Pasaulslavenais Bostonas Simfoniskā orķestra sastāvs jau gadu desmitiem tiek uzskatīts par mūzikas spēles perfekcionistiem. Tas savulaik pat dēvēts par "pārtrenētu" un tik "nolaizītu", ka zūd tā izpildījuma mākslinieciskā vērtība, taču kopš septembrī orķestri sācis vadīt latviešu diriģents Andris Nelsons, tajā atkal jūtama enerģija, vērtē "New Yorker" apskatnieks Aleks Ross.
Viņš norāda, ka spēcīgs vadītājs orķestrim pietrūcis jau kopš 1949. gada. Līdz ar trīsdesmit sešus gadus vecā latviešu diriģenta ierašanos ir cerība, ka tāds ir atrasts. Viņš ir milzīgas enerģijas avots un jau panācis, ka orķestris spēlē kā no jauna pamodies, pēc pirmajiem redzētajiem koncertiem secina Ross.
Tomēr, viņaprāt, diriģents vēl nav atklājis savu plašāko vīziju, kas sniegtos tālāk par romantisma laika un agrīnā mūsdienu repertuāra ugunīgu izpildi. Turklāt bostoniešus bažīgus dara Berlīnes Filharmonijas vēlme Nelsonu aicināt kļūt par mūzikas direktoru. Lai gan šo iemeslu dēļ Nelsonu varētu uzskatīt par kārtējo orķestra problēmu, salīdzinot ar citām, kas tam ir bijušas, šī ir burvīga, uzskata "New Yorker" apskatnieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
