Ērika Ešenvalda 'Lūkas pasija' piedzīvos pasaules pirmatskaņojumu  (1)

""Lūkas pasija" bija Sigvarda Kļavas iniciatīva. Pirms desmit gadiem es uzrakstīju opusu "Kristus ciešanas un augšāmcelšanās", un tās bija pirmās muzikālās sajūtas, uzdrīkstēšanās ielikt šo stāstu mūzikā.

Lūkas rāda Kristu kā Cilvēka Dēlu, un šī cilvēcība ir ļoti klātesoša arī Lūkas evaņģēlijā. Mans stāsts mūzikā aizsākas ar brīdi, kad Piltāts nodod Kristu pūļa varā – tur raud sievas, viņa pēdējais apģērbs tiek sadalīts, kareivjiem savā starpā metot kauliņus. Bet šiem dramatiskajiem notikumiem es pretstatu kaut ko gaišu no Kristus dzīves iepriekšējiem gadiem, gaišas epizodes no Kristus bērnības, kad viņš guļ un māte skaita vakara lūgšanu.

Arī to, kad Kristus ir paaudzies un, visticamāk, apguvis sava tēva Jāzepa arodu, galdniecību. Ir spēcīga sajūta apzināties, ja pirms desmit gadiem Kristus roka glaudīja koku, apstrādājot to, tad ciešanu ceļā uz Golgātu viņam šis koks ir jānes. Tur ir pretruna un reizē brīnums, ka krusts glābj cilvēci. Un par to arī ir šis opuss. Solisti skaņdarbā nepilda konkrētu lomu, izņemot Daumantu Kalniņu, kurš ir pazudušais dēls, jo tikai Lūkas evaņģēlijā atrodama Kristus līdzība par pazudušo dēlu. Pētot, ar ko Lūkas evaņģēlijs atšķiras no citiem, sapratu, ka vēlos izstāstīt mūzikā par šo pazudušo dēlu," stāsta Ešenvalds.

No Johana Sebastiana Baha "Marka pasijas" saglabājies tikai librets, turpretim mūzika (vismaz laba tiesa no tās) gājusi zudībā. Vācu diriģents, ērģelnieks un komponists Dīthards Hellmans rekonstruēja "Marka pasiju", viņa veikuma pasaules pirmatskaņojums notika 1964. gadā.

Latvijā "Marka pasijas" restaurācijas versija pirmoreiz izskanēja Sigvarda Kļavas vadībā 2005. gada Lielajā Piektdienā. "Marka pasija" ir skaista mūzika, kas Kristus nāves vēsti pauž Baham raksturīgā apgarotā lakonismā, skaudrumā un vienlaikus dievišķā daiļumā.