Iepazīsties - jaunie censoņi Jāzepa Vītola 6. starptautiskajā pianistu konkursā!  (4)

Latvijas vārdu konkursā aizstāvēs deviņi jauni un talantīgi pianisti, bet šīgada Jāzepa Vītola starptautiskajā pianistu konkursā būs arī plašs citvalstu pianistu loks. Vistālākās viešņas šīgada Jāzepa Vītola starptautiskajā pianistu konkursā būs divas japāņu pianistes – Ajane Macura un Akimi Mijabori. Savukārt vissaulaināko valsti konkursā neapšaubāmi pārstāvēs ēģiptiešu pianists Rami Ali, vēsta konkursa pārstāvis Mārtiņš Pučka.

Jāzepa Vītola starptautiskais pianistu konkurss ir visprestižākais un ar visplašāko starptautisko skanējumu no visiem Latvijas mūzikas konkursiem. To apliecina fakts, ka vairāki iepriekšējo konkursu uzvarētāji kļuvuši par Latvijā un ārzemēs atzītiem māksliniekiem. Viņu vidū ir pianisti Antons Ļahovskis (Grand Prix, 2008), Andrejs Osokins (I vieta, 2008), Juris Žvikovs (Grand Prix, 1993), Jevgeņijs Samoilovs (I vieta, 1993), Sanita Šablovska (I vieta, 1997), kā arī Raimonds Petrauskis, Sandra Jalaņecka, Jānis Zilbers, Viktors Ritovs un citi.

Konkursa norise:

J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā notiks konkursa atklāšanas koncerts.

J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā notiks konkursa I kārta.

J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā notiks konkursa II kārta.

Lielajā Ģildē notiks konkursa III kārta: koncerts kopā ar LNSO

Lielajā Ģildē notiks konkursa laureātu apbalvošana, kā arī laureātu koncerts kopā ar LNSO

Kristina Annamukhamedova ieguvusi daudzas prestižas balvas, ievērojamākās no tām – Mstislava Rostropoviča Labdarības un atbalsta fonda balva un Viļņas Rotari kluba apbalvojums.

Savos divdesmit gados viņa jau uzstājusies kopā ar Sv. Kristofera kamerorķestri 8. Bistrampoles festivālā, ar Viļņas Nacionālo kamerorķestri (diriģents U. Bakofens) un Kauņas simfonisko orķestri (diriģents M. Staškus). Piedalījusies vairākos festivālos, to skaitā Mūzas Rubackītes rīkotajā 1. un 2. Viļņas pianisma festivālā un 17. Starptautiskajā jauno mūziķu festivālā Kauņā.

Kristina studējusi klavierspēli pie D. Berulītes, J. Žarska, I. Baikštītes Viļņas Nacionālajā M. K. Čurļoņa mākslas skolā. Pašreiz iegūst mūzikas bakalaura grādu Sibēliusa Mūzikas akadēmijā pie prof. E. T. Tavaststjerna.

Konkursa pirmajā kārtā Kristina atskaņos Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu mi minorā, Nikolo Paganīni – Ferenca Lista Etīdi nr.6, Sergeja Rahmaņinova "Etīdi gleznu" op. 39 nr. 1, Jāzepa Vītola Prelūdiju op. 17 nr. 2 un Jāzepa Vītola "Valsi kaprīzi".

Motiejus Bazars (Motiejus Bazaras) studējis J. Naujāļa Mūzikas ģimnāzijā pie R. Šerkšnītes no 1995. līdz 2004. gadam. Šajā laikā piedalījies un saņēmis godalgotas vietas vairākos konkursos: "Jaunais mūziķis" Igaunijā (1998, 1. vieta), Konzerteum Grieķijā (1998, 2. vieta), Pro Piano Rumānijā (1999, 1. vieta), Berlingske Tidende Dānijā (2000, 2. vieta), Gradus ad Parnassum Lietuvā (2001, 3. vieta), Nikolaja Rubinšteina pianistu konkurss Parīzē (2002, Grand Prix), Starptautiskais Baļa Dvarjona konkurss Lietuvā (2002, Grand Prix).

