Sonora_Vaice_foto_Janis_Deinats_1

Atzīmējot Jāzepa Vītola 150 gadu jubileju, Latvijas Nacionālā opera (LNO) sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju (JVLMA) piedāvās trīs izcilā komponista solodziesmu koncertus ar latviešu dzejnieku vārdiem, kuros uzstāsies gan LNO solisti, gan talantīgākie JVLMA studenti, portālu "Delfi" informē LNO sabiedrisko attiecību daļā.

Jāzeps Vītols (1863-1948) bija latviešu komponists un mūzikas pedagogs, viņš ir izaudzinājis vairākus latviešu komponistu paaudzes, izglītojis daudzus cittautu mūziķus. Radījis daudz pazīstamu skaņdarbu balsij un klavierēm, simfonijas un kora balādes. Vītols spēja vāciskas audzināšanas un krieviskas mūzikas kultūras krustojumā sevī izkopt savas tautas kultūras apziņu. Ar savu daiļradi viņš ir pacēlis līdz klasiskajam līmenim daudzus latviešu mūzikas žanrus un ar savu darbību strauji virzījis uz priekšu profesionālo mūziku Latvijā. Komponists bija goda profesors un goda biedrs dažādu kaimiņvalstu augstskolās.

"Jāzeps Vītols ir iespaidīgākā personība latviešu mūzikā 20.gadismta pirmajā pusē. Vītola darbību nevar uzskatīt tikai par lokālu, jo viņš ar savu darbu ietekmēja visas Eiropas garīgo dzīvi," atzīmē Kultūras ministrijas izveidotās darba grupas Jāzepa Vītola atceres organizēšanai vadītājs Arnolds Klotiņš.

"Jau pati pirmā mums zināmā Vītola kompozīcija ir solodziesma. Ar šo vēsturiski interesanto, sīko dziesmiņu atklāsim koncertcikla pirmo programmu. Vēlāk dziesmas balsij ar klavierēm vijas cauri visam komponista mūžam, to rakstīšanā ir tikai daži prāvāki pārtraukumi. Tomēr dziesma balsij ar klavierēm Vītolam drīz kļūst par svarīgu žanru, tieši tajā viņš sasniedz savas muzikālās izteiksmes vislielāko daudzveidību, visagrāk ievieš jauninājumus.

Starp latviešu klasiskās mūzikas pamatlicējiem neatradīsies otrs komponists, kurš būtu pievērsis tik lielu uzmanību savu dziesmu tekstu izvēlei kā Vītols. Jau kopš jaunības viņš vēstulēs apcer izlasītās vācu rakstnieku dzejas un prozas grāmatas, jau 19.gadsimta beigās ir iepazinis gandrīz visas Augusta Strindberga drāmas, slavē toreiz modernos Henriku Ibsenu, Hermani Zūdermani. Līdz pat mūža nogalei Vītols ir liels lasītājs un iedziļinās arī filozofiskajā literatūrā," vēsta koncertu rīkotāji.

Koncertā 9.februārī skanēs Jāzepa Vītola solodziesmas ar Jāņa Poruka, Aspazijas, Raiņa, Eduarda Zeibota, Gustava Šķiltera, Augusta Saulieša un Jāņa Jaunsudrabiņa vārdiem. Solisti Viesturs Jansons, Marina Krempoha, Rihards Mačanovskis, Kalvis Kalniņš, Ieva Parša, Guntra Kuzmina, Baiba Berķe, Rihards Millers, Kristīne Gailīte. Pie klavierēm – Aldis Liepiņš, Herta Hansena, Mārtiņš Zilberts, Dace Kļava.

Savukārt koncertā 2.martā skanēs Jāzepa Vītola solodziesmas ar Annas Brigaderes, Friča Bārdas, Andreja Frīdenberga un Jāņa Akuratera vārdiem. Solisti Viesturs Jansons, Kalvis Kalniņš, Ieva Parša, Aira Rūrāne, Krišjānis Norvelis, Inga Šļubovska , Baiba Berķe, Jolanta, Strikaite, Diāna Silova, Rihards Millers, Kristīne Gailīte. Pie klavierēm – Aldis Liepiņš, Herta Hansena, Mārtiņš Zilberts, Dace Kļava.

Koncertā 13.aprīlī skanēs Jāzepa Vītola solodziesmas ar Kārļa Skalbes, Andreja Kurcija, Elzas Stērstes, Edvarda Vulfa, Kārļa Jēkabsona, Antona Austriņa, Jāņa Ziemeļnieka un Zeltmata vārdiem. Solisti Viesturs Jansons, Kalvis Kalniņš, Ieva Parša, Aira Rūrāne, Inga Šļubovska, Krišjānis Norvelis, Sonora Vaice, Andris Ludvigs, Kristīne Gailīte. Pie klavierēm – Aldis Liepiņš, Herta Hansena, Mārtiņš Zilberts, Dace Kļava.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!