veidojuši spožu starptautisko karjeru.

2014. gadā, kas Rīgas būs Eiropas Kultūras galvaspilsēta, šeit plānots aicināt visas spožākās Latvijas mūzikas zvaigznes, kas ar saviem panākumiem un talantu Latvijas vārdu nesušas pasaulē.

Viņas ir talantīgas, skaistas un veiksmīgas, un, protams visas no Latvijas, - portāls "Delfi" apkopojis sešas pamanāmākās Latvijas operas dīvas, kas ar panākumiem uzstājušās un uzstājas uz pasaules opernamu un koncertzāļu skatuvēm.

Lai gan sākotnēji studējusi farmāciju, Galante profesionāli pilnveidoja sevi dziedāšanas jomā un 1977. gadā iestājās Latvijas Mūzikas akadēmijā. Jau 1980. gados paralēli darbam Latvijas Nacionālajā operā Ineses Galantes talants tika pamanīta Sanktpēterburgā, kur dziedātāja bieži uzstājās slavenajā Marijas teātrī (tolaik Kirova vārdā nosauktajā operas un baleta teātrī).

Krītot "dzelzs priekškaram", Galantes vokālās dotības un skatuves harizma tika novērtēta arī Rietumeiropā. Jau Latvijas neatkarības pirmajos gados dziedātāja pārcēlās uz Vāciju, kur līdz 1999.gadam bija Manheimas operas teātra un Diseldorfas "DeutscheOperaimRhein" soliste. 1995. gadā britu ierakstu izdevniecība "Campion Records" laida klajā viņas albums "Debut", kas bija komerciāla veiksme, Holandē tas saņēmis gan Zelta, gan Platīna diska statusu. Savukārt 1999. gadā izdoto "Arietta" ar baroka ārijām BBC atzinis par gada labāko klasiskās mūzikas ierakstu. 2002.gadā Ineses Galantes pārdoto albumu skaits pārsniedza 200 000, liecina informācija "Hermaņa Brauna fonda" mājaslapā.

Inese Galante dziedājusi uz nozīmīgākajām opernamu un koncertzāļu skatuvēm teju visā pasaulē, pēc īpaša uzaicinājuma Labdarības koncertā uzstājusies britu karaliskajai ģimenei (2001.) un daudzos citos nozīmīgos koncertos.

Viņas lomu spektrs ir ļoti plašs, tomēr par liktenīgo uzskatāma Violeta Džuzepes Verdi operā "Traviata", ar kuru Galante absolvēja Mūzikas akadēmiju un savas karjeras laikā to dažādos iestudējumos dziedājusi vairāk kā 100 reizes.

"Šobrīd Inese ir brīvmaksliniece, viņas skatuve ir visa pasaule," raksta "Hermaņa Brauna fonds", kas organizē ikgadējo festivālu Jūrmalā "Summertime – aicina Inese Galante", kas šogad notika jau septīto reizi.

Dziedātāja savu vokālo talantu spodrinājusi ne tikai Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, bet arī Lielbritānijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas operas fakultātē, ko absolvējusi 1999. gadā.

Inga Kalna ir vairāku starptautisku konkursu laureāte, kā arī trīs reizes saņēmusi Latvijas Lielo Mūzikas balvu. Izpelnījusies sajūsmas pilnas starptautiskās preses atsauksmes un pozitīvu kritiķu novērtējumu.

Divos prestižos starptautiskos Eiropas festivālos Inga Kalna debitēja 2008. gadā, kad Minhenē uzstājās Armīdas lomā Hendeļa operā "Rinaldo", un Zalcburgā, kur dziedāja Pirmo dāmu Mocarta "Burvju flautā".