No 2004. līdz 2006. gadam Motiejus Bazars studējis Kauņas Joza Groda konservatorijā pie S. Bielionītes. Šajā laikā viņš ieguvis galveno balvu starptautiskajā pianistu konkursā Olimpo Musicale Lietuvā. No 2006. līdz 2011. gadam studējis Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas Kauņas nodaļā pie profesora Z. Ibelhaupta. Šajā laikā viņa lielākie sasniegumi bija 1. godalga S. Vaiņūna 6. starptautiskajā konkursā Lietuvā un diploms M.K. Čurļoņa 6. starptautiskajā konkursā Lietuvā. Kā apmaiņas students studējis Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolā pie prof. F. Banfīlda. 2011./12. gadā Motiejus studējis pie profesora S. Okruško Vītauta Lielā universitātē.

Pašlaik viņš ir doktorants Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā prof. P. Geņuša klasē. Motiejus uzstājies ar Kauņas, Lietuvas Nacionālo un Bulgārijas Nacionālo simfonisko orķestri un ir atzīts kamermūziķis. Piedalījies arī Starptautiskajā džeza festivālā Kaunas Jazz (2000, 2003–2006, 2009, 2013).

Konkursa pirmajā kārtā Motiejs atskaņos Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu Mibemolmažorā, Sergeja Rahmaņinova "Etīdi gleznu" op. 39 nr. 6, Friderika Šopēna Etīdi op. 25 nr. 10, Jāzepa Vītola "Trīs siluetus" un Jāzepa Vītola "Viļņu dziesmu".

Piedalījies IX un X Siguldas Starptautisko latviešu jauno mūziķu meistarkursos. 2013. gadā starptautiskā projekta Crossing Keyboards ietvaros muzicējis Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā. Piedalījies vairākos Latvijas mēroga festivālos un konkursos, bet Valsts konkursā "Jaunais pianists" 2010. gadā ieguvis II vietu.

Konkursa pirmajā kārtā Kaspars atskaņos Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu do minorā, Friderika Šopēna Etīdi op. 10 nr. 12, Jāzepa Vītola Intermeco un prelūdiju, Aleksandra Skrjabina Etīdi op. 8 nr. 12 un Jāzepa Vītola Etīdi op. 25.

Marija Judenko (Maria Iudenko) klavierspēli sākusi mācīties piecu gadu vecumā un septiņu gadu vecumā iestājusies Harkovas speciālajā mūzikas skolā J. Koļesņikova klavieru klasē. Astoņu gadu vecumā spēlējusi pirmo klavierkoncertu kopā ar orķestri un kopš tā laika kļuvusi par daudzu starptautisku konkursu laureāti – ieguvusi II vietu jauniešu atklātajā konkursā Voroņežā (Krievija, 2001), laureāta nosaukumu Starptautiskajā jaunatnes festivālā "Ciemos pie Aivazovska" (Ukraina, 2001, 2003, 2004, 2005), II vietu konkursā Prokofjeva dzimtenē Doņeckā (Ukraina, 2003), II vietu V. Bravinska konkursā Drogobičā (Ukraina, 2005), II vietu konkursā "Sudraba gredzens" Užgorodā (Ukraina, 2005), III vietu M. Striharža jauniešu konkursā (2006) un II vietu konkursā Harkovā (2009). 2010. gadā uzvarējusi S. Savšinska pianistu konkursā Sanktpēterburgā.

Viņa regulāri uzstājas Ukrainā, Krievijā, Vācijā un Itālijā. Pašlaik Marija mācās Nikolaja Rimska-Korsakova Sanktpēterburgas konservatorijas IV kursā Krievijas Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka V. Poļakova klavieru klasē.

