"Dziesma ir par apjukuma saldo sajūtu starp nožēlu un aizmiršanos kaisles varā, izejot no pieņemtiem uzvedības rāmjiem. Notiek visādi pārpratumi, un pavasaris to visu sagriež vēl lielākā ātrumā. Dainas liecina, ka latviešiem nav bijis svešas tādas izjūtas, un varbūt tas, kas mūsu jūtu dzīvē notiek tagad, ir tikai nožēlojama kopija tam, kas bija. Bez interneta un planšetēm, tikai daba un sajūtas. Dziesma par to, ko varbūt pēc tam nožēlo, bet, ja lec brīvā kritienā, tad ar pilnu jaudu!" saka Juris Kaukulis.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit