Jau šonedēļ - 4. un 5.jūlijā - Raunā un Drustos norisināsies kultūras un lauksaimniecības festivāls "Rodam Raunas novadā". Tā divos vakara koncertos uzstāsies nepārsātināts skaits spilgtu latviešu mūziķu un muzikālo apvienību.
Festvālā piedalās Edavārdi, "Lādezers", "Manta", Anta Enģele, "Zarbugans" (attēlā) un "Nepieradinātā Folka Orķestris".
Vidzemes vidienē ceturto gadu pēc kārtas gaidāmi novada svētki, kas citu vidū izceļas ar muzikāliem meklējumiem un labsirdīgu, bet rezervētu attieksmi pret ziņģēm un līnijdejām. Līdz šim klausītājiem piedāvātas neatkarīgās skatuves vērtības, autentiska un futūristiska tautas mūzika, bezkompromisu dziesminieki un populārās mūzikas klasiķi. Ierastajam žanru salikumam šogad piepulcēsies arī hiphops un džezs, norāda festivāla rīkotāji.
Festivālam apzināti tiek izvēlēts neliels skaits dažādu žanru mākslinieku, lai klausītājam katrs muzikālais piedzīvojums paliktu atmiņā un to nepārmāktu cits - līdzīgs.
Tā arī šogad festivāla ietvaros notiks divi vakara koncerti, kuros katrā gaidāmas trīs atsevišķas uzstāšanās, kā arī noslēguma zaļumballe. 4.jūlijā Raunas ciema Tanīsa pilskalnā rīkotāji aicina baudīt "Klusās mūzikas koncertu", savukārt "Skaļās mūzikas koncerts" un zaļumballe norisināsies Drustu ciema estrādē 5.jūlija vakarā.
Par māksliniekiem:
Edavārdi
Tieši "Skaļās mūzikas koncertā" uzstāsies mūziķi, kurus rīkotāji nosauc vispirms. Repa izpildītājs un liriķis Edavārdi ir viens no spilgtākajiem vārdiem šā brīža Latvijas hiphopa vilnī. Kopš 2005.gada izdevis četrus albumus un vienu miksteipu, darbojies kolektīvos "PKI" un "Riekstu armija", kā arī ir sadarbojies ar atzītiem savas un iepriekšējās paaudzes reperiem un bītmeikeriem.
Iespējams, ka mijiedarbība ar tādiem vienlīdz augstu vērtējamiem māksliniekiem kā ansis, Oriole, Eliots un Skutelis ir veicinājusi labvēlīgu radošo konkurenci un ļāvusi atrast savu rokrakstu gan tekstu veidošanā, gan pavadījumu jeb bītu izvēlē.
Edavārdi teksti izceļas ar veselīgu pašironiju un kritisku, tomēr gaišu skatu uz dzīvi. Tas raksturīgs arī nesenajam hitam "Kačā Karmu" no miksteipa "Es esmu šeit".
"Lādezers"
Grupa un tās kodols - Aigars Voitišķis un Ingus Ulmanis - neapšaubāmi ir latviešu populārās mūzikas klasiķi. Nepievēršoties virknei citu ansambļu un muzikālo sastāvu, kuros abi darbojušies un radījuši paliekošas vērtības, jāteic, ka "Lādezera" trumpis ir melodiskums, ar ko daudziem saistās mūzika no deviņdesmitajiem. Vairākas klausītāju paaudzes par tuvām un īpašām joprojām uzskata daudzas "Lādezera" dziesmas ne tikai "Tuvāk vēl", "Cik savādi" vai "Pārsteigums".
Ja popmūzikai mūsdienās bieži tiek piekabināts "šovs" un dažādi elementi uztveres kairināšanai, tad "Lādezers" pierāda, cik vērtīga un dzīvotspējīga ir pati mūzika, arī tad, ja to izpilda bez uzbāzības un pārspīlējuma.
Savu skatījumu par to, kāds var būt priekšnesums, Ulmanis un Voitišķis pēdējos gados ir spilgti rādījuši abu veidotajās "Dabas koncertzālēs". Drustu estrādē "Lādezers" uzstāsies trijatā kopā ar Gintu Solu.
Fanu veidots video dziesmai "Cik savādi".
Anta Eņģele
Antas Eņģeles vārds, visdrīzāk, nebūs svešs tiem, kuri seko dziesminieku kustībai un pazīst Haraldu Sīmani, Valdi Atālu, arī Borisu Grebenščikovu. Šai dziesminiecei piemīt spēja atklāt jaunu patiesību katrā dziesmā, ko tā izpilda, kā arī aizraut un iedvesmot mūzikai atvērtus klausītājus. Īstam folkoncertam bez Antas piedalīšanās allaž pietrūkst pabeigtības sajūtas.
Viņas repertuārā nav nejaušu dziesmu, katra ir izmeklēta un izjusta – sākot ar hipiju balādēm, meditatīvām tautasdziesmām, ainām no Imanta Kalniņa mūzikliem, krievu romancēm, padomju kinofilmu pērlēm, beidzot ar Raimonda Paula dziesmām īpašā "Eņģeliskā" skanējumā.
Dziesminiece darbojusies teātra klubā "Austrumu robeža", Jaunajā Rīgas teātrī, veidojusi soloprogrammas "Krievu romanču vakars", "Mana sirds", "Bilijeradosti", "Rīsa zvejnieki" ( ar Zani Šmiti un Ilzi Grunti) un "Jūras dziesmas" (ar somu akordeonistu Marko Ojalu).
Video no "Jūras dziesmu" programmas
"Nepieradinātā Folka Orķestris"
"Nepieradinātā Folka Orķestris" izveidojies pirms četriem gadiem, vairākiem muzikāli spējīgiem un spilgtiem jauniešiem satiekot filozofu un ģitāristu Andreju Grimmu.
Orķestris, kas nav orķestris vārda klasiskā nozīmē spēlē pašsacerētus skaņdarbus, kā arī nepieradinātu dažādu tradīciju, tautu, laiku un noskaņu mūziku ar mērķi atklāt atšķirīgo un unikālo, kas vieno kultūras.
"Nepieradinātā Folka Orķestra" sastāvā šobrīd skan flautas, akordeons, ģitāra, ukulele, īru stabule, slīdskanis, klavieres, basģitāra un bungas. Orķestris pieredzējis aktīvu koncertdarbību – aiz muguras dalība festivālos "Rīgas ritmi", "Porta", "Zemlika", "Give&Get", "Viljandi Folk Festival", jūlijā gaidāma debijas albuma "Antarktīda kūst!" izdošana.
"Manta"
Ansamblis "Manta" cenšas sevi nepieskaitīt nevienam žanram, bet arī nevairās no atpazīstamības un plašā klausītāju loka, ko iemantojusi "Hospitāļu iela" un "Gaujarts".
Ansambļa radošais dzinējs ir Edgars Šubrovskis, kura muzikālā darbība kopš deviņdesmito gadu sākuma ļauj viņu pieteikt ar visskaļākajiem īpašības vārdiem. Var arī vienkārši teikt, ka viņa galvā aizsākušās daudzu mīļotās "Hospitāļu ielas" dziesmas un vārdi; balss un ģitāra dzirdama "Kartāgas ierakstos"; taustiņu spēle un attieksme jūtama vienā no labākajiem "Baložu pilnu pagalmu" albumiem "Esi ar mani!".
Šubrovska domubiedri "Mantā" ir Edgars Mākens – alternatīvās estrādes grupas "Gaujarts" līderis –, sintezatorists Oskars Upenieks un Raitis Viļumovs, kurš "Ārzemnieku" sastāvā cepa Latvijas kūku Kopenhāgenā.
Vairākos pastāvēšanas gados "Manta" ir nodevusi klausītājiem ar elektropopu un pagrīdes attieksmi saistāmas dziesmas "Viva Voleros", "Jāsmejas kopā", "Tūkstošreiz" un "Antikristaps", kā arī tuvākajos mēnešos gatavojas debijas albuma izdošanai.
"Viva Voleros" video
"Zarbugans"
"Rodam Raunas novadā" ietvaros 4.jūlija vakarā Raunas ciema Tanīsa pilskalnu pieskandinās "Klusās mūzikas koncerts". Kā pirmos koncerta dalībniekus rīkotāji nosauc etnodžeza mūzikas trio/koncertprogrammu "Zarbugans", kuras centrā ir koklētāja Laima Jansone.
"Klusās mūzikas koncerta" veidotājs Andrejs Grimms par muzikālo apvienību stāsta šādi:
"Gluži virspusēji kritiķi mēdz Laimu Jansoni slavēt par kokles iznešanu uz lielās skatuves. Viņas būtība slēpjas, gluži pretēji, trauslā un niansētā mūzikas spēlēšanā, kas savienojas ar pamatotu protestu tradīciju uzliktiem rāmjiem. „Man patīk tie brīži saspēlē, kad enerģija plūst pāri malām. Tā ir zināma līdzsvara atklāšana starp sevi un otru spēlētāju, starp savu un klausītāju pasaulēm,” saka Laima Jansone.
Sadarbojusies ar Latvijas Radio kori, Igo, "Auļiem", "Skyforger", Antu Eņģeli, Ilgu Reiznieci, - Raunā Laima spēlēs kopā ar sitamo instrumentu virtuozu Arti Orubu un kontrabasistu Andri Grunti – abi mūziķi ar džeza pieredzi un vēlēšanos pārvarēt sarežģītības labirintus vienkāršā skaņas atvērtībā.
Priekšnesumā līdzās koklei, kontrabasam, bungām un perkusijām tiek izmantots sapņu ķērājam līdzīgs ritenis ar spirālveida zīmējumu, skārda plāksne, galdiņš un zarbugans – timpāna plēve, kas tiek vēdināta un ar gaisa palīdzību rada dažādus ritmiskus zīmējumus."
Plašāka programma
Muzikālie vakari ir tikai daļa no "Rodam Raunas novadā" piedāvājuma. Festivāls katru gadu tiek veltīts kādai jomai, kas atspoguļo novada iedzīvotāju lauksaimniecisko nodarbošanos vai arī kādu vaļasprieku. Raunas novadā, sevišķi Drustu pagastā, ir daudz ezeru, kurus iecienījuši gan makšķernieki, gan dažādās zemūdens radības, tādēļ šā gada festivāls veltīts zivīm.
5.jūlijā pulksten 11 Drustos kņadēs zivju tirgus, kur novada iedzīvotāji un citi tirgotāji piedāvās arī piena, zemeņu un medus produktus atbilstoši festivāla aizvadīto gadu tematikai.
Pulksten 13 Drustu estrādē vietējo dziedošo, dejojošo un teātra kolektīvu sniegumu varēs vērot pašdarbnieku koncertā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