"Operas pasaulē Ingu pazīst kā universālu stila meistari. Viņa spoži dzied visu laikmetu komponistu mūziku: Hendeli un Pulenku, Pērselu un Kančeli, Bahu un Pučīni, Haidnu un Hindemitu, Monteverdi un Verdi…," tā par Ingus Kalnu raksta Hermaņa Brauna fonds. Tomēr par spožāko un atmiņā paliekošāko Ingas Kalnas lomu var uzskatīt titullomu operā "Alčīna", ko viņa dziedājusi gan uz LNO skatuves, gan Vīnes valsts operā, gan koncertuzvedumā Londonas Bārbikana centrā, saņemot cildinošas atsaukmes no tādiem izdevumiem kā "The Guardian", "The Times" un "Opera Today".

"Mani ņem uz tādām lomām, kurām ir "gaļa". Uz Sniega karalienēm mani neņem. Tieši tāpēc bija tik interesanti pieķerties Marfai. Maskavā man jautāja: kāpēc? Jūs taču tik lieliski atveidojat visādas stervas!" tā šī gada oktobrī pirms uzstāšanās LNO par savu lomu operā "Cara līgava" laikrakstam "Diena" teica pati dziedātāja, atklājot arī tuvākās nākotnes plānus - nākamā viņas loma būs karavadonis Mocarta operā "Lučio Silla", ko viņa dziedās Zalcburgā un Barselonā.

Pirmo reizi Opolais teorijas dēļ izkritusi Mūzikas akadēmijas iestājeksāmenos, vēlāk studijas pametusi un profesionāli pilnveidojusies pie privātskolotājiem. Sākotnēji dziedājusi operas korī, savu solokarjeru Opolais sāka 2003. gadā ar Mizetes lomu operā "Bohēma" LNO. Bet pēc starptautiskās debijas sekoja zibenīgi panākumi un uzstāšanās gan Vīnes valsts operā, gan Milānas La Scala , Karaliskajā Koventgārdena operā Londonā, Zalcburgas festivālā un uz citām nozīmīgām skatuvēm. Šajā sezonā dziedātāja atgriezusies uz skatuves pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un līdzās citām lomām un koncertiem plānots, ka Opolais debitēs Ņujorkas Metropolitēna operā, Magdas lomā Pučīni "Bezdelīgā".

Pavisam drīz gaidāma arī Kristīnes Opolais atgriešanās arī uz LNO skatuves – 16. novembrī dziedātāja būs redzama Mimi lomā izrādē "Bohēma"savukārt nākamā gada maijā dziedātājai gaidāma zīmīga uzstāšanās – svinīgajā koncertā Daudzfunkcionālās Austrumlatvijas koncertzāles atklāšanā viņas dzimtajā Rēzeknē.

Kristīne Opolais saņēmusi divas Latvijas Lielās Mūzikas balvas, no tām 2012. gadā piešķirtā par izcilu sniegumu 2011. gada solokoncertā LNO.

Dziedātāja precējusies ar diriģentu, Birmingemas simfoniskā orķestra māksliniecisko vadītāju Andri Nelsonu.

Uz Latvijas Nacionālās operas skatuves Maija Kovaļevska debitēja 2003. gadā Donnas Elvīras lomā izrādē "Dons Žuans", bet viņas zvaigzne spoži iemirdzējās 2006. gadā pēc uzvaras jauno operdziedātāju konkursā "Operalia" 2006. gadā, kur žūrijas komisiju vadīja opermūzikas leģenda - tenors Plāsido Domingo. Tajā pat gadā Kovaļevska debitēja uz Nujorkas Metropolitēna operas skatuves Mimi lomā operas "Bohēma" iestudējumā, ko, cita starpā, arī bija režisējis Plāsido Domingo.

Šobrīd pasaules opernamos pieprasītā zvaigzne dziedāšanas talantu pilnveidojusi pie itāļu operdziedātājas Mirellas Freni. Kovaļevska mirdzējusi gan Zalcburgas festivālā, Minhenes, Vīnes, Milānas un Drēzdenes opernamos, kā arī Losandželosas, Sanfrancisko un Vašingtonas operās un citur. 2011. gadā klajā tika laists pasaulē pirmais 3D formāta operas "Karmena" ieraksts no Londonas Karaliskās Koventgārdena operas, kur Maija Kovaļevska redzama Mikaēlas lomā.

