Jāzepa Vītola 6.starptautiskā pianistu konkursa 1.kārtas rezultāti ar eksperta komentāriem  (4)

"Profesionalitāte, emocionalitāte, pārsteigumi, klavierspēles satriecošā vara – tā īsumā varētu raksturot manus iespaidus, kurus guvu, klausoties konkursa pirmās kārtas dalībnieku sniegumu. Konkursa pirmajā kārtā piedalījās 19 dalībnieki, kuru vidējais darba stāžs ir 18 gadu, kas pagājis smagos sevis izzināšanas, norūdīšanas apstākļos. Un viņi tik tiešām spēlē ļoti labi! Bet konkurss ir konkurss - tā otrajā kārtā iekļuva 11 konkursanti," stāsta pianists un kamermūzikas entuziasts Uģis Krišjānis.

Piedāvājam iepazīties ar īsu Krišjāņa vērtējumu par katra dalībnieka sniegumu:

"Pirmajā kārtā dalībniekiem bija jāatskaņo J. S. Baha Prelūdija un Fūga, 2 koncertetīdes, kā arī Jāzepa Vītola skaņdarbi.

Konkursa I kārtu atklāja  Kirils Lisijenko (Igaunija). Viņš pārsteidza ar elegantu spēli, kas labi atbilda romantiskajām mūzikas lappusēm, līdz galam gan īsti vēl pietrūkst tehniskas izturības, ir tehniskie brāķīši, Vītola astoņās latviešu tautas dziesmās varētu vēlēties izteiktākas raksturu maiņas, Etīdēs  trūkst, ja tā var teikt, "vēriena un dzīves skarbuma".

Tālāk uzstājās  latviete Zane Rubesa. Skanēja romantiski, Baha izpildījumā varēja vēlēties izteiktākas līnijas, Etīdēs, kā arī Vītola skaņdarbos līdz galam gan īsti vēl pietrūkst tehniskas izturības, ir tehniskie brāķīši. Kā viņa pati pēc uzstāšanās teica, ka sajūta ir sireāla, un Konkurss ir liels izaicinājums sev pašai. Novēlu arī turpmāk daudz šādu izaicinājumu!

Kristina Annamukhamedovas (Lietuva) sniegumā varēja manīt konkursa izraisīto stresu, tāpēc Baha Prelūdijā un Fūgā daudz tehnisku neveiklību, arī pārējos skaņdarbos (Etīdēs, Vītola "Valsī – kaprīzē") neiztika bez brāķiem. Viņas spēles pozitīvā iezīme bija vieglums, taču kļūdas atstāja mieles.

Japānu konkursā kā pirmā  pārstāvēja Ajane Macura. Salīdzinot ar iepriekšējo dalībnieci, viņa ļoti labi tika galā ar konkursa stresu,  spēlē netrūka kaisles, lielas emocionālās dažādības, kas radīja spēcīgas pozitīvas sajūtas, Vītola "Valsis – kaprīze" skanēja, viegli, gaisīgi. Kopumā ļoti labi izvēlēts repertuārs, kas spoži atklāja pianistes trumpjus.

Latvijas pianisma skolas labākās tradīcijas caurstrāvoja Antoņinas Suhanovas spēli. Viņas sniegums pārsteidza ar spēcīgu dramaturģiju, kas brīžam burtiski lika skriet "skudriņām". Pavisam nedaudz šur tur bija dzirdama arī pa kādai neprecizitātei, taču tas neizjauca, kopējo spilgto un vērienīgo iespaidu. Publikai patika! Mana pirmās dienas favorīte.

Lietuvas pārstāvis Motejus Bazars ir  atzīts arī kā labs džeza pianists. Tas viņa spēlē ienes formas skaidrību, izteiktas līnijas. Tas varbūt labi parādījās Bahā, taču Vītola "Viļņu dziesmai" tas nāca tikai par sliktu, trūka romantiskās jūsmas, lidojuma.  Arī Etīdes skanēja pārāk racionāli, pietrūka kaisles un tā netveramā, ko gaidīja gan klausītāji zālē, gan arī es.

