"Muse" ir gaidīta grupa Latvijā. "Arēna Rīga" ir gandrīz izpārdota. Noskatīties solīto grandiozo priekšnesumu nāk gan dāmas kažokos, gan sāļajos sniega dubļos zābakus sabriduši pusaudži. Raibo pūli papildina gan īpaši uz koncertu braukuši lietuvieši ("Muse" šajā turnejā Lietuvā nespēlē), gan "Muse" tautieši briti.
"Muse" dalībnieki uz iespaidīgās vairāku līmeņu skatuves kāpj mazliet pēc noliktā laika, lai gandrīz divu stundu garumā noturētu publiku "uz viļņa" un liktu prasīt vēl. Koncerta pirmās kompozīcijas - "The 2nd Law: Unsustainable" un "Supremacy" ir tāda kā iesildīšanās pirms pirmās eksplozijas. "Muse" neliek ilgi gaidīt un, turpina ar hītu "Hysteria" no albuma "Absolution". Auditorijas emociju dzirksteles uzšvirskst vēl daudz augstāk par "Arēnas Rīga" griestiem. Tieši militāri maršējošie un himniskie grupas iepriekšējo albumu hīti visu turpmāko koncertu būs tie, kas liks uzgavilēt un "pazust" "Muse" simfonijā. Savukārt visai eklektiskie jaunā albuma "The 2nd Law" skaņadarbi gūs mazāku atsaucību, izņemot, protams, šobrīd aktuālo radiohītu "Madness".
"Muse" mūzikai piestāv vēriens – tehnoloģiju sasniegumi, precīzas ģeometriskas formas un nevainojamas skaņu iekārtas. Līdz šim viņi nav īpaši iespringuši, lai radītu vismaz ilūziju par sirsnīgu un personisku kontaktu ar publiku, tomēr, kā jau vairākkārt uzsvērts grupas intervijās, šoreiz scenogrāfija radīta tāda, lai "būtu tuvāk" koncerta apmeklētājiem. Acīmredzot, par šo tēmu pārrunāts ne tikai skatuves scenogrāfijas kontekstā, tāpēc citkārt mazrunīgais grupas līderis Metjū Belamijs pat iemācījies pāris frāzes latviešu valodā, par to saņemot neviltotas publikas ovācijas. Dziedātājs pat nokāpj apsvecināties pie faniem pirmajās rindās, kas gan mazliet ieber rūgtuma zāles saldajā rokenrola baudā – uz piramīdas ekrāniem vērojama ne pārāk "rokenrolīga" aina – mūziķa un publikas kontakts notiek trīs raženas miesasbūves apsargu pavadībā, turklāt viens no apsargiem "uzšauj" pa pirkstiem tiem, kuru rokas, viņaprāt, par ilgu stiepušās Belamija virzienā. Varbūt tad labāk palikt vēsajiem citplanētiešu apkarotājiem uz skatuves futūristiskajiem podestiem, vai pamācīties šīs lietas no "vecajiem zēniem" Igija Popa vai Edija Vedera?
Manu sīko personisko rūgtumu gan zibenīgi izlīdzina "Muse" visu dziesmu dziesma "Plug in Baby", koncertu turpina prāta tumšo nostūru un psiholoģijas fenomenu Stokholmas sindromu apspēlējošā dziesma - "Stockholm Syndrom". "Muse" šovs ir reizē izklaidējošs un moralizējošs. Uz piramīdas ekrāniem ir maz dekoratīvā, koncerta mirkļi un mūziķu sejas tur mijas ar simboliem un pasvītro dziesmu saturu, kas tikpat labi varētu piestāvēt pasaules galam, kā jaunai revolūcijai. Dziesmas "Isolated System" laikā grandiozā piramīda "aprij" grupas dalībniekus, bet līdz ar cīnīties aicinošajām "Uprising" un "Knights of Cydonia" piramīda "tiek pieveikta". Tomēr šīs nav loģiskās beigas. Pēc pieklājīgas pauzes un ovācijām "Muse" atkal ir uz skatuves, lai noslēgtu vakaru ar kosmisko "Starlight" un Olimpiādes hītu "Survival".
Koncerts, protams, ir nevainojams, izcils. Lai gan mūsdienu pop un rokmūzikā iespaidīgs šovs bieži vien ir žilbinošs aizsegs muzikālam vājumam, "Muse" gadījumā grandiozā skatuve tikai pasvītro grupas daiļrades kareivīgo un episko vērienu, dalībnieku muzikālo varēšanu un līdera Belamija nervozo, mazliet paranoidālo valdzinājumu. Tomēr uz šī iespaidīgā fona klibo, pat izklausās komiski liela daļa jaunākā albuma "The 2nd Law" dziesmu. Jaunais ceļš, ko izvēlējusies "Muse", ir pašmērķīga jaunrade, kombinējot dažādus muzikālus citātus un koķetējot ar jauniem žanriem. Tomēr pieņemu, ka "Muse" vēl pieder pie tām dižajām grupām, kas, zināmā briedumā var atļauties vienu šādu meklējumu albumu un ar eksperimentiem kaut "kājā sev šaut", nenodarot nekādu lielo ļaunumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!