Amerikas opermūzikas apskatnieki pēc debijas Ņujorkā Marinu Rebeku nosauca par jauno Metropolitēna operas zvaigzni, uzsverot, ka viņa "dzied tīri un spoži, pārliecinoši debitējot visai sarežģītajā lomā".
Vienā sezonā ar Ņujorkas Metropolitēna operu, Rebeka dziedājusi arī Vīnes Valsts operā un Londonas Karaliskajā Koventgārdena operā, bet Rīgā 2012. gadā Marina Rebeka atgriezās gan solokoncertā Lielajā ģildē kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, gan spožā Lučijas interpretācijā Andreja Žagara iestudējumā Donicetti "Lucia di Lammermoor".

"Dīva ir tā, kurai ir jau liela pieredze, kura pavadījusi 20 gadu uz skatuves ar izciliem diriģentiem. Piemēram, Renē Fleminga vai mūsu Inese Galante. Es esmu darbarūķis, kurš centīgi dara un kura darbs paticis kādam citam," tā šī gada pavasarī intervijā laikrakstam "Diena" teikusi Marina Rebeka.

Marina Rebeka ir precējusies ar ukraiņu tenoru Dmitriju Popovu.

Pasaules opermūzikas elites spices viena no spilgtākajām zvaigznēm nāk no muzikālas ģimenes – viņas mamma Anita Garanča ir bijusī kora "Ave Sol" soliste un šobrīd viena no autoritatīvākajām vokālajām pedagoģēm Latvijā.

Pēc dalības vairākos konkursos un festivālos, par Garančas starptautisko uznācienu tiek uzskatīta piedalīšanās Zalcburgas fetivālā 2003. gadā, kam sekojušās uzstāšanās visos nozīmīgākajos pasaules opernamos, koncertzālēs un festivālos.

Elīna Garanča saņēmusi Eiropas Kultūras balvu mūzikā (2006), divas reizes "Echo" mūzikas balvu (2007 un 2009), MIDEM mūzikas balvu (2006 un 2009), kā arī nomināciju "Grammy" balvai 2005. gadā. Elīna Garanča divas reizes saņēmusi arī Latvijas Lielo Mūzikas balvu – 2000. par savu pirmo spožo starptautisko uzvaru Mirjamas Helinas starptautiskajā vokālistu konkursā Helsinkos un 2009. gadā par starptautiskiem sasniegumiem un Latvijas vārda daudzināšanu pasaulē.

Starp dziedātājas lomām ir Pelnrušķīte, Rozīna "Seviljas bārddzinī", Kerubīno "Figaro kāzās", Lola "Zemnieka godā", Dorabella Così fan tutte, Šarlote "Verterā", Oktaviāns "Rožu kavalierī", Sests un Annio "Tita žēlsirdībā", Karmena, Adalžiza "Normā", grāfs Orlovskis "Sikspārnī", Romeo "Kapuleti un Monteki", Niklavs un Mūza "Hofmaņa stāstos, Džeina Seimūra operā "Anna Boleina" un citas lomas, tomēr līdz šim par virsotni uzskatama titulloma Bizē operā "Karmena" Nujorkas Metropolitēna operas iestudējumā, saņemt cildinošas skatītāju atsauksmes un kritiķu slavinājumus, ne tikai par savām izcilajām vokālajām dotīām, bet arī par aktrises talantu.

"Vīne, Ņujorka, Minhene, Zalcburga, Parīze un Londona - visas pilsētas ir padevušās Garančas šarmam," tā šoruden, pēc albuma "Romantique" iznākšanas rakstīja britu laikraksts "Daily Telegraph". Dziedātaja kopš 2007. gada izdod ierakstus "Deutsche Grammophon" izdevniecība, tai skaitā arī jaunākais albums "Romantique".

Tuvākais Elīnas Garančas koncerts gaidāms 28. decembrī, Latvijas Nacionālajā operā, bet 30. decemrī Lielajā ģildē.

Elīna Garanča precējusies ar pazīstamo diriģentu, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra māksliniecisko vadītāju Karelu Marku Šišonu.