Latvijas Radio koris aicina uz koncertu 'Mātes Terēzes lūgšana'

Koncertā diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā piedalīsies Latvijas Radio koris, "Sinfonietta Rīga" un Rīgas Doma kora solisti.

Idejas un koncerta pamatu veido Pētera Vaska jaundarbs "Lord, Open our Eyes". Koncertā skanēs arī Arvo Perta "Silouans Song" (Siluana dziesma) un, kā klusas atkāpes vokāli isntrumentālajiem opusiem, arī divas kora a cappella kompozīcijas – Ērika Ešenvalda "A Drop in the Ocean", (Piliens okeānā), un Renē Klausena "Prayer" (Lūgšana).

"Programma "Mātes Terēzes lūgšana" tiks atskaņota gada vistumšākajā – pirms Adventas laikā. Tas ir brīdis, kad cilvēka gars ir piekusis no tumsas un tas alkst pēc gaismas. Programmas saturiskais ietvars būs apliecinājums tam, ka patiesu un piepildītu lūgšanu spēkam nav robežu ne konfesionālu, ne nacionālu. Te būs izmantoti salīdzinoši pretmeti Latgales lūgsnu intonācijās Andreja Selicka jaunradē un amerikāņu globālista Renē Klausena mūzikā. Mātes Terēzes lūgšanu vārdi ir kā saturošs mugurkauls mūzikai, dvēselei un garam. Stāsts par ticības spēku un iedvesmas avotu. Man šī ir jauna pieredze. Pateicoties šīs programmas veidošanai, ir radušās kvalitatīvi citas attiecības, cits redzējums par māti Terēzi. Koncerts ir veidots kā muzikāls aizlūgums, kur cilvēce mātes Tērēzes veidolā lūdzas par visu pasauli kā par sevi," stāsta koncerta idejas autors un Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājas Sigvards Kļava.

Māte Terēze, īstajā vārdā Anjeze Gondža Bojadžiu (albāņu: Anjezë Gonxhe Bojaxhiu), dzimusi Albānijas pilsētiņā Skopjē 1910. gada 26. augustā kā jaunākais bērns nodrošinātu vecāku ģimenē. 18 gadu vecumā Anjeze devās uz Īriju, iestājās loratenciešu klosterī, kur pieņēma vēlāk visai pasaulei zināmo vārdu – Terēze. 1950. gadā, pēc ilgas šaubīšanās un pārdomām, Vatikāns deva Terēzei atļauju Ordeņa dibināšanai.

1965. gadā pāvests Pāvils VI atļāva Terēzes vadītajai labdarības misijai sākt darbu arī ārpus Indijas. Viņa iemantoja šīs pasaules diženo – pāvestu, karaļu, prezidentu – draudzību, bet, neskatoties uz savu slavu un popularitāti, turpināja veikt visikdienišķākos darbus, ko darīja ar lielu mīlestību. Viņa runāja ar visdažādākajiem cilvēkiem, uzstājās lielu auditoriju priekšā, bet nekad nerakstīja runas. Viņai vajadzēja vienkārši lūgties, lai zinātu, ko teikt. Būdama Oksfordas universitātes goda doktore, viņa savu sadzīvi rotāja ar Jaunavas Marijas statujām, no noguruma un slimībām ārstējoties ar lūgšanu un gavēni.

1979. gadā māte Terēze saņēma Nobela Miera prēmiju, kuru ziedoja savas kustības patversmēm – viņa atteicās arī no Nobela prēmijas laureātu svinīgā mielasta, lūdzot, lai tam paredzētos līdzekļus atdotu viņas aprūpējamiem. Viņa nomira 1997. gada 5. septembrī. 2003. gada 19. oktobrī Jānis Pāvils II māti Terēzi beatificēja.