Jāzepa Vītola 6. starptautiskā pianistu konkursa 1. kārtā viņa izpildīs Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu soldiēzminorā, Sergeja Rahmaņinova "Etīdi gleznu" op. 39 nr. 6, Friderika Šopēna Etīdi op. 25 nr. 12, Jāzepa Vītola Carmina un Jāzepa Vītola "Valsi kaprīzi".

Gabriela Jakimoviča  (Gabriela Jakimowicz) studē Krakovas Mūzikas akadēmijas maģistratūrā pie asociētās prof. M. Cenjavas-Puhalas. Studiju laikā piedalījusies meistarklasēs pie tādiem slaveniem pianistiem kā P. Badura-Skoda, Ģ. Nadors, M. Austs un O. Nīderdorfers.

2012./13. studiju gadā kā Erasmus apmaiņas studente mācījusies pie prof. B. Endres Nirnbergas Mūzikas akadēmijā. Piedalījusies daudzos koncertos, tostarp Ferenca Lista starptautiskajās dienās Krakovā un koncertos Nirnbergas Mūzikas akadēmijā. Ieguvusi III vietu un īpašu atzinību par suģestējošāko laikmetīgās mūzikas kompozīcijas izpildījumu un Antona Rubinšteina skaņdarba aranžējumu 5. starptautiskajā jauno pianistu un komponistu konkursā 2009. gadā.

Jāzepa Vītola 6. starptautiskā pianistu konkursa 1. kārtā viņa izpildīs Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu Mi mažorā, Friderika Šopēna Etīdi op. 10 nr. 4, Aleksandra Glazunova Etīdi op. 31 nr. 2 un Jāzepa Vītola "Astoņas latviešu tautas dziesmas".

Pašlaik Roksana ir maģistratūras studente. Viņa aktīvi muzicē gan kā soliste, gan kā kamermūziķe ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs – Vācijā, Kiprā, Igaunijā, Somijā u. c. Vairāku starptautisko un nacionālo konkursu laureāte.

Piedalījusies meistarklasēs pie tādiem pianistiem kā D. Baškirovs, D. Merlē, L. Veinmā, A. Ļubimovs, A. Bondurjanskis, F. Molls, N. Fedorenko un daudziem citiem.

Jāzepa Vītola 6. starptautiskā pianistu konkursa 1. kārtā viņa izpildīs Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu rediēz minorā, Sergeja Rahmaņinova "Etīdi gleznu" op. 39 nr. 3, Friderika Šopēna Etīdi op. 25 nr. 10 un Jāzepa Vītola Astoņas miniatūras klavierēm.

Oleksijs Kovaļenko (Oleksiy Kovalenko) no 1997. līdz 2004. gadam studējis Doņeckas Mūzikas koledžā pie V. Medvedevas.

2004. gadā iestājies Sergeja Prokofjeva Doņeckas Mūzikas akadēmijā, kur studējis pie Ukrainas Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka prof. V. Boikova. 2007. gadā ieguvis otro godalgu Alemdara Karamanova Starptautiskajā jauno pianistu konkursā, bet 2010. gadā trešo godalgu un bronzas medaļu VIII Starptautiskajā jauno pianistu konkursā Vladimira Horovica piemiņai. Koncertējis Ukrainā, Vācijā, Krievijā, Čehijā, Polijā un Dienvidkorejā.

Piedalījies M. Voskresenska, E. Mečetina, A. Mndojanca un J. Kasmana meistarklasēs. Uzstājies kopā ar tādiem diriģentiem kā N. Djadjura, J. Serdjuks, A. Doļinskis, N. Sukačs, V. Matjuhins, V. Oļeiņiks, B. Puščaks, M. Očosaļskis, I. Kazdans, V. Vrubļevskis, S. Ļeonovs un citiem.

Pašlaik Oleksijs Kovaļenko pasniedz klavierspēli Doņeckas Mūzikas akadēmijā.

