Rīgas festivālu noslēgs Baibas Skrides vijoles un Mišas Brigergosmanes soprāna skanējumā  (1)

Izcilās latviešu vijolnieces Baibas Skrides koncerti vienmēr ir gaidīts un nozīmīgs notikums Latvijas mūzikas dzīvē. Vēl spilgtā atmiņā ir brīnišķīgais Johannesa Brāmsa Vijolkoncerta atskaņojums pagājušā gada oktobrī kopā ar Birmingemas simfonisko orķestri un diriģentu Andri Nelsonu, par ko Baiba saņēma Lielo mūzikas balvu 2012 kategorijā "Par izcilu interpretāciju". Šoreiz Baiba Skrides sniegumā izskanēs viens no grūtākajiem klasiskā vijolrepertuāra skaņdarbiem – Pētera Čaikovska Vijolkoncerts, ļaujot klausītājiem izbaudīt izcilā krievu komponista skaistās melodijas mūsu virtuozās vijolnieces izpildījumā.

Ziemeļamerikā un pasaulē atzītā kanādiešu vokāliste Miša Brigergosmane, kura regulāri uzstājas pasaules labākajās koncertzālēs, vispasaules atpazīstamību ieguva 2010. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Vankuverā, dziedot olimpisko himnu. Viņas talanta spožumu varēsim novērtēt Riharda Vāgnera operas "Tristans un Izolde" aizraujošākajos fragmentos un ciklā "Vēzendonkas dziesmas".

Lietuvas Nacionālais simfoniskais orķestris sava pastāvīgā sadarbības partnera maestro Modesta Pitrena vadībā Dzintaru koncertzālē piedāvās intriģējošu un daudzkrāsainu programmu – nozīmīgu Lietuvas mūzikas vēstures lappusi (Jozs Grodis), vienu no pasaules slavenākajiem vijolkoncertiem (Pēteris Čaikovskis), kā arī mūziku, ko radījis šīgada lieljubilārs Rihards Vāgners.

Pētera Čaikovska Vijolkoncertu uzskata par vienu no grūtākajiem klasiskā vijolrepertuāra skaņdarbiem, kura pasaules pirmatskaņojums notika 1881. gada 4. decembrī Vīnē. Leģendārais horeogrāfs Džordžs Balančins grāmatā "Čaikovska pasija" saka: "Vijolniekiem patīk šis koncerts. Pats galvenais – tikko sāk spēlēt, jūs uzreiz pazīstat – tas ir Čaikovskis. Gandrīz no pirmās nots var pateikt – tas ir viņš, to visu uzrakstījis viņš! Tas izdevies tikai nedaudziem." Vijolkoncerts komponēts laikā pēc neveiksmīgajām laulībām, kas atstāja graujošu iespaidu uz Čaikovska garīgo un fizisko veselību. Lai kā nebūt atjēgtos un atspirgtu, komponists devās uz Šveici un apmetās nelielā pilsētiņā Klaransā. Koncerts sacerēts nepilna mēneša laikā – uzskata, ka iedvesmu Čaikovskim devusi Eduāra Lalo "Spāņu simfonijas" noklausīšanās.

Riharda Vāgnera daiļradi pārstāvēs mīla un kaislība – aizraujošākie fragmenti no operas "Tristans un Izolde" un cikls "Vēzendonkas dziesmas". 1857. gadā komponista dzīvē uzplaukst mūzu un amoru svētītas attiecības ar rakstnieci Matildi Vēzendonku (1828–1902) – viņas stabilā laulība un pieci bērni nav šķērslis patiesas mīlestības stāstam. Šis ir aizliegtās mīlestības laiks – top mīlas kvintesence "Tristans un Izolde", un vienlaikus Vāgners komponē piecas dziesmas ar mīļotās dzeju jeb t. s. "Vēzendonkas dziesmas", kas ar dabas, eņģeļu, pazaudētās dzimtenes, svētu gaismasstaru sapņojuma un citu tēlu starpniecību mūs skar daiļrunīgāk nekā biogrāfu un mūzikas vēsturnieku paskaidrojumi. Vāgners viņam piemītošajā pieticīgumā Matildei rakstīja: "šīs dziesmas ir labākais, ko esmu komponējis, un taču maz ko no manis radītā jūs tā vienkārši atliksiet malā". Šis cikls ir savdabīgs mīlas universs, un daudz vērtīga tas iespēs pastāstīt par tā autoriem ikvienam, kas atradīs laiku izlasīt vārsmas un noklausīties dziesmas.