Marijas Judenko (Ukraina) spēlē netrūka lidojuma, kaisles, taču tas izraisīja arī tehniskas neveiklības. Vītola skaņdarbos pietrūka romantiskā  svaiguma. Savukārt Rahmaņinova Etīdē bija gan efektīgs temps, vēriens, tā ir īsta viņas mūzika.

Dainis Tenis (Latvija) patīkami pārsteidza, un , kaut arī, kā viņš pats saka, šis ir viņa pirmais lielais konkurss, spēlē to nemaz nevarēja just. Baha interpretācija bija mirguļojoša, viegla. Arī Vītola skaņdarbos spoži mirdzēja vieglums, varbūt vietām pietrūka smagāka dzīves skatījuma. Šopēna etīde – interesants hrestomātiskā skaņdarba skatījums.

Pārliecinošu iespaidu atstāja Latviju pārstāvošās Roksanas Kenžejevas sniegums. Viņas spēli raksturo spilgti raksturi, romantisks skatījums. Varbūt Bahā romantisma bija mazliet par daudz, taču Etīdēs un Vītola skaņdarbos tas piešķīra vērienu, spilgtus raksturus, labi muzikālie risinājumi. Rahmaņinova etīdē nelielas tehniskas neprecizitātes.

Spožo konkursa pirmās kārtas pirmo dienu noslēdza Latvijas pārstāves Marijas Truhanovas uzstāšanās. Viņas spēlē jautās uztraukums, tas izraisīja tehniskas ķibeles.  Gan etīdēs, gan Vītola skaņdarbos trūka brīvības, vēriena.

Otro dienu atklāja Polijas pianisma skolas pārstāve Gabriela Jakimoviča. Viņas sniegumā arī manīt konkursa izraisīto stresu, tāpēc pietrūka spilgtuma, rakstura maiņu, bija arī nelielas tehniskās neveiklības. Kļūdiņas un spilgtuma trūkums atstāja mieles.

Japānu otrajā dienā  pārstāvēja Akimi Mijabori. Arī viņas spēlē bija manāmas konkursa stresa izraisītās tehniskās neprecizitātes , trūka spilgto raksturu, lielas emocionālās dažādības.

Spoži Krievijas pianisma skolu pārstāvēja Andrejs Telkovs. Izcils sniegums, elektrizēta atmosfēra koncertzālē, spēcīgi raksturi, vēriens, daudzveidīgs tonis, izstrādāta dramaturģija – pianista spēli raksturojošās kvalitātes. Publikai patika! Varbūt nelielas tehniskās kļūmītes atstāja nedaudz skābenu pēcgaršu.

Pārliecinošu iespaidu atstāja Latviju pārstāvošā Kaspara Bumbiša sniegums. Viņa spēli iezīmē spilgti raksturi, pārliecinošs sniegums. Varbūt vēlētos vēl lielāku vērienu, vairāk brīvības. Nelielas tehniskas neprecizitātes.

Spoži Ukrainas pianisma skolu pārstāvēja Oleksijs Kovaļenko, vispieredzējušākais no dalībniekiem. Izcils sniegums, spēcīgi raksturi, vēriens, daudzveidīgs tonis, izstrādāta dramaturģija, laba krievu mūzikas izpratne – pianista spēli raksturojošās kvalitātes. Publikai patika! Varbūt nelielas tehniskās kļūmītes nedaudz izbojāja pēcgaršu.

Kārtīgu iespaidu atstāja Latviju pārstāvošās Sintijas Šteinkopfas sniegums. Viņas spēli raksturo stabilitāte, romantisks skatījums. Etīdēs nelielas tehniskas neprecizitātes. Nedaudz pietrūka neprognozējības, pārsteiguma momenta.