Jāzepa Vītola 6. starptautiskā pianistu konkursa 1. kārtā viņš izpildīs Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu Mi mažorā, Sergeja Rahmaņinova "Etīdi gleznu" op. 33 nr. 4, Nikolo Paganīni – Ferenca Lista – Ferručo Buzoni Etīdi La campanella un Jāzepa Vītola Prelūdijas.

Kirils Lisijenko (Kirill Lissijenko) no 2005. līdz 2011. gadam studējis Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā pie A. Jūrikas un I. Zaharenkovas. Savukārt 2010. gadā iestājies Sibēliusa Mūzikas akadēmijā Somijā, kur šobrīd studē pie prof. H. J. Liu-Tavaststjernas.

Viņa izpildījumā konkursa 1. kārtā dzirdēsim Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu soldiēzminorā, Friderika Šopēna Etīdi op. 25 nr. 10, Sergeja Rahmaņinova "Etīdi gleznu" op. 39 nr. 6 un Jāzepa Vītola "Astoņas latviešu tautas dziesmas".

2007. gadā iestājusies Tokijas Mūzikas koledžā, kur mācījusies pie prof. J. Sekine un K. Isī, un 2011. gadā ieguvusi bakalaura grādu. 2009. gadā saņēmusi stipendiju studijām Starptautiskajā Mozarteum vasaras akadēmijā Austrijā.

1997. gadā ieguvusi pirmo godalgu Tokusimas prefektūras konkursā un trešo godalgu Sikoku apgabala konkursā jaunajiem mūziķiem. 2004. gadā viņa bijusi viena no finālistēm Japānas Nacionālas klavierskolotāju asociācijas konkursā un 2006. gadā saņēmusi ceturto godalgu šī konkursa augstākajā kategorijā. 2001. gadā Ajane iekļuvusi pusfinālā Tallinas Starptautiskajā pianistu konkursā. Pašlaik viņa studē prof. E. T. Tavaststjerna klavieru klasē Sibēliusa Mūzikas akadēmijā Somijā.

Konkursa repertuāra pirmajā kārtā Ajane izpildīs Johans Sebastiāns Baha Prelūdiju un fūgu fa minorā no LTK I, Friderika Šopēna Etīdi op. 10 nr. 4, Kloda Debisī Etīdi nr. 5 "Pour les Octaves", Jāzepa Vītola Prelūdiju op. 16 nr. 2 un "Valsis kaprīze" op. 24

2005. gadā Akimi kļuvusi par pusfinālisti Starptautiskā Jauno Mūziķu institūta rīkotajā pianistu konkursā Kanzasā. 2007. gadā beigusi studijas Tokijas Mūzikas vidusskolā, bet 2011 ieguvusi bakalaura diplomu Tokijas Mūzikas koledžā. Pašlaik jaunā pianiste studē maģistratūrā Ferenca Lista Mūzikas akadēmijā Budapeštā.

Viņa konkursa pirmajā kārtā izpildīs Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu fadiēz minorā no LTK I, Friderika Šopēna Etīdi op. 10 nr. 4, Sergeja Rahmaņinova Etīde-glezna op. 39 nr. 4, Jāzeps Vītola Prelūdiju op. 16 nr. 2 un "Valsis kaprīze" op. 24.

Dana Podrjabinkina (Dana Podriabinkina) ir studējusi Viļņas Nacionālajā M. K. Čurļoņa mākslas skolā, kur klavierspēli apguvusi pie J. Dvarjona. 2012. gadā ieguvusi bakalaura grādu Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā un pašlaik studē maģistratūrā prof. B. Vaiņūnaites klavieru klasē.

Piedalījusies daudzās starptautiskās meistarklasēs pie tādiem profesoriem kā N. Serjoginas, T. Aļihanova, V. Nosina, M. Levisa, D. Paskāla, G. Aleknas, G. Gruzmana un citiem. 2013. akadēmiskā gada rudens semestri Dana kā apmaiņas studente pavadījusi Veimārā, studējot pie profesoriem B. Sokolai un G. Otto.