Vairāk par Lietuvas muzikālo pagātni varēsim uzzināt, klausoties Joza Groda mūziku. Jozs Grodis karjeru sāka kā vienkāršs baznīcas ērģelnieks, taču pēc studijām Maskavas un Leipcigas konservatorijā ieradās Kauņā kā jaunu muzikālo apvāršņu bruņinieks – kļuva par Lietuvas Nacionālās operas diriģentu, 1933. gadā nodibināja Kauņas konservatoriju, kas kļuva par pirmo universitātes nozīmes mūzikas skolu valstī, un bija tās pirmais kompozīcijas profesors. Lietuviešu kolēģi Joza Groda daiļradi mēdz apzīmēt kā "mērenu modernismu" - savienojumā ar rūpīgām lietuviešu tautas arhaisko monodiju un sutartiņu studijām tas izveidojis tik spēcīgu un individuālu Groda rokrakstu, ka komponists ietekmējis daudzus no saviem pēctečiem. Modests Pitrens programmā iekļāvis Joza Groda simfoniskā lieldarba "Iz Lietuvas pagātnes" (1939) finālu.

Miša Brigergosmane ir viena no pasaules vadošajām soprāndziedātājām, viņa noslēgusi ekskluzīvu kontraktu ar "Deutsche Grammophon". Viņas pirmajā ieskaņojumā "Surprise" iekļauti Šēnberga, Satī un Bolkoma opusi, šis ieraksts labu laiku tika atzīts par spožāko debijas albumu.

Brigergosmanes jaunākajā ierakstā "Night and Dreams" skan Mocarta, Brāmsa, Štrausa, Šūberta, Debisī, Diparka un Forē dziesmas. Mišas Brigergosmanes veikto ierakstu skaitā ir arī Bēthovena Devītā simfonija un Vāgnera "Vēzendonkas dziesmas" sadarbībā ar Klīvlendas orķestri un Franci Velzeru-Mestu. Uz operskatuves Brigergosmane dziedājusi Elektru ("Idomenejs"), Liduānas kundzi ("Karmelītu dialogi"), Liu ("Turandota"), māsu Rozi (Dead Man Walking). Māksliniece daudz uzmanības pievērš arī kamerrepertuāram, uzstājoties Kārnegija zālē, Kenedija centrā, Vigmora zālē, kā arī Edinburgas, Verbjē, Bergenas festivālos.

Miša Brigergosmane koncertē ar Čikāgas SO, Bostonas SO, "Ņujorkas filharmoniķiem", Klīvlendas orķestri, Sanfrancisko SO, Londonas SO, Gēteborgas SO, Izraēlas filharmonisko orķestri un diriģentiem Danielu Bārenboimu, Danielu Hārdingu, Maiklu Tilsonu-Tomasu, Franci Velzeru-Mestu, Endrū Deivisu un Gustavo Dudamelu. Dziedātājas nesenāko angažementu skaitā ir solokoncerti Kārnegija zālē, Vigmora zālē, Amsterdamas Concertgebouw, Vīnes Konzerthaus, Dortmundē, Parīzē un Minhenē; arī turnejas ar "Ensemble Intercontemporain" un Bāzeles kamerorķestri. Brigergosmane dzied jaunajā "Dead Man Walking" iestudējumā Hjūstonā, Vitēliju Toronto un Dženiju "Mahagoni" – Žerāra Mortjē pirmajā iestudējumā Madrides "Teatro Real". 2010. gada februārī skatītāji no visas pasaules bija liecinieki tam, kā Ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Vankuverā Miša Brigergosmane dziedāja olimpisko himnu.

Baiba Skride muzicējusi ar pasaules izcilākajiem orķestriem, tostarp ar Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Leipcigas "Gewandhaus" orķestri, Cīrihes "Tonhalle" orķestri, Parīzes orķestri, Londonas filharmonisko orķestri un ASV orķestriem Filadelfijā, Losandželosā un Klīvlendā. Starp pēdējā laika spožākajām veiksmēm minama Skrides ilgi gaidītā debija ar "Berlīnes filharmoniķiem" un Andri Nelsonu. 2012./2013. gada sezonā abu ciešā sadarbība turpinās Bostonas simfoniskā orķestra sabiedrībā, savukārt ar Birmingemas simfonisko orķestri kopīgi nospēlēts Bēthovens, Brāmss, Mocarta Ceturtais vijolkoncerts un Gubaiduļinas "Offertorium". Papildus tam Baiba Skride sastrādājas arī ar BBC filharmonisko orķestri un Jonu Stūrgordsu, Vīnes simfonisko orķestri un Osmo Venski, Francijas Nacionālo orķestri un Kurtu Mazūru, Lilles Nacionālo orķestri un Eliahu Inbālu, Oslo filharmonijas orķestri un Vasiliju Petrenko, Helsinku filharmonijas orķestri, Malmes simfonisko orķestri, Noršēpingas simfonisko orķestri un Nīderlandes Radio kamerorķestri. "The Strad" par Skrides Brāmsa CD ar Stokholmas filharmonijas orķestri raksta: "Baiba Skride Brāmsa koncertā ir neglābjami hipnotizējoša, ik frāze piepildīta ar bagātīgas iztēles sarūpētu svaru." Starp vijolnieces svaigākajiem ierakstiem ir Stravinska un Franka Martēna vijolkoncerti sadarbībā ar BBC Velsas Nacionālo orķestri un Tjerī Fišeru.

