Izaicinošā uzstāšanās. Saruna ar ansambļa 'L'Arpeggiata' vadītāju Kristīnu Pluharu

Kā radās "L'Arpeggiata"?

Jāsāk ar to, ka esmu dzimusi Grācā, Austrijā, bet lautas un arfas spēli mācījos Nīderlandē, Hāgā, pēc tam – arī Šveicē. Bet nu jau divdesmit gadus dzīvoju Parīzē, kur nodibināju savu baroka ansambli "L'Arpeggiata", lai varētu realizēt idejas un veidot radošas programmas un konceptus, kas mūziķiem un arī klausītājiem sagādā prieku un azartu.

Ar ko "L'Arpeggiata" ir tik īpašs?

Ansamblis atskaņo seno mūziku, kā arī 17. gadsimta mūziku ar baroka instrumentiem. Jau no pašiem pirmsākumiem mūsu pieeja programmai un uzstāšanās veidiem ir bijusi citādāka nekā pārējām grupām. Ļoti lielu nozīmi pievēršam improvizācijai, jo 17. gadsimtā ikvienam mūziķim bija jābūt prasmīgam improvizatoram. Pētot seno mūziku un eksperimentējot ar dažādām pieejām, sapratām, ka mūsu uzstāšanās pamatā ir jābūt radošai pieejai un improvizācijai kā virzītājspēkam. Šī vēlme mūs aizveda pie tā, ka aicinām dažādus māksliniekus un sadarbojamies ar tiem, kuri izpilda mūziku, kurā nepieciešama improvizācija, piemēram, džezu un tradicionālo mūziku.
Mēs sākām veidot projektus, kuriem piemeklējām māksliniekus, piemēram, tradicionālās mūzikas izpildītājus no Dienviditālijas, dziedātājus no Korsikas vai dejotājus. Šie cilvēki arvien vairāk un vairāk ļauj mums iepazīt improvizācijas burvību un spēju uzstāšanās laikā komunicēt ar publiku.

Kādā veidā izpaužas komunikācija ar publiku?

Ļoti svarīgi ir radīt spēcīgu saikni ar klausītājiem. Kā jau varat iedomāties, mēs neesam rokgrupa vai popgrupa, kur tas būtu dabisks process; mēs spēlējam seno mūziku, un publika ir pieradusi pie atturīga stila. Neraugoties uz to, mēs savos koncertos vēlamies graut šo tradīciju un tāpēc lielu vērību pievēršam attiecībām ar klausītājiem, mums ir svarīgi iegūt atgriezenisko saiti, reakciju no auditorijas.

Piemēram, programmas "Latarantella", ko bijām atveduši arī uz Rīgu 2007. gadā, kuras pamatā bija tradicionālā mūzika no Dienviditālijas, izpildīšanas laikā mēs aicinājām uz skatuves cilvēkus, lai tie dejotu kopā ar mums. Mums ļoti patīk runāt, veidot attiecības ar publiku.

Vai jūs savām programmām bieži pieaicināt profesionālus dejotājus?

Tas ir atkarīgs no programmas. "Latarantella" patiesībā ir deja, tāpēc šajā programmā bija dejotāja. Skatītāji ir pieraduši redzēt, ka deju uzvedumos mūzika ir sekundāra – skaņa nāk no tumbām vai arī mūziķi nav redzami, lai netraucētu dejotājiem, bet mēs ejam citu ceļu. Gan mūziķi, gan dejotāji atrodas uz skatuves un ir ļoti saistīti cits ar citu, komunicē, improvizē. Mums ļoti patīk šāda pieeja. Ja mūzika iedvesmo kādu dejot, tas mūziķim ir pamudinājums turpināt iesākto. Parasti visas uzstāšanās ir saspēle starp cilvēkiem, kuri atrodas uz skatuves.

Pastāstiet par programmu, ko redzēsim Rīgā šī gada 5. decembrī!

Uz Latviju vedam programmu "Los Pajaros Perdidos" (latviski – Pazudušie putni). Šī programma izceļas ar to, ka tiks atsakņota tradicionālā mūzika no Latīņamerikas valstīm. Uzstāšanās laikā mūzika tiek izpildīta gan ar tradicionālajiem, gan baroka instrumentiem. Neparastais šajā programmā ir tas, ka esam atklājuši: ļoti daudzi tradicionālie Latīņamerikas instrumenti ir līdzīgi baroka instrumentiem. Piemēram, Dienvidamerikā tradicionālajā mūzikā izmantotā arfa ļoti līdzinās baroka arfai. Tās šķir tik daudz gadsimtu, bet tās ir ļoti līdzīgas gan formas, gan skanējuma ziņā. Tāpat ir ar daudziem citiem instrumentiem. Šī instrumentu miksēšana un līdzības atrašana rada burvīgu skaņu un neparastu sajūtu par laika savienošanu.

Šajā programmā piedalīsies arī divi burvīgi solisti – itālis un īpaši augstas tenora balss īpašnieks Vinčenco Kapecuto un Lučiana Mančini no Dienvidamerikas, kas apguvusi klasisko, baroka un tradicionālo dziedāšanu. Ļoti talantīga un brīnišķīgas balss īpašniece.

Kā jūs izlēmāt veidot šādu programmu?

Pirms šīs programmas mums bija viena, kurā izpildījām Meksikas mūziku, jo atklājām, ka ir dziesmas, kuras radušās 16. gadsimtā Spānijā, 17. gadsimtā Itālijā un tad aizceļojušas uz Meksiku, turklāt ir vietas, kur tās izpilda vēl šodien. Mūzika, ritms, tonalitāte principā ir viena un tā pati, vienīgā atšķirība ir teksts. Šāds mūzikas ceļojums prasa iedziļināšanos un pētījumus. Ideja par Latīņamerikas mūziku mani urdīja jau vairākus gadus, bet ilgais izpētes periods tikai tagad dod iespēju klausītājiem un skatītājiem dzirdēt programmu.

Jau ziņots, ka ansambļa "L'Arpeggiata" (Francija) koncerts notiks Lielajā ģildē, 5. decembrī plkst.19:00. Biļetes pieejamas visās "Biļešu paradīzes" kasēs.