Dzintaru koncertzāles sezonas atklāšanā – 'Radīti mūzikai' uzvarētājs Kaspars Šmits  (3)

Dzintaru koncertzāles vasaras sezonas atklāšanas koncertā klausītājus gaida tikšanās ar izciliem un starptautiskus panākumus guvušiem Latvijas māksliniekiem – Vestardu Šimku, Kseniju Sidorovu, Intu Dālderi, kā arī tradīcijām bagāto Liepājas Simfonisko orķestri, kas, būdams pirmais orķestris Baltijas valstīs, izceļas ar tikai sev raksturīgo dzintara skanējumu un emocionālo degsmi.

Pie diriģenta pults – Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents – Mārtiņš Ozoliņš. Programmā: uvertīra no Kārļa Marijas Vēbera operas "Oberons", Džordža Geršvina "Rapsodija blūza stilā", melodijas no Leonarda Bernsteina operas "Kandids", Astora Pjacollas temperamentīgie skaņdarbi, kā arī ar lielisko humora izjūtu apveltītā latviešu komponista Pētera Plakida skaņdarbs "Vēl viena Vēbera opera".

Kaspars Šmits ir 22 gadus vecs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas 1. kursa students asociētā profesora Jāņa Retenā klasē, kurš uzvarēja tikko izskanējušajā klasiskās un džeza mūzikas televīzijas šovā "Radīti mūzikai".

Viņš sešu nedēļu garumā Latvijas Televīzijas 1. kanālā kopā ar septiņiem citiem klasiskās mūzikas izpildītājiem cīnījās par spožākā jaunā mūziķa titulu. Dalība Dzintaru koncertzāles sezonas atklāšanas koncertā ir kā daļa no balvas televīzijas šovā, kas viņam būs pirmā šāda līmeņa uzstāšanās. Koncertā viņš kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā atskaņos ugunīgo Vitorio Monti "Čardašu".

Iespaidīgo pūšaminstrumentu tubu Kaspars Šmits sāka mācīties, kad saprata: "Trompete man skanēja vairāk pēc suņa kauciena". Jau no mazotnes viņš piedalījies dziedāšanas konkursos, "plinkšķinājis" pa klavieru taustiņiem un spēlējis trompeti. "Atceros sevi lāča kostīmā bērnudārza muzikālajā priekšnesumā un "kadrus", kā, lēkājot pa gultu, pūtu trompetē," viņš smaidot saka.

Aptuveni četrpadsmit gadu vecumā Kaspars bija izlēmis izstāties no Smiltenes mūzikas skolas, un tagad lielu paldies par pūlēm viņu noturēt mūzikas lauciņā var teikt savam skolotājam Pēterim Vilkam. Arī instrumenta izvēli noteica tieši skolotājs. "Orķestrī vajadzēja tubistu, mans skolotājs Pēteris bija izdomājis pāris gājienus uz priekšu, tāpēc piespēlēja man tubu," tagad atceras jaunais mūziķis.

Nākotnē viņš vēlētos spēlēt Latvijas Nacionālajā operā un uzstāties kopā ar pasaulslaveno tenoru Andrea Bočelli. "Kāds izcils mūziķis reiz man teica, ka instrumentam ir jābūt tavam dzīvesbiedram. Ja cilvēki tavā dzīvē nāk un iet, situācijas mainās, instruments vienmēr būs tev pie rokas. Un es to arī novērtēju!" uzsver Kaspars Šmits.

"Čardašs" ir mūsdienās zināmākā un biežāk atskaņotā itāļu komponista Vitorio Monti kompozīcija, kas sacerēta 1904. gadā. Tā ir ungāru tradicionālā deja, kas dejota krogos un tā arī ieguvusi savu nosaukumu (ungāru valodā csárda – krogs). Līdzīgi kā Ferenca Lista ungāru rapsodijas, arī Monti "Čardašs" ir brīvā, improvizatoriskā manierē rakstīts darbs ar spilgtu tempu kontrastu. Oriģināli rakstīts vijolei vai mandolīnai ar klavieru pavadījumu, šis darbs aranžēts dažādiem instrumentiem un orķestru sastāviem.

Dzintaru koncertzāle ir viena no senākajām atvērtā tipa koncertzālēm Latvijā, bet tās arhitektoniskais un akustiskais risinājums ir viens no labākajiem šajā jomā. Savukārt mazā (slēgtā) Dzintaru koncertzāles zāle ir novērtēta kā nozīmīgs kultūras vēstures piemineklis, kas šobrīd tiek restaurēts. Pēc renovācijas, kuru plānots pabeigt līdz šī gada beigām, apmeklētājiem tiks piedāvāta mūsdienu prasībām atbilstoša koncertzāle, kurā norisināsies koncerti gan ziemas, gan vasaras sezonā.