"Zilie krēsli tagad izrādījās noderīgi korim," Reinis Sējāns piekārto, ar košzilu samtu apvilktus, sludinājumu portālā atrastos mīkstos atzveltnes sēžamos "Instrumentu" studijā, kas ir pazīstamās latviešu grupas radošais templis, saimniecības ēka, tikšanās vieta un nepārspīlējot – otrās mājas. Tur tiekamies dienā, kad Pasaules koru olimpiāde tik tikko sākusies un, kā saka viens no grupas dalībniekiem Jānis Šipkēvics, jau intuitīvi jūtama gaisā. "Instrumenti" tur gatavojas olimpiādes otrajam Zvaigžņu koncertam, kur uzstāsies kopā ar jauniešu kori "Sōla".
Kā allaž, vairāk runā Jānis jeb Shipsi, reizēm aizpeldot visai apcerīgās tālēs par uzdotā jautājuma tēmu, bet viņu ar īsām, mazliet ironiskām piezīmēm pie zemes atpakaļ atvelk Reinis, uz skatuves pazīstams kā Reinsi. Mūziķi stāsta par to, cik svarīgi ir sapurināt vienam otru, neļaut ritenim apstāties un to, cik nozīmīga katra muzikālajā izaugsmē ir bijusi būšana vai arī nebūšana korī.
Jānis Šipkēvics: Mums ir dota iespēja šīs lielās koru olimpiādes kontekstā savu mūziku sakausēt ar vokālo un koru mūziku, vairāk nekā tas šobrīd ir "Instrumentu" ikdienā. Šis bija lielisks piedāvājums, kuru galīgi nevarējām atraidīt - savu mūziku pastiprināt un integrēt kora skanējumā. Šajā gadījumā koncertā skanēs mūsu jaunākā mūzika, kas ir albums "Procrastination" un programma, ko spēlējām koncertzālē "Palladium" pagājušā gada rudenī. Paši esam nākuši no vokālās un kormūzikas vides [abi mūziķi dziedājuši arī a cappella grupā "Cosmos" - red.], un koncerta programmā centāmies darīt tā, lai koris nav tikai skaists fons. Negribējām arī, lai tas izskatās pēc tā brīža, kas kādreiz pienāk katram mūziķim...
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
