Ainars_Rubikis_foto_Kaspars_Garda
Foto: Kaspars Garda, Rīga 2014
Diriģentu Aināru Rubiķi, kurš Latvijā atpūšas pēc Novosibirskā paveiktā un iegūtās "Zelta maskas" prēmijas par Bernsteina "Mesas" iestudējumu, sastopu nedēļu pirms festivāla "Artisimo" galā koncerta "Ceļojumu gadi", kas 8. augustā notiks Dzintaru koncertzālē. "Nevajag ļauties steigai un stresam – tas ne pie kā laba nenoved," lasu diriģenta atsūtītajā īsziņā, ar nelielu kavēšanos dodoties uz kafejnīcu "Epikūra dārzs", kur esam vienojušies aprunāties pie kafijas tases – par mūziku, latviešu mūziķu ceļojumiem un ieskicējot arī Aināra turpmākos plānus.

Kā ir ar steigu un stresu - vai jums no šīm divām lietām savā darbā izdodas izvairīties?

(Smejas.) Ir lietas, kur no šīm parādībām var izvairīties, - kaut vai šis rīts, kad šķita, ka kavējam interviju. Bet patiesībā jau pasaulē neko nevar nokavēt. Šīs bezjēdzīgās situācijas, kurās vairs neko nekādi nevari ietekmēt, ir izdevies pārvarēt tā, ka nesēžu mašīnā pie stūres, nekliedzu, nesitu pa stūri, sēžot "korķī". Dzīve un sadzīve šobrīd ir tik ātra, kādu paši esam to radījuši, tāpēc šobrīd tam visam vairs netiekam līdzi. Tāpēc arī sākas veģetatīvās distonijas un citas nervu slimības, kas mums rada tikai ļaunumu. Ja situācija nav atkarīga no tevis un tu to nevari mainīt, tad...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!