Intervija ar 'F[ei]K' basģitāristu Gustu Leimani: Latvijas rokmūzikas skatuve ir pamirusi  (25)

Sākotnēji "F[ei]K" izziņoja tikai vienu koncertu, taču jau šajā sestdienā grupa, dalot skatuvi ar "Inokentiju Mārplu", viesosies Cēsīs, lai sniegtu vēl vienu ekskluzīvu priekšnesumu. Lai uzzinātu vairāk par to, kas ir bijis, kas būs un, ko var sagaidīt koncertā, portāls "Delfi" tikās ar "F[ei]K" basģitāristu Gustu Leimani (attēlā pa kreisi).  

Jūs sākotnēji izziņojāt tikai vienu koncertu - festivālā 'Laba daba'. Kas lika pārdomāt un tomēr uz skatuves kāpt atkārtoti?

Ar Cēsu koncerta organizatoriem par potenciālo uzstāšanos bijām runājuši jau sen, taču sākotnēji vēlējāmies redzēt, kā viss notiks. Doma par pasākumu Cēsīs šķita gana pašsaprotama, jo tieši tur lielā mērā mums viss sākās - klubā "Vidzemnieks" "F[ei]K" savulaik aizvadīja savu pirmo uzstāšanos. Tāpat arī pirms lielās pauzes paspējām vēl uzstāties vecajā "Fonoklubā', tieši tāpēc atgriešanās dzimšanas dienas koncertā šķiet tik laba ideja.  

Turklāt jums arī viens no oriģinālajiem grupas dalībniekiem ir cēsnieks. Nevarēju nepamanīt, ka viņš nav šā brīža sastāvā - kur ir palicis Alekss?

Jā, tieši bundzinieka Mārtiņa faktors, starp citu, noteikti bija būtisks iemesls, kāpēc mūs tik silti uzņēma Cēsīs - savējo atbalsts galu galā. Diemžēl viņš uz koncertiem grupai nepievienojas dažādu apsvērumu dēļ. Pirmkārt, šobrīd ir grūti pateikt, kur beidzas Alekss un sākas Mārtiņš (red. - Alekss ir 'Zelta Zivtiņa' reklāmas tēls), jo tiešām daudz laika tiek pavadīts darbā un dažādos projektos, otrkārt, privātās dzīves notikumi paņem daudz viņa brīvo laiku. Atjaunojot "F[ei]K", mēs Mārtiņu uzrunājām un kopā aizvadījām mēģinājumus, taču nonācām pie abpusēja kompromisa, ka uz koncertiem mums pievienosies grupas "Sanctimony" bundzinieks Jēkabs, kas rezultātā "F[ei]K" skanējumu ir padarījis daudz modernāku un vēl enerģiskāku. 

Cik ilgs laiks ir pagājis, kopš "F[ei]K" pēdējiem koncertiem?

Vismaz septiņi gadi. 

Salīdzinoši - kāda bija Latvijas alternatīvā skatuve pirms tiem septiņiem gadiem?

Koncerti bija pilnīgi citādi, jo katrs dzīvās mūzikas vakars bija īpašs notikums. Tagad gandrīz katru dienu kaut kur kaut kas notiek - cilvēki ir izlutināti un viņi kritiskāk izvēlas, kur doties un kur nē, tāpēc arī grupām ir grūtāk pulcēt atbalstītājus. Konkurenci pašmāju grupām sastāda arī ārzemju viesi, taču tas ir labi - importa grupu braukšana uz Latviju nozīmē, ka esam kļuvuši par nelielu punktu uz pasaules koncertu kartes.  

Vai pēc šiem septiņiem gadiem, tavuprāt, nu-metal skatuve ir mirusi?

Lielā mērā jau visa Latvijas rokmūzikas skatuve ir pamirusi. Arī leģendārais Liepājas roks ir kaut kur iebalzamējies. Manuprāt, trūkst mediju atbalsts, kas vienotu skatuvi - mums ir daudz grupas, kas vēlas attīstīties, daži entuziasti, kuri organizē pasākumus, bet iztrūkst kopības sajūta, kas visus virzītu uz priekšu.

Atceros, ka savulaik nu-metal bija ne šis, ne tas - ne īsti andergrounds, ne īsti populārā mūzika.

Jā, mēs arī izjutām, ka atradāmies kaut kur pa vidu. Parādījās tādas grupas kā "Korn", "Limp Bizkit" un "Linkin Park", kuras nu-metal padarīja par meinstrīma lietu, taču realitātē vismaz Latvijā underground skatuvei mēs bijām pārāk mainstream, bet meinstrīma skatuvei bijām pārāk underground. Modē bija nācis hārdkors un metāls - kaut kas ļoti nekomerciāls un mežonīgs.