Baiba Skride dzimusi Rīgā, mūziķu ģimenē. 1995. gadā viņa uzsāka studijas Rostokas Mūzikas un teātra konservatorijā. 2001. gadā vijolniece izpelnījās galveno balvu Karalienes Elizabetes mūzikas konkursā Briselē. Kopš 2010. gada novembra Baibas Skrides instruments ir Stradivāri vijole "Ex Baron Feilitzsch" (1734), ko viņai laipni aizdevis Gidons Krēmers.

Lietuvas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) ir pieredzes bagātākais un atzītākais Lietuvas simfoniskais kolektīvs, kurā spēlē gandrīz simt labāko Lietuvas mūziķu. Kolektīva priekšgalā kopš 1964. gada ir Sanktpēterburgas konservatorijas absolvents Juozs Domarks, kura tuvākie kolēģi šajā orķestrī ir diriģenti Roberts Šerveniks un Modests Pitrens. LNSO repertuārs ir plašs – no klasicisma un romantisma partitūrām līdz vislaikmetīgākajām partitūrām, kā arī gandrīz visi Lietuvas komponistu simfoniskie opusi un jaunāko autoru skaņdarbi. Daudzi Lietuvas autoru darbi ne tikai atskaņoti koncertos, bet arī fiksēti skaņu ierakstu namos "Melodija", "Marco Polo", "Col legno", "Ella Records", "Naxos" un "Avie Records".

LNSO sniedz apmēram 50 koncertu gadā, ik gadu orķestris dodas arī viesturnejās, viesojoties lielākajā daļā Eiropas valstu, Japānā un Dienvidkorejā. Koncertzāļu skaitā ir Berlīnes filharmonija, Vīnes "Musikverein", Frankfurtes "Alte Oper", Londonas Bārbikena centrs, Stokholmas Bervalda zāle, Tokijas "Suntory Hall", Osakas Svētku zāle, Amsterdamas "Concertgebouw"; festivālu skaitā ir Šlēzvigas-Holšteinas festivāls, "Varšavas rudens", "Prāgas pavasaris", Gšāde, Reingava u. c. 2013. gada 12. septembrī orķestris sniegs koncertu festivālā "KlaraFestival 2013" Briseles Mākslu pilī, svinot Lietuvas ES prezidentūru un atskaņojot Čurļoņa, Vāgnera un Riharda Štrausa mūziku kopā ar Violetu Urmanu un Modestu Pitrenu.

Modests Pitrens ir Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents, Lietuvas Nacionālā simfoniskā orķestra un Lietuvas Nacionālās operas un baleta teātra diriģents. Diriģējis arī Lietuvas kamerorķestri un Lietuvas Valsts simfonisko orķestri. Mācījies Zalcburgas "Mozarteum", ko 1996. gadā ar izcilību absolvēja kora un operas diriģēšanas specialitātēs. Lietuvas Mūzikas akadēmiju absolvējis kordiriģēšanas specialitātē (1997) un simfoniskā orķestra un operas diriģēšanas specialitātē (2003). Starptautisku konkursu laureāts, kopš 2003. gada pasniedzējs Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas Diriģēšanas nodaļā.

Pēdējos gados Modests Pitrens iestudējis daudzas Čaikovska, Ļutoslavska, Mālera, Prokofjeva, Šnitkes, R. Štrausa u. c. komponistu programmas. Ar šiem orķestriem viesojies daudzās Eiropas valstīs, ASV un Ķīnā. Modests Pitrens aktīvi darbojas opermūzikas jomā - viņa repertuārā ir "Karmena", "Mīlas dzēriens", "Salome", "Klīstošais holandietis", "Valkīra", "Verters", "Pīķa dāma", "Aīda", kā arī baleti "Sarkanā Žizele", "Grieķis Zorba" u.c. Modesta Pitrena vadībā tapuši vairāk nekā desmit kora un orķestra mūzikas CD ieskaņojumu.

Jau trešo gadu vasaras sākumu Rīgā ieskandinās vērienīgākais klasiskās mūzikas notikums Baltijā – Rīgas festivāls. Kļuvis par lielisku tradīciju, ko novērtē gan daudzi rīdzinieki, gan pilsētas viesi, Rīgas festivāls šogad notiks no 3. līdz 20. jūnijam, pulcējot izcilākos Latvijas un citvalstu māksliniekus. Atklāšanas un noslēguma koncertos mūsu izcilo mūziķu Vestarda Šimkus un Baibas Skrides sniegumā varēsim baudīt šī gada jubilāra Riharda Vāgnera mūzikas diženumu. Koncertos dzirdēsim arī Lielās mūzikas balvas 2012 laureāti akordeonisti Kseniju Sidorovu, kori "Latvija" un Latvijas Radio kori, pianistu Juri Žvikovu, publikas iemīļoto dziedātāju Renāru Kauperu, Latvijas sitaminstrumentu zvaigznes, a cappella kvartetu "Anonymous 4" no ASV u. c. Biļetes uz festivāla noslēguma koncertu un citiem Rīgas festivāla koncertiem pieejamas visās "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.