Maestro Raimondam Paulam - 78  (423)

Kā portālu "Delfi" informē izdevniecībā "MicRec", godinot Maestro jubilejā, izdota Paula 100 populārāko un jaunāko dziesmu nošu grāmata un kompaktdisks ar 20 populārāko dziesmu fonogrammām.

Klajā nācis arī Raimonda Paula domu par dzīvi un mūziku apkopojums.

Raimonds Pauls dzimis 1936. gada 12. janvārī, Rīgā. Bērnībā Pauls ieguva izglītību Emīla Dārziņa bērnu mūzikas skolā, vēlāk Latvijas konservatorijā, kur studēja klavierspēli pie profesora Hermaņa Brauna. No 1964. līdz 1972.gadam Pauls vadīja leģendāro Latvijas Filharmonijas estrādes orķestri.

Maestro Paula daiļradē apvienotas gan latviešu tautas mūzikas intonācijas, gan džeza, blūza, rokenrola, franču šansona, vācu šlāgera, popmūzikas un tautiskās ziņģes elementi.

Raimonda Paula mūziku izpildījuši tādi estrādes mākslinieki kā Viktors Lapčenoks un Nora Bumbiere, Ojārs Grīnbergs un Margarita Vilcāne, Alla Pugačova, Valērijs Ļeontjevs, Laima Vaikule, Liene Šomase, Ance Krauze, Normunds Rutulis, Jānis Moisejs un citi.

Kopš 1964. gada Raimonds Pauls rakstījis mūziku Rīgas kinostudijas filmām, kopā vairāk nekā 30 spēlfilmām, kā arī dokumentālajām un animācijas filmām. Par komponistu uzņemta TV filma "Un atkal Raimonds Pauls"(1972), dokumentālās filmas "Raimonds Pauls" (1977) "Maestro bez frakas"(1985), "Būt par Raimondu Paulu" (2006).

Raimonds Pauls rakstījis mūzika teātra izrādēm, to vidū latviešu teātra klasika "Īsa pamācība mīlēšanā", "Atjautīgā aukle", "Šerloks Holmss", "Brands", "Džons Neilands", "Elizabete – Anglijas karaliene", "Grāfs Monte Kristo", "Dāmu paradīze", "Melanholiskais valsis" utt.., leļļu teātra izrādēm "Runčuks Punčuks", "Velniņi", "Ceturtais skriemelis" un citām. Tāpat tapusi mūzika radiouzvedumiem un raidlugām.

Pauls bijis arī viens no jauno mūzikas izpildītāju konkursa "Jaunais Vilnis" organizētājiem un žūrijas vadītājiem.

Raimonds Pauls bijis kultūras ministrs Breša un Ivara Godmaņa valdībās (1988-1993). 1989. gadā ievēlēts PSRS Tautas deputātu padomē kā Latvijas Tautas frontes kandidāts. 1993. gadā iesaistījies partijā "Latvijas Ceļš", ieņēma kultūras valsts ministra amatu Valda Birkava valdībā. 1998. gadā piedalījās Jaunās partijas dibināšanā un kļuva par partijas priekšsēdētāju, no tās ievēlēts 7. Saeimā.

1999. gadā Pauls nesekmīgi kandidēja uz Latvijas prezidenta amatu. 2002. gadā atkal mainījis politisko piederību un 8. Saeimā jau pārstāvēja Tautas partiju (debatēs 8. Saeimas pilnvaru laikā gan piedalījās tikai vienu reizi). Ievēlēts arī 9. Saeimā, kuras pēdējā darbības gadā neveica pārreģistrāciju Tautas partijā. 10. Saeimas vēlēšanās viņš vairs nekandidēja, un līdz ar 9. Saeimas pilnvaru beigām pārtraucis politisko darbību.