'Radīti mūzikai': Elvijs Endelis sapņo nospēlēt solo ar Berlīnes filharmonijas orķestri  (11)

Līdz šova sākumam portāls "Delfi" katru darbadienu piedāvās ieskatu viena šova dalībnieka biogrāfijā, pasaules redzējumā un atklāsmēs par un ap mūziku. Šoreiz - Elvijs Endelis.

Topošais sitaminstrumentālists - 23 gadus vecais Elvijs Endelis studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie talantīgajiem pedagogiem Riharda Zaļupes (marimba, vibrafons) un Edgara Saksona (timpāni, mazā bunga, perkusijas). To, ka mūzika būs viņa dzīves galvenā aizraušanās, Elvijs sapratis agri. 

Mammas dziedātās dziesmiņas bērnībā, kā arī onkuļa muzikālā pieredze iedvesmojusi ar mūziku nodarboties jau kopš četru gadu vecuma, bet 9. klasē Elvijs nolēmis, ka tā būs arī viņa profesija. Mūzikas skolā solfedžo pasniedzējs ieteicis Elvijam apgūt sitaminstrumentu spēli, jo tā esot piemērota temperamentīgiem cilvēkiem. Neskatoties uz ātro dabu, Elvijam vismīļākā ir tieši romantiskā mūzika, bet šībrīža sapnis – nospēlēt solo ar Berlīnes filharmonijas orķestri.

"Gribētu katram cilvēkam novēlēt pēc iespējas ātrāk atrast savu vietu dzīvē, un, ja tiek trāpīts pareizi, tad ir no sirds jauki apzināties, ka visu mūžu varēsi darīt to, kas patīk visvairāk. Savukārt saviem konkurentiem šovā novēlu – daudz veiksmes un izturības! Popularizēsim klasisko mūziku kopā!" saka Elvijs. 

Kāpēc pieteicies konkursam "Radīti mūzikai"?

Pieteicos tāpēc, ka šis ir vēl nebijis pasākums Latvijā, kā arī pats nekad vēl neesmu piedalījies šāda veida šovā. Domāju, ka tā būs ļoti liela un vērtīga pieredze. Kā arī, protams, lai popularizētu klasisko/akadēmisko mūziku un iepazīstinātu plašāku cilvēku auditoriju ar sitaminstrumentiem un to iespējām.

Lūdzu, pastāsti dažos vārdos - ko jums nozīmē mūzika?

Mūzika man nozīmē ļoti daudz, principā tā ir neatliekama manas dzīves sastāvdaļa jau kopš pašas bērnības. Patīk gan klausīties, gan skatīties, kā muzicē talantīgie kolēģi, kā arī mākslinieki visā pasaulē, gan arī, protams, spēlēt pašam.

Kādas, tavuprāt, ir klasiskās mūzikas priekšrocības, salīdzinot ar citiem mūzikas žanriem?

Manuprāt, klasiskās mūzikas vislielākā priekšrocība, salīdzinot ar citiem žanriem, ir tā, ka šī mūzika ir sakomponēta un radīta tik kvalitatīvi augstā līmenī, ka, gadiem ejot, cilvēki joprojām to klausās ar interesi. Salīdzinot ar citiem žanriem, tai ir paliekoša vērtība.

Kurā vecumā visgrūtāk bija piespiest sevi mācīties spēlēt?

Laikam jau jāsaka, ka 13-15 gadu vecumā, jo tajā brīdī it nemaz prātā nenāca, ka katru dienu būtu jāspēlē vai cītīgi jāmācās. Visgrūtāk laikam bija, kad, paskatoties ārā pa skolas logu, redzēju, ka bērni laukumā spēlē bumbu, bet man stunda bija tikko sākusies.

Ar ko nodarbojies brīvajā laikā?

Šobrīd mācos un strādāju vairākos darbos - strādāju Latvijas Nacionālās operas orķestrī, mācu jaunos censoņus mūzikas privātskolā "Namiņš", kā arī spēlēju Latvijas Republikas zemessardzes orķestrī, tāpēc brīvā laika ir maz, bet siltajā laikā pēc iespējas biežāk tomēr mēģinu nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm - uzspēlēt futbolu vai basketbolu.

Kurš varētu būt tavs sapņu ceļojums?

Ir vairāki varianti, bet vismaz vienreiz dzīvē gribu aizbraukt uz Maiami Kalifornijas štatā.

Mīļākā grāmata, filma?

Mīļākā grāmata laikam ir "Harija Potera" 4. daļa, kaut vai tāpēc, ka ne katru 654 lappušu biezu grāmatu lasīju ar tādu interesi, savukārt filmu īsti nevaru izvēlēties, noteikti kāda no jaukajām amerikāņu komēdijām.