Teātra dienā LNO – koncerts 'Operetes ekspresis'  (2)

"Programmas izvēli noteica azartiska ziņkāre - noskaidrot, kas un kāda īsti ir operete, kā mainījusies laika gaitā un ko vērtīgu tā var piedāvāt šodienas klausītājam. Sazinājos ar Vācijas un Amerikas mūzikas izdevniecībām, konsultējos ar LNO viesprofesoru Akselu Everaertu no Beļģijas, kurš ir erudīts šī žanra pārzinātājs. Protams, uzmeklēju latviešu "operetes guru" – maestro Jāni Kaijaku: pētījām, kādas operetes savulaik uzvestas Operetes teātrī, un kas skatītājiem paticis vislabāk," atklāj koncerta idejas autors - diriģents un LNO galvenais kormeistars Aigars Meri.

Tomēr koncertā ietverto fragmentu izvēli krietni vien ierobežojusi diriģenta vēlme atrast saistošākos kora fragmentus. "Biju pārsteigts! Pretēji krāšņajām melodijām, ar kurām pārpludinātas solistu un ansambļu partijas, izrādās, ka operetēs korim uzticētie numuri muzikālajā ziņā visbiežāk ir pārlieku vienkāršoti, pat primitīvi, arī aktieriski korim paredzēta vien statiska loma. Līdz ar to sameklēt interesantus kora fragmentus bija lielākais izaicinājums," stāsta Meri.

"Pūles vainagojušās panākumiem: "Operetes ekspresis" atvizinās īstas muzikālas pērles, vienlaikus īstenojot vēl vienu Aigara Meri ieceri - skatītājiem parādīt operetes žanra transformāciju no muzikālās komēdijas un dziesmu spēles līdz laikmetīgam mūziklam un rokoperai," vēsta operas pārstāvji.

Koncertā varēs dzirdēt Franča fon Supē komisko operu "Bokačo", Johana Štrausa opereti "Nakts Venēcijā", kas Latvijā sen nav skanējusi. Tāpat būs ieskats arī Dmitrija Šostakoviča muzikālajā komēdijā "Maskava, Čerjomuški" un varēs dzirdēt arī grupas ABBA dalībnieku Benija Andersona un Bjorna Ulveusa rokoperas "Šahs" fragmentus.

Kā vēsta LNO pārstāvji, operas "Šahs" pirmatskaņojums Latvijā 1991.gada festivālā "Bildes" sacēla milzu ažiotāžu, koncertā pulcējot visdažādāko auditoriju. "Ja viss izdosies, kā plānots, jau nākamgad Latvijā rokopera pilnā apjomā tiks uzvesta atkārtoti: pēc mūziķa Raita Ašmaņa ierosinājuma, Aigars Meri cer to īstenot kopā ar savu Jelgavas kamerorķestri un Ašmaņa vadīto Jelgavas bigbendu," stāsta LNO Preses dienestā.

"Operetes ekspreša" galvenais varonis būs LNO koris, ar kuru Meri strādā jau astoņus gadus. Kopā ar LNO kori "Operas ekspresī" kāps tikpat interesants un spēcīgs solistu sastāvs: redzēsim LNO solistus Juri Ādamsonu, Ilonu Bageli, Raimondu Bramani, Kristīni Gailīti, Samsonu Izjumovu, Viesturu Jansonu, Rihardu Mačanovski, Sergeju Martinovu, Eviju Martinsoni, Nauri Puntuli, Daini Skuteli, Armandu Siliņu, Ingu Šļubovsku, Kristīni Zadovsku un Evitu Zālīti. Viņu balsis papildinās viesmākslinieki Ieva Kerēvica, Aija Vītoliņa (Amber), Daumants Kalniņš un Andris Ērglis. Interesantā lomā būs arī diriģents Ivars Cinkuss.

"Nedomāju, ka interese ar opereti šodien ir noplakusi; drīzāk nav atbilstoša kvalitatīva piedāvājuma. Atcerēsimies nesenos latviešu mūziķu mēģinājumus atdzīvināt šo žanru: publika tos uzņēma ar gavilēm," teic Meri.

Termina "operete" nozīme laika gaitā ir mainījusies. No 17. līdz 19.gadsimtam tā bija neliela opera.

18.gadsimtā ar to bieži saprata kādu žanra tipu - sadzīves komēdiju, pastorāli.

Austrijā un Vācijā ar terminu "operete" apzīmēja dziesmuspēli un citus komiskās operas paveidus ar runātiem dialogiem. Franču komponists Žaks Ofenbahs 19.gadsimta 50. - 70. gados par opereti nosauca nelielus liriska sadzīves rakstura viencēliena sacerējumus, kas bija tuvi franču komiskajai operai ("Fortunio dziesmiņas").

Līdzīgus parodiska rakstura sacerējumus viņš dēvēja par "muzikālu bufonādi", bet parodijas vairākos cēlienos ("Orfejs ellē") - par bufoperām (operas bouffes). Vēlāk visus šos uzvedumus sāka saukt par operetēm.

Mūsdienu izpratnē operete ir muzikāli dramatisks sacerējums, kurā vokāli un instrumentāli numuri mijas ar dejām un runātiem dialogiem.

Operetes muzikālās dramaturģijas pamatā ir sadzīves un izklaidējošās mūzikas formas, tātad – dziesmas, raksturdejas.

Muzikāli dramatiskās formas ziņā operete tuva operai, bet ārijas, ansambļi, kora numuri parasti ir vienkāršāki, ieturēti dziesmu un deju raksturā. Vokālajos un horeogrāfiskajos numuros ietverta darbības attīstība, idejas apstiprinājums, radot dramaturģiski vienotu izrādi. tas atšķir opereti no vodeviļas un muzikālās komēdijas paveidiem, kuros mūzikai ir tikai palīgfunkcija (dekoratīvs divertisments).

Operete ir radniecīga noteikta tipa operai, tikai ar izvērstākiem runātiem dialogiem. Vispārpieejamā mūzikas valoda, ciešā saikne ar attiecīgās tautas sadzīvi un laikmetu vērš opereti par demokrātisku mākslas žanru.

Operetes avoti meklējami daudzu tautu muzikāli komiskajās izrādēs (16-18.gadsimta itāļu masku komēdijas, spāņu farsa teātris, franču gadatirgus teātris, vācu dziesmuspēle).

Kā muzikālā teātra pastāvīgs žanrs operete izveidojās 19.gadsimta 50.-60.gados Francijā. 1854. gadā Ervē un gadu vēlāk Ofenbahs Parīzes Lielajos bulvāros nodibināja divus muzikālās parodijas un miniatūru teātrus, iedibinot Parīzes operetes tradīcijas.