Grupa "Astro'n'out" šodien, 1. novembrī, laiž klajā savu pirmo albumu angļu valodā "Lion's share". Ar šādu pirms gada prezentētā diska "Lauvas" pārizdevumu grupa piesaka sevi starptautiskajam mūzikas tirgum un iegriež savas desmitās dzimšanas dienas ballīti. Tās kulminācija gaidāma jau pēc nedēļas - 8. novembrī - retrospektīvā koncertā apakšzemes autostāvvietā.
Portāls "Delfi" aicināja grupas dvēseli un vienīgo meiteni Māru Upmani-Holšteini pastāstīt, kā šajos desmit gados mainījies "Astro'n'out" un kas sagaidāms jau tuvākajā laikā.
Kas ir jūsu publika? Tā grupas desmit pastāvēšanas gados ir ļoti mainījusies?
Tajos pirmajos albumos mums ir kaut kas no koledžroka, un mūs lika rindiņā ar geinfāstiem un dablfeisīliem, par ko mēs vienmēr apvainojāmies. Beigu beigās jau tomēr nācās atzīt, ka publika mums ir viena un tā pati - bijām viena paaudze, kas reizē sākuši. Tagad ir līdzīgi - interese par kaut kādu alternatīvu indī poproku, sintī-indī popu ir ļoti maziem procentiem, un tad tie paši arī staigā uz saundpoetiem, instrumentiem un astronautiem.
Vispār publiku ir grūti novērtēt. Daļa ar mums kopā ir izauguši un mainās ar mums kopā, bet ir arī tādi, kas mazliet ir tā kā apvainojušies, ka mēs tomēr pamazām maināmies. Tad ir tādi, kas sevi uzskata par visīstākajiem faniem un katru reizi pienāk klāt un atgādina, ka īstā labā dziesma ir tā, kas nav iekļuvusi nevienā albumā.
Piemēram, tāda "Ketamine", kas bija absolūts demo, bet tas demo bija jau apgājis kaut kādam paziņu lokam apkārt. Viņi sevi uzskata par visuzticīgākajiem faniem un vienlaikus uzskata, ka mēs paši esam nodevuši savu patieso būtību. Tad vēl "Tanki" ir tāda dziesma, kuras nespēlēšanu koncertos ļoti daudzi ņem ļaunā.
Bet zinu, ka ir arī tāda publikas daļa, kas līdz ar pēdējām dziesmām secinājuši: "O, tā grupa spēlē arī kaut ko normālu." Izpratne par mūziku un to, kam jābūt uz skatuves ir ļoti dažāda. Vieni uzskata, ka esam kļuvuši nelietīgi popsīgi, bet citi beidzot mūs atzīst par normālu grupu.
Kuri no visiem būs koncertā?
Koncertā domāju ieraudzīt tos, kas jau ierasti apmeklē visus koncertus un interesējas par Latvijas nosacīti alternatīvo skatuvi. Ceru, ka atnāks arī kāds, kas mūs ir klausījies agrāk, zinot, ka šis būs tāds retrospektīvāks koncerts - viņš dzirdēs tos sen gaidītos "Tankus" un vēl šo to no pirmā albuma. Vajag jau kādreiz atdot godu tiem īstajiem, pirmajiem faniem.
Tāpat ļoti ceru, ka būs sanākuši tie, kurus interesē mūsu pēdējie soļi - kam patīk "Lauvas". Mēs tomēr maināmies un, lai gan mēs mīlam vecos skaņdarbus un tie ir daļa no mums, jaunie ir spogulis tam, kas mēs esam tieši šobrīd.
Saprotu, ka patlaban grupa skatās arī tālāk par Latviju, piemēram, šoruden jau vairākkārt uzstājāties Lietuvā...
Jā, bija Viļņas mūzikas nedēļa, un nupat bijām "Loftas" klubā kopā ar Marku Polubenku, kurš būs viesis arī koncertā šeit. Decembrī mēs dodamies uz "Tamsta" klubu. Šie abi pieminētie, cik saprotu, ir kā divi lietuviešu palādiumi, kas savā starpā konkurē.
Tātad ir plāns iekarot Lietuvu?
Protams!
Arī Igauniju vai vēl kādu valsti?
Par tiem plāniem ir grūti runāt, jo viņi tā pamazām būvējas. Lai kaut ko iekarotu, jāsaprot tā mūzikas vide. Tad nu mēs tā pamazām taustāmies. Pirmie soļi varbūt ir tādi nedrošāki - skatāmies, kas koncertos patīk. Lietuviešiem vienmēr tuva bijusi elektronika, deju mūzika, bet Igaunija tāda skandināviska.
Pirmais singls no jaunā albuma angļu valodā, kas dzirdams arī Lietuvā, gan ir pavisam mierīgs...
Jā, bet arī tas ir tāds ambients, elektronika. Skaidrs, ka mēs nevaram pavisam mainīties, lai pielāgotos citiem, un tas arī būtu nepareizi. "Migla" patiesībā bija arī izlolotais singls arī latviski, bet mēs nokavējām - pēc vairākiem aktīvākiem domājām, ka tādu klusu, mierīgu nav vairs labi dot. Nu, tad vismaz angļu valodas albumā tas ir pirmais.
"Astro'n'out" - 'In Fog':
Tur arī viss pareizi saslēdzās - izdomājām, ka duets tam piestāvētu, un Markam tā dziesma ļoti patika, un viss tā labi saslēdzās.
Nezinu, cik labs gājiens tas bija Lietuvā, bet pašiem liekas, ka dziesma ir pietiekami alternatīva un oriģināla, lai varētu piesaistīt melomānu uzmanību. Tas noteikti nav tradicionālais radio singls. Interneta apritē gan viņu veiksmīgi ir izdevies izsludināt.