Dana uzvarējusi nacionālas nozīmes un starptautiskos konkursos. 2012. gadā ieguvusi pirmo godalgu starptautiskajā pianistu konkursā "Romantisms: pirmsākumi un aiz tā robežām" Maskavā, Krievijā.

Jāzepa Vītola 6. starptautiskā pianistu konkursa 1. kārtā viņa izpildīs Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu fadiēzminorā, Sergeja Rahmaņinova "Etīdi gleznu" op. 39 nr. 9, Friderika Šopēna Etīdi op. 25 nr. 12 un Jāzepa Vītola "Astoņas latviešu tautas dziesmas".

Zane Rubesa klavierspēli sākusi apgūt 7 gadu vecumā Jelgavas mūzikas vidusskolā pie pedagoģes S. Audres.

Kopš 2011. gada studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā prof. A. Zandmaņa klavieru klasē. Ieguvusi laureāta nosaukumu gan kā soliste, gan kameransambļu dalībniece nacionālas nozīmes un starptautiskos konkursos Latvijā, Lietuvā un Krievijā.

Piedalījusies Austrumu Mūzikas festivālā un vasaras akadēmijā Grīnsboro (ASV, 2010) un Baltijas valstu un Somijas kopīgi rīkotajā mūzikas augstskolu projektā Crossing Keyboards (2013). Piedalījusies meistarklasēs pie tādiem pianistiem kā D. Baškirovs, V. Nosina, Dž. Džils un citiem. Vairākkārt uzstājusies kopā ar Jelgavas kamerorķestri.

Viņas izpildījumā konkursa 1. kārtā dzirdēsim Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu fadiēzminorā, Ģerģa Ligeti Etīdi nr. 10 Der Zauberlehrling, Ferenca Lista Transcendentālo etīdi Feux follets, Jāzepa Vītola Prelūdiju op. 19 nr. 1 un Jāzepa Vītola Carmina.

Guvusi atzinību Latvijas un starptautiska mēroga konkursos – "Talants Latvijai" (2006, I vieta), diplomande Starptautiskajā B. Smetanas konkursā Pilzenē (Čehija, 2006). Piedalījusies arī Starptautiskajā pianistu konkursā Osijekā (Horvātija, 2009).

Sintija aktīvi koncertē gan kā soliste, gan kamermūziķe. Regulāri papildina prasmes dažādās meistarklasēs pie Latvijas un ārzemju pedagogiem. Pašlaik studē prof. A. Zandmaņa klavieru klasē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Konkursa pirmajā kārtā Sintija atskaņos Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu Dodiēzmažorā, Nikolo Paganīni – Franča Lista Etīdi nr. 6, Sergeja Rahmaņinova "Etīdi gleznu" op. 39 nr. 1 un Jāzepa Vītola "Desmit latviešu tautas dziesmas".

Daudzu nacionālas nozīmes un starptautisko konkursu laureāte Igaunijā, Slovākijā, Itālijā, Spānijā un Francijā. Kā soliste uzstājusies ar Tallinas kamerorķestri, Latvijas Filharmonijas kamerorķestri un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (diriģents A. Nelsons). 2011. gadā pārstāvējusi Latviju jauno mūziķu III Starptautiskajā klasiskās mūzikas festivālā "Uzlecošās zvaigznes" Maskavas Kremlī, kur uzstājusies ar pasaulslaveno kamerorķestri "Maskavas virtuozi" (diriģents V. Spivakovs).

Piedalījusies meistarklasēs pie D. Merlē, P. Robertsa, N. Ogavas un D. Baškirova. Pašlaik studē prof. J. Kalnciema klavieru klasē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kā arī Gildholas Mūzikas un Drāmas skolā pie prof. R. O'Horas.

Jāzepa Vītola 6. starptautiskā pianistu konkursa 1. kārtā viņa izpildīs Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu sibemolminorā, Sergeja Rahmaņinova "Etīdi gleznu" op. 39 nr. 1, Ferenca Lista Transcendentālo etīdi Feux follets, Jāzepa Vītola Prelūdiju op. 19 nr. 2, Jāzepa Vītola Etīdi op. 26 nr. 1 un Jāzepa Vītola "Valsi kaprīzi".

Andrejs Telkovs (Andrei Telkov) mācījies Voroņežas Valsts akadēmiskā institūta mūzikas skolā, kur klavierspēli apguvis L. Bičas vadībā, un Bērnu mākslas skolā, kur mācījies vijoles spēli pie T. Timošenko.

Studiju laikā ieguvis laureāta titulus I, II un III Starptautiskajā specializēto mūzikas vidusskolu pianistu konkursā, atklātajā reģionālajā jauno mūziķu konkursā vijoļspēles kategorijā, Rotari kluba reģionālajā konkursā un II Valērija Gavriļina starptautiskajā konkursā Vologdā. Saņēmis V. Ovčiņņikova un Krievijas Kultūras ministrijas stipendijas, kā arī Voroņežas apgabala Zelta fonda stipendiju.

2005. gadā iestājies N. Rimska-Korsakova Sanktpēterburgas konservatorijas Specializētajā mūzikas vidusskolā prof. V. Suslova klavieru klasē un vijoles specialitātē pie prof. S. Šalmana. Laikā no 2005. līdz 2009. gadam ieguvis vairākas prestižas balvas, tostarp Voroņežas reģionālajā pianistu konkursā, Starptautiskajā Š. Hennena kameransambļu konkursā Hērlenā, Nīderlandē un Starptautiskajā F. Šopēna pianistu konkursā Narvā, Igaunijā.

2008. gadā sniedzis solokoncertu Varšavā un devies koncerttūrē pa Šveici. Piedalījies meistarklasēs pie E. Felca, R. Jonga, T. Folgera, H. Klausa, N. Petrova, A. Dijeva, V. G. Naborē un daudziem citiem.

No 2009. gada studē Sanktpēterburgas konservatorijā A. Sandlera klavieru klasē. 2012. gadā kļuvis par laureātu 16. starptautiskajā Roberta Šūmaņa konkursā Cvikavā, Vācijā. Uzstājies kopā ar Sanktpēterburgas, Voroņežas un Petrozavodskas filharmoniskajiem orķestriem. 2013. gada aprīlī Andrejs ar solokoncertu debitēja Sanktpēterburgas filharmonijā.

Konkursa pirmajā kārtā viņš izpildīs Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu Fa mažorā, Kloda Debisī Etīdi Pour les arpèges composés, Nikolo Paganīni – Ferenca Lista etīdi La campanella, Jāzepa Vītola Carmina un Prelūdiju op. 17 nr. 3.

Dainis Tenis klavierspēli apguvis Pārdaugavas mūzikas skolā pie pedagoģes S. Docītes. 2007. gadā ieguvis augstāko atzinību konkursā "Talants Latvijai". Mācības turpinājis Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā pie pedagoģes G. Božas.

Uzvarējis vairākos starptautiskos pianistu konkursos, tostarp Musica Insieme Venēcijā, Barletas pilsētas konkursā Itālijā un citos.

Piedalījies tādu slavenu pianistu kā V. Goldbergs, D. Merlē un D. Baškirovs meistarklasēs. Īpašu uzmanību Dainis Tenis izpelnījies Tores Ratti pianistu konkursā Dženovā, Itālijā – viņš tika uzaicināts piedalīties konkursa žūrijā un nākamos trīs gadus sniegt solokoncertus Dženovā.

