Trešdien, 2.jūlijā, "Latvijas 1. Rokkafejnīcā" atklāts vīru kopas "Vilki" pirmais latviešu jūras braucēju, zvejnieku un pārcēlāju dziesmu albums "Jūras Vilki", stāsta vīru kopas vadītājs Edgars Lipors.
Jaunais albums nav tapis profesionālā ierakstu studijā, bet gan Gaujas krastā "Lejzemnieku" mājās pie Latvijas skaņu ieraksta meistara Tāļa Timrota. Latvijas daba un īpašais vīru dziedājums par mājām, ilgām, dzimteni un mīlestību albumam ir piešķīris neatkārtojamu un latviešiem raksturīgo skanējumu.
Kad pret Māri Ošu VDK safabricēja krimināllietu, ansambļa vadību uzņēmās toreizējais Dailes teātra direktors Bērtulis Pizičs. Tomēr atkal sekoja čekas provokācijas. Tādēļ ansamblis pārkārtojās un pārtapa folkloras kopā "Liepavots", bet 1992. gadā gluži organiski pārauga "Vilkos", kurā no pirmā sastāva dzied vairs tikai Andris Balcers.
Šobrīd vīru kopā "Vilki" ir seši dažādu nozaru profesionāļi, kurus vieno latviešu karavīra dzīvesziņa, mīlestība pret Latviju, interese par tās vēsturi, kā arī vēlēšanās kaut par kripatiņu latviešos raisīt pašapziņu, vīrišķīgu stāju un izpratni par savām saknēm.
Katrs no kopas dalībniekiem pieprot kādu no senajiem arodiem: apstrādā koku, ādu, kaļ 10.-13. gadsimta rotas. Arī tērpus gatavo paši: šuj kreklus, vamžus un apavus. Pat senie mūzikas instrumenti, kurus spēlē, ir pašu gatavoti. Tas viss tapis, pētot arheoloģiskajos izrakumos Latvijā atrastos 9.-13. gs. tērpu fragmentus, rotas un bagātīgo etnogrāfisko mantojumu.
Senas un nezināmas folkloras izpēte, dziļa latvietība, vīrišķības apzināšanās un vēlme pasargāt savu zemi ar muzikāliem ieročiem, vēstures stāstīšanu, rādīšanu, ar savu piemēru. Tāpēc bieži vien "Vilku" koncertos galvenais nav tikai dziedāšana un muzicēšana, bet arī enerģētika.
Repertuāra pamatu veido karavīru dziesmas no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Dziesmas tiek meklētas E. Melngaiļa, A. Jurjāna, J. Vītoliņa un A. Krūmiņa savāktajos latviešu tautas mūzikas materiālos, bet vismaz puse no I pasaules kara latviešu strēlnieku, kā arī no II pasaules kara latviešu leģionāriem un nacionālajiem partizāniem pierakstītas, tiekoties ar šo cīņu dalībniekiem.
Par savu uzdevumu "Vilki" apņēmušies aptvert visus laikposmus, lai emocionāli izjustu un radītu priekšstatu par Latvijas karavīru visas Latvijas pastāvēšanas laikā, savus atklājumus nododot nākamajām paaudzēm. Tāpēc "Vilki" pilda arī tādu kā neoficiālu vēstures skolotāju lomu - brauc uz Latvijas skolām, muzicē un dzied, rāda un stāsta par senajiem latviešu karavīru ieročiem, godu, pašlepnumu, drosmi un cieņu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
