Pēc viņa teiktā, tā būtu pamanāma un labi nolasāma zīme, ka Dziesmu un deju svētkos var iesaistīties jebkurš. Mūrniekam šāda ideja radusies, ciemojoties pie bērniem Kuldīgā un Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā.
Uzdodot bērniem jautājumu par to, vai viņi sevi redz Dziesmu svētkos, Mūrnieks sapratis, ka skolēni nezina, kā iespējams piedalīties svētkos.
Mūrnieks norādīja, ka vēlas panākt, lai svētkos iesaistās iespējami plašāks cilvēku loks, vairāk uzrunājot arī bērnus un jauniešus.
"Tā ir dalība caur neiespējamo," viņš komentēja hologrammas idejas nozīmi, skaidrojot, ka tādā veidā svētkos varētu piedalīties arī kāds, kurš citādi to nespēj. Tā tiktu parādīts, ka dalība Dziesmu svētkos ir iespējama pilnīgi ikvienam.
Mūrnieks atzina idejas pretrunīgumu, tomēr uzsvēra, ka tas pievērstu jaunās paaudzes uzmanību. Viņš skaidroja, ka šādus modernus paņēmienus jau izmanto populārajā mūzikā, tāpēc neesot pamata to neizmantot Dziesmu un deju svētkos.
Iepriekšējos Dziesmu svētkos Mūrnieks īstenoja projektu, kur cilvēki paši varēja iedziedāt savu zīmi, izveidot karogu un pacelt to Dziesmu svētku atbalstam. Šī akcija guva lielu atbalstu, jo tā bija zīme kā komunikācijas līdzeklis, stāstīja šovasar piedzīvoto svētku radošais direktors.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!