Septiņi gadi nespēlēšanai ir ilgs laiks. Kā jums veicās ar dziesmu reanimēšanu? Nebija viss jāmācās no jauna?

Pilnībā instrumentus malā mēs nolikuši nebijām - es pats šo gadu laikā paspēju uzspēlēt grupās "Sia Radikal" un "Frailty", bet "F[ei]K" solists Verners un ģitārists Ansis radoši izpaužas grupas "Sakhta" sastāvā. Taču, kas attiecas uz vecajām dziesmām - tās aizvien dzīvo refleksos un kaulos. Jau pirmajā mēģinājumā, ko aizvadījām kopā ar bundzinieku Mārtiņu, bija sajūta, ka būtu spēlēts vakar. Protams, bija atsevišķas vietas, ko nācās cītīgāk atstrādāt, lai pilnībā atcerētos, bet, acīmredzot, septiņi gadi ir pārāk mazs laiks, lai aizmirstu savas dziesmas.

Tad jau "Labā dabā" droši vien skanēja tikpat labi, cik senāk?

Jā, tas bija lielisks koncerts - es izbaudīju katru minūti. Tā visa gatavošanās un spēlēšana... Koncertu gaidīja gan cilvēki, gan mēs - rezultātā bija enerģija un eksplozija. Pēc uzstāšanās biju tik ļoti uzlādējies, ka nespēju aiziet gulēt līdz pat nākamās dienas divpadsmitiem rītā. Tas bija lieliski. 

  Ja jau "F[ei]K" pēc "Laba daba" nāca klajā ar koncertu "Fonoklubā", tad ir iespējams gaidīt jūs arī vēl kaut kur?

Šobrīd tāda doma mums nav - sestdien pagaidām ir vienīgais plānots koncerts, kurā būs iespējams mūs noķert, un neko jaunu pagaidām neapsveram, lai gan vilinājums, protams, ir.

Kas ir tas, ko jūs sagaidāt no Cēsu koncerta?

Godīgi sakot, mēs šobrīd negaidām neko - vēlamies nospēlēt labu koncertu, izklaidēt cilvēkus, kā arī paši gūt prieku. Šīs emocijas bija arī iemesls, kāpēc pavasarī nonācām līdz domai par apvienošanos - dažādi cilvēki ikdienā nāca klāt ar argumentu "man jau ir 30 - jūs tiešām nevarat nospēlēt vienu koncertu?"  Bija patīkami, ka "Labā dabā" šo varēja novērot - pie skatuves bija redzamas pazīstamas sejas - cilvēki, kuriem "F[ei]K" asociējās ar kādu konkrētu dzīves posmu, un tā apziņa, ka varam radīt tādu atmosfēru, ir lieliska.
Jā, un vēl no koncerta sagaidām, ka Inokentijs Mārpls, kurš uzstāsies tieši pirms mums, kaut ko no publikas atstās arī mums - mēs ļoti labi zinām, ko viņš spēj izdarīt uz skatuves, un tas vienmēr ir bijis spēcīgi.

Sestdien galu galā ir svinības - vai plānojat pēc koncerta uzkavēties un tās nosvinēt, vai arī apsverat sākt svinēt jau laicīgi?

Pēc koncerta plānojam palikt un skatīties, kur novedīs ballīte, taču varu apstiprināt, ka pirms koncertiem gan vienmēr saglabājam ļoti atbildīgu attieksmi - nevēlamies pievilt cilvēkus, kāpjot uz skatuves reibumā. Tādā veidā gluži vienkārši nevar spēlēt ar maksimālo atdevi. 

Tātad, neskatoties uz nogales dress-code, kas ir "svinīgs", sestdien uz koncertu, noprotu, ir jāņem līdzi platie šorti, garās zeķes un kedas? Vai arī "F[ei]K" ieturēs kādu tradicionālāku skatuves tēlu?

(smejas) Savulaik mums pat dizaineres šuva koncertu kostīmus - tādus zili baltus, nopūstus ar krāsu. Tad bija arī tādi kā melni svārki un priekšauti... Nepateikšu, kā tehniski pareizi saucās. Tas piederēja pie tā laika 'ārprāta'. Atceros vien tik daudz, ka tajos nebija pārāk ērti. Bet sestdien, šķiet, būs jādomā par svinīgo daļu. 

Atgādinām, ka Cēsu "Fonoklubs" savas sešu gadu svinības sāk jau 19. septembrī, uzstājoties astoņiem dīdžejiem, taču turpinās sestdien, 20. septembrī, ar mūziķu "Inokentijs Mārpls", "F[ei]K" un DJ All-Viss dalību. Visi koncerti jubilejas ietvaros norisinās bez maksas.