Man patīk vietas, kur cilvēki ir atvērti. Saruna ar 'Positivus' mākslinieku Villiju Mūnu  (8)

26. maija pēcpusdienā man bija iespēja sazvanīt ļoti aizņemto izpildītāju starp viņa pārlidojumiem no vienas pasaules malas uz otru, lai nedaudz aprunātos par viņa stilu un mūziku.

Kur pašlaik atrodies, savās mājās Londonā?

Jā, Londonā, bet lidostā. Burtiski pēc pusstundas izlidoju uz Ziemeļameriku, kur jau rīt sāksies mana ASV un Kanādas tūre.

Tieši par to arī vēlējos pajautāt - tikko vēl biji Jaunzēlandē, šobrīd atrodies Londonā, jau rīt spēlēsi Vankūverā. Vai visi šie pārlidojumi reizēm nenoved pie tā, ka, pamostoties no rīta, nesaproti, kur atrodies?

Jā, man tāda sajūta ir pat ļoti bieži, bet tā ir forša sajūta. Tas ir tas, ko esmu vēlējies darīt jau kopš pašas bērnības, jo man vienmēr bija sapnis dzīvot tā, lai nekad nezinātu, kur atradīšos rīt vai parīt. Tas man šķiet ļoti saistoši un padara dzīvi interesantu, jo vairāk par visu nevēlos no rīta pamosties tajā pašā gultā, kur vakar, un piedzīvot to pašu garlaicīgo dienu, ko vakar.

Kā tu atbrīvojies no šīs rutīnas, kad esi Londonā un vari izbaudīt tās retās brīvdienas, kas tev ir?

Ko gan es daru, lai tiktu vaļā no garlaicības... Hmmm, labs jautājums! [domā] Cenšos radīt mūziku, kaut ko jaunu uzrakstīt vai vismaz paspēlēt. Tas palīdz visu laiku uzturēt radošumu, lai pēkšņi neattaptos lielā kreativitātes bedrē.

Pēdējo divu gadu laikā esi uzstājies un līdz ar to arī pabijis teju visā pasaulē. Kur jūties vislabāk?

Tas, vai man kādā vietā patiks nav tik daudz atkarīgs no pašas vietas, kā no enerģijas, ko es tur sajūtu. Zini kā, apmeklēt kādu vietu nav tas pats, kas doties uz studiju, kas visur ir vienādas. Ceļojot tomēr vieta no vietas un koncerts no koncerta ievērojami atšķiras, katrā no tiem ir sava īpašā sajūta. Man patīk tās vietas, kur cilvēki ir atvērti, vienalga, kur tas ir.

Kā bija atgriezties Jaunzēlandē pēc vairāku gadu pauzes?

Bija patiešām jauki, taču tajā pašā laikā arī dīvaini. Paviesoties Jaunzēlandē kā mūziķim un nospēlēt vairākus koncertus man bija sens sapnis, kurš beidzot ir piepildījies. Ir savādi atkal tur nokļūt un sajust vecās saiknes, atkal sajusties kā daļai no tā visa. Iespaidu ir tik daudz, ka joprojām tos visus pilnībā vēl neesmu aptvēris.

Biju patīkami pārsteigts par to, cik daudzi cilvēki zina, ko es daru, un cik daudziem tas patīk! Protams, biju informēts, ka mans disks bija 3. vietā albumu topā, tomēr ko tādu es negaidīju. Ļoti daudzi mani atpazina, tiku aicināts uz dažādiem šoviem, fantastiska sajūta.

Kā vispār ir jaunzēlandietim censties ielauzties Lielbritānijas un ASV mūzikas tirgos? Tautībai ir kāda nozīme, avi dzīvojot Londonā tā visiem ir vienaldzīga?

Protams, ceļš uz popularitāti ir citāds, ja neesi vietējais. Ir jāstrādā smagāk, vairāk jāizceļas uz pārējo fona, lai tiktu ievērots. Tiesa, mani tas nesatrauc, jo es jau kopš bērnības esmu bijis citāds, tāds kā atstumtais.

Tas noteikti skaidrojams arī ar tavu patiešām interesanto ģērbšanās stilu.

Jā, noteikti.

Cik svarīgs tev ir vizuālais aspekts tajā, ko dari?

Tas ir ļoti, ļoti svarīgi. Es vienmēr pievēršu uzmanību pat sīkākajām detaļām, jo uzskatu, ka, atrodoties uz skatuves, nesvarīgu lietu nav. Man liekas, ka tā būtu necieņa pret klausītājiem, ja es atļautos ierasties ģērbies pavirši, nerūpējoties par sevi. Neviens taču negrib redzēt tikai mūziķus ar instrumentiem rokās vienkārši stāvot uz skatuves un nekustoties. Visiem ir svarīgi arī tas, ko un kā viņi dara, kā izskatās, un ko ar to visu vēlas pateikt.

Kā nokļuvi līdz šādam stilam, tā esi ģērbies jau kopš tā laika, kad nokļuvi Londonā?

Nē, savas dzīves laikā esmu gājis cauri dažādiem posmiem, tāpēc arī mans izskats ne reizi vien ir dramatiski mainījies. Konkrēti par šo stilu - es vienkārši biju nonācis līdz punktam, kad nejutos kā es pats, nespēju atrast savu vietu pieaugušo pasaulē, un apģērbs bija viens no veidiem, kā atrast harmoniju ar sevi.

Kāds vispār ir galvenais iemesls visam tam, ko un kā dari? Tava kaislība pret film noir žanru?

(Ilgi domā.) Laikam jau tāpēc, lai man pašam rastos sajūta, ka savā dzīvē esmu kaut ko sasniedzis un kaut kam bijis derīgs. Sajūta, ka laiks, kas man dots uz šīs zemes, ir izmantots pilnvērtīgi, izdarot visu, uz ko esmu spējīgs. Man liekas, ka tas vispār ir vienīgais iemesls, kādēļ ir vērts dzīvot - kaut ko paveikt, kaut kam būt.

Klausoties tavu albumu, tajā sadzirdēju ļoti daudzus žanrus un ietekmes, tā arī netiekot skaidrībā, kas ir tā visa pamats. Kādas ir tavas muzikālās saknes?

Es vienkārši mīlu mūziku, visa veida mūziku, jo katrā žanrā var atrast kaut ko tādu, kas man būtu tuvs un patīkams. Veidojot albumu, es ļoti vēlējos atrast veidu, kā to visu salikt kopā, kā parādīt klausītājiem, cik skaistas lietas dzirdamas lietās, ko viņi varbūt vēl nav iepazinuši.

Ja runājam par konkrētiem izpildītājiem, man viss sākās ar Badiju Holiju. Tas bija mirklis, kad es sapratu - varu darīt jebko, ko vēlos! Es sāku apzināties tās lietas, ko es mīlu mūzikā un meklēt veidus, kā šo mīlestību izpaust. Vēl tagad, paklausoties viņa dziesmas, mani pārņem liels saviļņojums, jo tas ir kaut kas patiesi īpašs.

Vai arī mūsdienu mūzika spēj radīt līdzīgas sajūtas?

Reizēm. Man šķiet, ka ir vieglāk izjust simpātijas pret mūziku no pagātnes, jo tad ir lielākas iespējas izvēlēties, ko klausīsies. Ir vieglāk saprast un neapmaldīties tajā, kas tev ir pieejams. Mūsdienās tiek izdoti tik daudzi ieraksti, ka nav iespējams visam izsekot līdzi. Es neklausos katru ierakstu, kas man ir pieejams - es klausos tikai tos, kas man patīk un ir tiešām kvalitatīvi. Ar jauno mūziku ir citādi - ja gribi atrast tikai patīkamo un kvalitatīvo, tam ir jāvelta viss laiks, lai atsijātu lieko, bet to es vienkārši nevaru paspēt.

Tavas dziesmas vienmēr ir īsas un ļoti tiešas. Kā izvairies no vēlmes visu nedaudz pastiept?

Jā, es to cenšos apkarot, jo uzskatu, ka ir svarīgi izteikties ātri un vienkārši, tā, lai to var uztvert uzreiz. Man riebjas čakarēties un nosist laiku, tāpēc, pat ja radu kaut ko garāku, to apstrādāju tiktāl, līdz nav nekā lieka.

Kas ir tās lietas, ko latviešu klausītājiem, kas iepriekš varbūt nav bijuši pazīstami ar tavu mūziku, gaidīt no koncerta "Positivus"?

Es domāju, ka ja cilvēki tiešām grib zināt, ko no manis sagaidīt dzīvajā, labākais, ko viņi var darīt, ir uzmeklēt kādu koncertierakstu "Youtube" un saprast, vai viņiem tas ir interesanti. Vai vēl labāk - atnākt uz manu uzstāšanos un uz vietas novērtēt to, kāds es esmu un ko spēju dot!