Nākamajā dienā pēc fesivāla "Positivus" beigām Tallinā uzstājās viena no ievērojamākajām sievietēm rokmūzikā – Patija Smita. Ceļā uz koncertu spriežam par to, kādi mēdz būt aizgājušā gadsimta otrās puses zvaigžņu koncerti mūsdienās – Nīls Jangs un Bobs Dilans savu pulveri jau šķiet izšāvuši, taču "Pixies" un Deivids Berns joprojām spēj aizraut ne pa jokam. Mēs pat nenojautām to, kas mūs gaida - par spīti tam, ka koncertu skatītāji vēroja sēžot, jau sākotnēji bija skaidrs – šis ir rokmūzikas koncerts, mūsu priekšā ir rokmūzikas leģenda.
Koncerta pirmā daļa tika ievadīta piezemētās noskaņās – jau Patijas Smitas uznāciens sniedz sajūtu, ka māksliniece ir pilnīgi atbrīvota, pieredzējusi daudzas ballītes – tā vietā koncerta ieskaņa liek domāt par kamermūziku. Taču tā nebūt nav kritika – šādā formātā mūzika izskan pilnasinīgi, ļaujot baudīt muzikālas un emocionālas nianses.
Pavadošais sastāvs ir vienkāršs – bungas, bass, taustiņi un ģitāra. Arī pati Smita daļā dziesmu spēlē akustisko ģitāru. Mūzikas struktūra ir vienkārša, taču precīza un izjusta. Spilgti var sajust – muzikālu eksperimentu un ārdīšanās laiks ir aiz muguras, tagad svarīgāka ir kvalitāte un nianses.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!