Ar nākamo singlu, ko domājam dot tādu popsīgāku, gan startēsim radiostacijās. Tas gan būs tikai Lietuvā, jo Latvijā mēs jau izdzīvojām gadu ar "Lauvām". Nevar visu laiku par sevi runāt.
Tad no Latvijas nedaudz nozudīsiet?
Tā sanāk, bet no Latvijas pavisam nozust nemaz nav iespējams, jo visu laiku ir kādi pasākumi un kaut kur vienmēr vēl skan iepriekšēji singli un, iespējams, kādi neplānoti koncerti arī uzradīsies.
Tūri gan neplānojam, un nākamais albums arī vēl tik ātri nebūs, tāpēc var teikt, ka pēc 8. novembra koncerta pataustīsimies, kas notiek ārzemēs.
Ir viegli rakstīt un izpildīt dziesmas angliski?
Angļu valoda mums ir nākusi līdzi jau no paša sākuma. Mēs sākām kā normāla īmo grupiņa tikai ar gabaliem angliski. Dziedājām par visādām tēmām, kuras tagad nesaprotu, kā pusaudži vispār spēj izdomāt. Toreiz šķita, ka neviens mani nesaprot un jāraksta par piščikiem un smagām vielām. Uz cilvēku jautājumiem, vai es zinu, ko rakstu, atbildēju, ka tā ir māksla.
Bet angļu valoda jau sākotnēji likās organiskāka un man jebko angliski ir vieglāk pateikt. Arī "es tevi mīlu" angliski skanēs ērti un apaļi, turklāt tas nemaz nav dabīgi. Latviski rakstīt nebanāli tomēr ir sarežģītāk.
Pārgājām uz Latviešu valodu, jo redzējām, ka "Tanki" labi aizgāja, Rīga aizgāja. Devām arī pāris angļu dziesmas, bet radiostacijas tās neņēma. Tagad saprotu - ja latvieši dzied, tad gribas skaidri saklausīt vārdus, dungot līdzi.
Kad rakstu dziesmu skices, es nedomāju, kādā valodā to daru. Mums ir vairākas labi zināmas dziesmas, kas sarakstītas vienā, bet vēlāk adaptētas otrā valodā, piemēram, "Kā luksofors" un "Stari".
Vai jaunais albums "Lion's Share" atšķiras no albuma "Lauvas"?
Galvenais, kur dziesmas atšķiras, ir teksti un vokāls, kas bija jāpārdzied ne tikai citā valodā, bet arī ar citu attieksmi. Piemēram, dziesma "Lauvas" latviešu versijā ir ņiprāka, bet angļu - melanholiskāka. Savukārt "Vilnis", kas jau bija gana kustīgs gabals, tagad ir vēl dejiskāks un emocijas ir vēl paspilgtinātākas.
Otra lieta, kas atšķir albumus, ir māsterings. Latviešu valoda ir asāka, bet angļu valodai ir labāks plūdums, kā dēļ dziesmā bieži vien jānomaina noskaņa ar dažādu mūzikas elementu palīdzību. Šajā ziņā paļāvāmies uz DJ Rudd ausīm, kurš to visu lika kopā.
Kāpēc nosaukums ir "Lion's Share" (no angļu valodas - "Lauvas tiesa") - arī saistīts ar pasaules iekarošanas plāniem?
Gribējām saglabāt lauvas kā albuma vadmotīvu, bet tas tomēr nebija pietiekami. Ja sākotnēji tā bija tikai vārdu spēle, tad vēlāk sapratām, ka jāparāda - "Astro'n'out" vienmēr būs tā grupa, kas spēlē "Daļa Rīgas", bet mēs arī gribam domāt plašāk. "Lauvas tiesa" liekas tam ļoti atbilstoša. Varbūt nākotnē kļūsim vēl dejiskāki un elektroniskāki.
Ir jau idejas nākamajam albumam?
Ir visādas skicītes, bet vēl ir jāpārkāpj tām astēm, kas palikušas - jānoslēdz posmiņš. Turklāt es ļoti nemīlu cilvēkos to īpašību, kas īpaši piemīt dažādiem māksliniekiem, arī man, ka tu iededzies par kādu lietu un esi kaislīgs, bet tikko kā pietrūkst spēka, tā tu ķeries pie nākamās lietas.
Mēs piespiedu kārtā mēģinām tā skrupulozi visu tagad ievērot. Jo tikai tad, kad viss būs pabeigts, pēc šī novembra varēšu teikt "viss, tas ir beidzies." Tad atkal varēsim atsākt eksperimentēt.
Un par koncertu 8. novembrī - kāpēc apakšzemes autostāvvieta? Kāpēc ne uz jumta?
Bija arī tāda doma, bet novembrī ir ļoti auksts, un tas tomēr ir diezgan nedroši -apsargiem ir jābūt visur sānos.
Pirms vairākiem gadiem dzirdēju kādas grupas koncertu Lietuvā industriālā underground klubā, kur apkārt bija betons un industriālais noformējums. Jau ieejot tādā, tu esi citā noskaņā - viss ir tā īpašāk, un mēs spriedām, ka desmit gadu jubileja varētu būt līdzīgā vietā.
Man vēl likās, ka Latvijai nav tādu klubu vai vietu. Sākotnēji bija variants par jumtu, jo vajag plašumu. Bet kad nāca ideja par autostāvvietu, bija tāds "O - tā ir īstā vieta, kur radīt tādu ballītes sajūtu!" Tas arī piestāv Rīgas videi un kura grupa gan vēl ir tuvāka Rīgai par mums? Mēs to pilsētvidi mīlam un gribam apdzīvot!