Koncerta apskats: Kuldīga – pilsēta, kas nav pelnījusi 'Slade'  (71)

Lai gan īsi pirms koncerta Kuldīgas domes darboņi sevi cildināja kā "muzikālām tradīcijām bagātu" pilsētu, īsti pamatots šis apgalvojums nav – ja neskaita marginālo nekomerciālās mūzikas festivālu "Tabūns", kas piecus gadus notika tūkstošgades sākumā, nekas daudz ievērības cienīgāks par "bet bet" vai zināmu fabriku talantiem Kuldīgā īsti nav viesojies.

Lieta tāda, ka, gadiem ilgi grimstot šlāgerputenī, koncerta organizatori nav ņēmuši vērā to, ka ne visas grupas paredzētas valša griešanai, un aizmirsuši, ka "Slade" ir viena no mežonīgākajām un skaļākajām septiņdesmito gadu pirmās puses rokgrupām.

Protams, vairums cilvēku uz koncertu bija atnākuši tikai tāpēc, ka uz Kuldīgu taču kaut kas atbraucis, bet, par laimi, bija arī pietiekami daudz "Slade" fanu, kuru pubertāte pagāja, kliedzot: "Mamma, mēs visi esam traki!"

Diemžēl šiem cilvēkiem izpausties nebija ļauts, jo apsardzes kordons cieši nobloķēja fanu pulciņus, sadzenot viņus abos skatuves stūros un rūpīgi sargājot, lai neviens skatuvei nepiekļūtu tuvāk par 20 metriem.

Kā teica viens apsargs, šis esot sēdkoncerts, tāpēc fani skatuves priekšā traucēšot šiem sēdētājiem baudīt koncertu. Taču, koncertam sākoties ar "Gudbuy T' Jane", no sajūsmas piecēlās pirmā skatītāju rinda, tad to darīt nācās otrajai, pēc tam – trešajai un tā tālāk.

Dažas sekundes vēlāk no sēdkoncerta nebija ne smakas, taču brangie vīri zaļajos formas tērpos ar sadistisku prieku bloķēja visus tos fanus, kas rokkoncertus ir pieraduši baudīt tādā veidā, kā tas visā pasaulē ir pieņemts.

Par labu apsargiem gan jāteic, ka viņi novaldījās un neiesita pa seju sirmam večukam, kurš "Slade" mūzikas ietekmē bija kļuvis vismaz par pusgadsimtu jaunāks, bet kurš skatuvei nekaunīgi bija pietuvojies metrus trīs tuvāk, nekā apsargiem labpatiktos.

Savukārt vectētiņi otrā skatuves pusē vilties nelika – koncertam izvēlētās dziesmas bija īsta Greatest Hits esence, kas noslēdzās ar "My Oh My" un "Cum on Feel the Noize", bet aizrautība, ar kādu spēlēja mūziķi, it nemaz neliecināja, ka grupai ir jau gandrīz 45 gadi.

Vēl vairāk – abi mūziķi no "Slade" oriģinālā sastāva (66 gadus vecais bundzinieks Dons Pauels un 67 gadus vecais ģitārists Deivs Hils, savulaik pazīstams kā Metāla mūķene) savu pirmo grupu izveidoja jau 1964. gadā, taču 50 gadi uz skatuves it nemaz nav mazinājuši viņu draivu; ja nu vienīgi ārprātīgie glemroka tērpi laika gaitā nomainīti pret pieticīgākām hūtītēm.

Protams, skeptiķi teiks, ka bez Nodija Holdera balss "Slade" nav nekāds "Slade", taču visi trīs vokālisti, kas vakara gaitā dziedāja, acīmredzot īsi pirms koncerta bija apēduši pa saujai smilšu, lai viņu balsis skanētu tikpat čerkstoši kā Nodijam.