Latvijas pārstāves Zanes Volbergas spēlē jautās uztraukums, tas izraisīja tehniskas ķibeles.  Gan etīdēs, gan Vītola skaņdarbos trūka stabilitātes. Pozitīvā iezīme – trauslums, caurspīdīgums.

Arī Lietuvas pārstāves Danas Podrjabinkinas uzstāšanos ietekmēja uztraukums, tehniskas neprecizitātes. Etīdes raksturo spēkpilna spēle. Pietrūka tā netveramā…

Edgars Tomševics (Latvija) patīkami pārsteidza, un , kaut arī , kā viņš pats teica, šis ir viņa pirmais lielais konkurss, spēlē to nemaz nevarēja just. Baha interesantā interpretācija, iespaidīgais etīžu skanējums aizķēra mani. Arī Vītola spožās variācijas par "Ej, saulīte, drīz pie Dieva" skanēja pārliecinoši, nedaudz priekšstatu izbojāja nelielās tehniskās kļūdas. Bet publikai, arī man patika!"

Nākamajā kārtā tikuši: Ajane Matsūra (Japāna), Antoņina Suhanova (Latvija), Motiejus Bazaras (Lietuva), Dainis Tenis (Latvija), Roksana Kenžejeva (Latvija), Marija Truhanova (Latvija), Andrejs Telkovs (Krievija), Kaspars Bumbišs (Latvija), Oleksijs Kovaļenko (Ukraina), Sintija Šteinkopfa (Latvija) un Edgars Tomševics (Latvija).

Šīgada konkursa dalībniekus vērtē žūrijas, kuras sastāvā ir starptautiski atzīti profesionāli pianisti un pasniedzēji - Juris Kalnciems, Gžegožs Kužinskis, Petrs Geņušs, Sergejs Osokins un Ivari Ilja (šīgada žūrijas priekšsēdētājs).

Jau ziņots, ka konkursa fināla (trešās kārtas) un laureātu koncertos, kuri notiks koncertzālē Lielā Ģilde, jaunajiem un talantīgajiem pianistiem pievienosies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā. Viņu sniegumā varēsim baudīt Mocarta, Bēthovena, Šopēna, Rahmaņinova un citu mūzikas dižgaru skaistākos klavierkoncertus.

Jāzepa Vītola starptautiskais pianistu konkurss ir visprestižākais un ar visplašāko starptautisko skanējumu no visiem Latvijas mūzikas konkursiem. To apliecina fakts, ka vairāki iepriekšējo konkursu uzvarētāji kļuvuši par Latvijā un ārzemēs atzītiem māksliniekiem. Viņu vidū ir pianisti Antons Ļahovskis ("Grand Prix", 2008), Andrejs Osokins (I vieta, 2008), Juris Žvikovs ("Grand Prix", 1993), Jevgeņijs Samoilovs (I vieta, 1993), Sanita Šablovska (I vieta, 1997), kā arī Raimonds Petrauskis, Sandra Jalaņecka, Jānis Zilbers, Viktors Ritovs un citi.

Pirmais Jāzepa Vītola vārdā nosauktais konkurss notika jau 1989. gadā PSRS mērogā. Tajā pirmo vietu ieguva pašlaik Vācijā dzīvojošā pianiste Sana Villeruša. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas konkurss ieguva starptautisku statusu, un kopš 1993. gada tas ir noticis arī 1997., 2002. un 2008. gadā. Jāzepa Vītola starptautiskais pianistu konkurss ir kļuvis par svarīgu un neatņemamu Latvijas kultūras dzīves sastāvdaļu, un šogad tā norisi sevišķi rotā Jāzepa Vītola 150. jubilejas svinību konteksts.

Jāzepa Vītola starptautisko pianistu konkursu organizē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija sadarbībā ar VSIA "Latvijas Koncerti" un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri.