Koru olimpiādei nav labākas vietas par Rīgu, pārliecināts 'The Guardian' kritiķis  (55)

Tas tā ir ne tikai tāpēc, ka Latvijas vokālā grupa "Latvian Voices" 2012. gadā Pasaules koru olimpiādē ASV ieguva zelta medaļu un čempiona titulu, bet arī tāpēc, ka Latvijas nacionālā identitāte ir cieši saistīta ar koru dziedāšanas tradīciju, skaidro mūzikas apskatnieks.

Pasākumā piedalās 27 000 dziedātāju no 73 valstīm, kas veido 460 korus un sacenšas 29 kategorijās, bet "vislielāko iespaidu atstāj tas, kā dziedāšana ir iespiedusies Latvijas nacionālajā psihē", raksturo Serviss.

Latvieši no "komponista līdz premjerministram, no operas zvaigznes līdz folkmūziķim uzskata, ka dziedāšanas tradīcija bija viņu mazās valsts lielākais vienojošais spēks un fenomens", raksturo klasiskās mūzikas kritiķis, kurš ir viesojies Latvijā.

"Viņu nesenā vēsture, pirmām kārtām "Dziesmotā revolūcija" astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā, parāda, cik svarīgi bija masu dziedāšanas svētki, lai mobilizētu Latvijas iedzīvotāju vienotību miermīlīgai, bet neapstrīdamai mērķa sasniegšanai, kas noveda pie neatkarības no Padomju Savienības 1991. gadā," raksta Serviss.

Latviešu koru dziedāšanas tradīcija aizsākusies tikai 19. gadsimta vidū, tomēr grūtā darbā, paaudzēm izglītojot cilvēkus mūzikas jomā, ir radusies šķietami dabīga saikne starp Latviju un dziedāšanu, raksta britu apskatnieks, atsaucoties uz diriģenta un viena no koru olimpiādes tiesnešiem Ivara Cinkusa viņam teikto.

Katra atkāpšanās no mūzikas izglītības Latvijas skolās draud izjaukt šo saikni starp valsti un dziedāšanas tradīciju. "Tas ir starptautisks kauns, jo mums visiem vajag piemēru no tādas valsts kā Latvija, kura parāda, kas ir iespējams, ja cilvēki sanāk kopā, lai dziedātu," raksta Serviss, velkot paralēles ar draudošo krīzi Lielbritānijas muzikālās izglītības finansējumā.