2012. gadā Teodora Reitera fonds piešķīris Dainim "Gada mūziķa" nosaukumu. Kopš 2011. gada Dainis Tenis studē prof. J. Kalnciema klavieru klasē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Baltijas valstu un Somijas starptautiskā projekta "Crossing Keyboards" ietvaros koncertējis Tallinā, Viļņā un Helsinkos. Brīvajā laikā Dainis komponē un aranžē.

Konkursa pirmajā kārtā Dainis atskaņos Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu la minorā, Friderika Šopēna Etīdi op. 25 nr. 12, Sergeja Rahmaņinova "Etīdi gleznu" op. 39 nr. 5 un Jāzepa Vītola "Meditāciju", Impromptu un Prelīdi no cikla "Četri skaņdarbi".

Vairāku nacionālas nozīmes un starptautisku konkursu laureāts. Piedalījies daudzu izcilu pianistu, tostarp A. Zandmaņa, M. Voskresenska, A. Ļubimova, R. O'Horas, meistarklasēs.

Pašlaik Edgars studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistratūrā. 

Viņa izpildījumā konkursa 1. kārtā dzirdēsim Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu mi minorā, Ģerģa Ligeti Etīdi nr. 10 Der Zauberlehrling, Kloda Debisī Etīdi Pour les degrés chromatiques, Friderika Šopēna Etīdi op. 10 nr. 4 un Jāzepa Vītola Variācijas par latviešu tautasdziesmu "Ej, saulīte, drīz pie Dieva".

Marija Truhanova klavierspēli sākusi mācīties 4 gadu vecumā. Pēc Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas absolvēšanas Marija tika uzņemta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Viņa piedalījusies daudzu ievērojamu pianistu meistarklasēs, tostarp pie A. Mndojanca, A. Sevidova, D. Joffes un D. Vaimana, L. Roščina, T. Aļihanova, T. Ogaņezova, I. Krasotina, D. Merlē, S. Lēmsteda, N. Gridņeva un citiem.

Marija piedalījusies vasaras akadēmijā "Jaunie vārdi" Krievijā, kā arī jauno klasiskās mūzikas izpildītāju festivālā Tnjre, Armēnijā, kur viņa izpelnījās godu uzstāties kopā ar Armēnijas filharmonisko orķestri. Marija Truhanova uzvarējusi vairākos konkursos Latvijā un ārvalstīs, uzstājusies Igaunijā, Krievijā, Spānijā, Čehijā, Francijā, Armēnijā un Lietuvā.

Jāzepa Vītola 6. starptautiskā pianistu konkursa 1. kārtā viņa izpildīs Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu dodiēzminorā, Sergeja Rahmaņinova "Etīdi gleznu" op. 39 nr. 1, Friderika Šopēna Etīdi op. 25 nr. 12, Jāzepa Vītola "Siluetu" op. 38 nr. 1 un Jāzeps Vītols "Viļņu dziesmu" op. 41 nr. 2.

Zane Volberga mācījusies Rīgas 1. mūzikas skolā. No 2002. līdz 2009. gadam – Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie pedagoģes S. Jalaņeckas. Kopš 2009. gada Zane studē prof. S. Osokina klavieru klasē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. 2013. gadā Zane ieguvusi bakalaura grādu un turpina studijas maģistratūrā.

Zane regulāri uzstājas kā soliste un koncertmeistare, kā arī piedalās dažādos starptautiskos projektos.

Piedalījusies M. Voskresenska, F. Molla, A. Nēbela, M. Tecas, H. Tinnija, J. Karnaviča un daudzu citu izcilu pianistu meistarklasēs.

Konkursa 1. kārtā viņas izpildījumā dzirdēsim Johana Sebastiāna Baha Prelūdiju un fūgu dodiēzminorā, Sergeja Rahmaņinova "Etīdi gleznu" op. 39 nr. 6, Nikolo Paganīni – Franča Lista Etīdi nr. 2, Jāzepa Vītola Prelūdiju op. 19 nr. 1, Etīdi op. 26 nr. 1 un "Valsi kaprīzi".